Augot lietotnes popularitātei, tajā var novērot arī dezinformācijas palielināšanos, kas ir bīstama, ņemot vērā cilvēku neuzmanību un vēlmi dalīties ar nedzirdētu informāciju. ""TikTok" mēs varam saņemt visu veidu pamācības, trendu sērijas, "life hacks", kas tiešām var noderēt sabiedrībai, bet ir arī tā otrā daļa, kur var redzēt pārgalvīgus trikus, dezinformāciju par vakcīnām un vīrusu. Pateicoties platformas uzbūvei, tieši šādi videoklipi ļoti strauji kļūst populāri," stāsta Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes pasniedzēja Līva Kalnača.
Sociālā tīkla platforma darbojas pēc principa – lietotāji visbiežāk redzēs tāda satura video, kas atbilst viņu interešu lokam. Līva Kalnača atzīst: "No vienas puses, šis algoritms mums palīdz skatīties to, kas mums patīk, bet, skatoties uz to tieši no satura aspekta, mēs ļoti bīstami varam nonākt pie vienpusēja satura."
Runā eksperte
Līva "TikTok" pielīdzina "nezināmajai lozei", jo atšķirībā no citiem sociālajiem tīkliem, piemēram, "Instagram", kur mēs jau sagaidām influencerus, skaistas bildes un iedvesmojošus citātus, "TikTok" raksturo satura dažādība.
Kā dažas no tēmām, kurās visplašāk sastopama dezinformācija, Līva min ar Covid-19 saistītās ziņas, politiska satura video, kā arī video ar neiespējamiem padomiem, piemēram, par to, kā maģiski kļūt tievam. Lai gan pēdējā gadījumā netiek runāts par graujošu dezinformāciju, var secināt, ka ir informācija, kas tiek publicēta, bet tā nav ticama, pārbaudīta vai nenāk no cilvēka, kas to šāda veselības jautājumā varētu sertificēti varētu darīt. Līva piemin, ka maldinošas ziņas un slēpti vēstījumi var slēpties pat zem šķietami nevainīgiem filtriem un izaicinājumiem, tāpēc: "Mums kā satura radītājiem ir ļoti liela atbildība, jo tas, kādu saturu mēs radām, ietekmē arī vidi, kurā mēs dzīvojam."
"Es negribu teikt, ka mums vienmēr rūpīgi jāpārbauda visa informācija, ko mēs uzņemam, un ka mēs nevaram vienkārši priecāties par sociālo mediju saturu un radīt to, bet, ja mēs runājam par tādām tēmām kā veselība, labklājība, sociālie un politiskie procesi, kas var ietekmēt citus sabiedrības locekļus, tad īpaša uzmanība jāpievērš satura patiesumam," stāsta Līva.
Runā 'TikTokeri'
Anrijs Bergmanis
@anrijs_b
15 tūkstoši sekotāju, 427,4 tūkstoši "likes"
Anrijs atzīst, ka ir sastapies ar dezinformāciju sociālo tīklu lietotnē "TikTok", un uzsver, ka tā var būt ļoti bīstama, it īpaši Covid-19 izplatības kontekstā, izraisot vīrusa izplatību. Uz jautājumu, kāpēc, viņaprāt, cilvēki "TikTok" publicē viltus saturu un dezinformāciju, jaunietis atbild šādi: "Cilvēki nodarbojas ar dezinformāciju, jo iegūst auditoriju, popularitāti, bet es apsveru iespēju, ka daži ar to nodarbojas, arī ļaunprātīgu nodomu vadīti."
Anrijs novērojis, ka "TikTok" platformā visbiežāk dezinformāciju var atpazīt pēc sekojošām pazīmēm:
- To parasti publicē profili, kuriem nav sava oriģinālā satura.
- Šiem profiliem nav daudz sekotāju.
- Bieži profili ir tikko izveidoti, piemēram, var redzēt, ka vienā dienā ir publicēti 10 video.
- Profila video ir atrodami arī citos "TikTok" kontos.
"Atpazīt viltus ziņas tieši par Covid-19 man palīdz manas skolas zināšanas, jo mācos bioloģijas novirzienā, tādējādi ikdienā gūstu daudz faktu par to," atklāj tiktokeris.
Elīza Kupča
@squadperson
50,1 tūkstotis sekotāju, 3,1 miljons "likes"
"Kad redzu informāciju, par kuru šaubos, es ieeju video komentāros un paskatos, ko saka cilvēki. Ieeju arī internetā, lai drošā vietnē iepazītos ar informāciju, pajautāju vecākiem vai cilvēkiem, kas ir zinoši šajā jomā," stāsta 18 gadus vecā Elīza no Bauskas. Jauniete uzskata, ka "pirmā informācija, kuru cilvēki saņem, bieži ir tā, ko tie nodod citiem, kaut ko piepušķojot".
Elīza stāsta, ka vietnē "TikTok" īpaši daudz ir ievērojusi veselīga dzīvesveida padomus, patiesībā izplatot maldinošas ziņas par "veselīgu" diētu un svara zaudēšanas veidiem. Elīza domā, ka tiktokeri var gūt popularitāti ar šāda veida ziņu izplatīšanu, jo cilvēkus video ieinteresē vai nu ar savu nepatiesumu, vai jaunu informāciju, tādēļ tie to pārsūta arī citiem. Jo vairāk šādu uzmanību gūst video, jo vairāk tie tiek publicēti. "Dezinformācija par "veselīgu" dzīvesveidu un diētām tik nopietni ietekmē jauniešus, ka tas var beigties ar ēšanas traucējumiem," atzīst influencere, kura nebaidās reaģēt uz dezinformāciju, uzrunājot lietotājus video komentāru sadaļā.
Emīls Trauliņš
@lilemiile
13,6 tūkstoši sekotāju, 800,6 tūkstoši "likes"
"Tieši tagad "TikTok" vide ir haotiska," atzīst Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes absolvents un fotogrāfs Emīls. Jaunietis uzsver – līdz ko sabiedrībā parādās kāda populāra tēma, par ko notiek diskusijas, cilvēki vēlēsies tajā iesaistīties arī "TikTok" platformā. "Tie pateiks jebko (kaut vai muļķības), lai "ielēktu" iekšā algoritmā un sasniegtu popularitāti. Tā cilvēkiem ir kā spēle," secina tiktokeris. Jaunietis dezinformācijas pieaugumu lietotnē saista ar satura veidotāju skaita palielināšanos. "Līdz ko palielinās viedokļu kvantitāte, palielinās arī dezinformācija," spriež Emīls.
Tiktokeris neslēpj, ka pats publicē ar Covid-19 saistītu saturu. "Man ir prieks, ka skatītāji mani ir uztvēruši pareizi un saprot, ka mani video jāuztver kā joks," atzīst Emīls, "bet ļoti daudz cilvēku rada dezinformāciju, izsakot pareģojumus par Covid-19, kas nav balstīti faktos."
Kā pats "TikTok" cīnās ar viltus satura izplatību?
"TikTok" veidotāji publiski pauduši, ka apzinās dezinformācijas izplatības problemātiku, tādēļ regulāri lietotnē ievieš jaunus noteikumus un dzēš izteikti dezinformējošu saturu no savas platformas. Atsaucoties uz "Insider", kompānija 2020. gadā no savas platformas dažādu iemeslu, tostarp dezinformācijas, dēļ izdzēsa aptuveni 90 miljonus video. Vairāk nekā 50 000 no tiem tika dzēsti sakarā ar dezinformējošu saturu par Covid-19 tēmu.
Papildus maldinoša satura dzēšanai platformā pie dažiem ar Covid-19 tēmu saistītiem video parādās brīdinājumi par to, ka skatītājam vajadzētu pārliecināties par publicētās ziņas patiesumu. "Šāda veida brīdinājumi ir maksimums, ko mēs šobrīd varam sagaidīt no sociālo tīklu platformām," komentē Līva Kalnača. Eksperte atzīst, ka šāda veida brīdinājumus var redzēt arī citās lietotnēs, piemēram, "Facebook", "Instagram", "Twitter", jo satura vienkārša nepublicēšana vai kāda cita cenzūra interneta lietotāju vidū noteikti izraisītu lielu neapmierinātību.
"Protams, cits jautājums ir, cik liela daļa cilvēku pievērš uzmanību šāda veida brīdinājumiem un pārbauda informācijas patiesumu, bet tas ir solis tuvāk tam, ka mazāks skaits cilvēku dalās ar šādu saturu," secina Līva.
Kā rīkoties, ja pamani dezinformāciju?
Padomā, pirms dalies tālāk!
Ja neesi pārliecināts par informācijas patiesumu, pārbaudi to un padomā, kāpēc tā tiek izplatīta. Ja informācija būs patiesa, plašsaziņas līdzekļos tā būs viegli pieejama!
Sauc talkā komentāru sadaļu!
Komentāru sadaļa ne tikai palīdzēs pārliecināties, vai citiem video skatītājiem ir radušās šaubas, bet arī dos tev iespēju brīdināt citus "TikTok" lietotājus par viltus ziņu, veidojot diskusiju.
Ziņo par video, izmantojot "report" iespēju!
Lai gan darbības ziņojot nav tik redzamas kā komentējot, jo, pat ja video būs izņemts no lietotnes, tas tāpat var tikt izplatīts arī ārpus tās, "report" iespēja palīdzēs "TikTok" veidotājiem mazināt šādu ziņu izplatību savā platformā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
