Stradiņa slimnīcas evakuācijas mācība: plāno uzlabot institūciju sadarbību
Foto: DELFI

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Visaptverošas valsts aizsardzības apakškomisija otrdien, 15. oktobrī, aiz slēgtām durvīm divas stundas diskutēja par secinājumiem, kas radušies saistībā ar Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas evakuācijas norisi.

No apakškomisijas vadītāja Raimonda Bergmaņa (ZZS) pēc sēdes sacītā izriet, ka nepieciešams sakārtot starpinstitucionālo sadarbību un amatpersonu tiesisko aizsardzību attiecībā uz viņu pieņemtajiem lēmumiem.

Bergmanis žurnālistiem sacīja, ka arī ir saskatāma nepieciešamība pēc lielāka skaita praktisko mācību tieši attiecībā uz šādu objektu evakuāciju.

Viņš norādīja, ka secinājumi jau esot izvērtēti un ir laiks tos sākt realizēt, paužot gatavību no Saeimas puses iesaistīties izmaiņu normatīvā regulējumā, ja tādas nepieciešamas, izstrādāšanā.

Viņš uzsvēra, ka ļoti būtiska ir starpinstitucionālā sadarbība, un to nepieciešams sakārtot, kā arī liela nozīme ir praktiskajām mācībām, kuras vajadzētu rīkot vairāk, jo "praktiskā puse ir pietiekoši liels izaicinājums".

Vaicāts, vai tas nozīmē, ka sadarbība nav pietiekoši labā līmenī, Bergmanis sacīja, ka ir dažādi izaicinājumi, tostarp dažādi normatīvie akti, kas pieņemti pirms laba laika, un šī brīža situācijās, iespējams, vairs neder.

Tāpat sēdē pārrunāts jautājums, vai evakuācija veicama vienmēr, kad saņemts signāls par iespējamu drošības risku. Bergmanis norādīja, ka pie šī jautājuma vēl strādā speciālisti, kuri izvērtēs, kādiem jābūt algoritmiem katrā konkrētā situācijā. Patlaban visas iesaistītās puses darbojas, lai izstrādātu visaptverošu darbības principu nākotnē.

Slimnīcas valdes locekle Ilze Kreicberga, vaicāta par nepieciešamajiem uzlabojumiem, sacīja, ka ir iespējams visu darīt minimizējot riskus visos iespējamos virzienos, tāpēc runāts par starpinstitucionālo sadarbību. Viņa norādīja, ka šie procesi nav vienkārši. "Visi riski un situāciju risinājumi ir jāparedz pēc iespējas mazāk potenciāli kaitējot cilvēku veselībai un dzīvībai," sacīja Kreicberga.

"Ja es teiktu, ka nekas nav uzlabojams, es rīkotos neprofesionāli. Protams, ka var uzlabot – gan iekšēji, gan ārēji. Secinājumi ir daudz un dažādi. Es divās minūtēs nepateikšu, negribu akcentēt tikai kādu no jautājumiem," skaidroja Kreicberga.

Lūgts konkretizēt kādi bijuši priekšlikumi, ko apakškomisijā piedāvājuši uzaicinātie operatīvie dienesti – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), Valsts policija un arī, iespējams, Rīgas pašvaldības policija –, Bergmanis sacīja, ka viens no priekšlikumiem ir par tiesiskās aizsardzības regulējuma iespējamu uzlabošanu amatpersonām.

Proti, cilvēks, kurš pieņem kādu konkrētu lēmumu, pildot savus dienesta pienākumus, patlaban neesot tiesiski aizsargāts pret nelabvēlīgām tā sekām. "Cilvēks aptur satiksmi, kurš atbild par to? Ja tas lēmums beigās izrādīsies, ka bija ... prettiesisks?", retoriski vaicāja Bergmanis. Viņš norādīja, ka, piemēram, kāds VUGD darbinieks patlaban esot ierauts tiesas procesā saistībā ar savu dienesta pienākumu pildīšanu. Viņa skatījumā jārada situācija, lai amatpersonas varētu ātri un profesionāli pieņemt lēmumus un būtu tiesiski aizsargātas.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāja Liene Cipule žurnālistiem sacīja, ka sēdē prezentējusi savas nozares redzējumu, taču, tā kā iesaistītas arī citas nozares, tad priekšlikumi varētu būt vēl no tām un par kopējiem secinājumiem runāt šobrīd jāatturas.

Cipule atzina, ka noteikti jāveicina sazobe par evakuācijas pasākumu veikšanu tādos objektos kā medicīnas iestādes.

Līdz šim evakuācijas jautājumi Civilās aizsardzības un Valsts katastrofu medicīnas sistēmu kontekstā neesot bijuši primārie.

"Mēs vairāk gatavojāmies daudz cietušajiem, tam, ka slimnīcām jābūt gatavām uzņemt daudzus cietušos. Mazāk pievērsta uzmanība aspektiem, kas saistīti ar slimnīcu pašu evakuāciju," skaidroja Cipule.

Viņa gan arī norādīja, ka rekomendācijas jau ir izstrādātas.

Jau ziņots, ka šogad jūlijā slimnīcā tika izsludināts ārkārtas stāvoklis, tika uzsākta pacientu evakuācija, apturētas plānveida operācijas, kā arī apturēta pacientu uzņemšana un apmeklēšana.

Nekavējoties tika sākta sadarbība ar Valsts policiju, VUGD, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu un citām ārstniecības iestādēm.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca Rīgas pašvaldības policija Saeima Stradiņa slimnīca Valsts policija Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests VUGD
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form