Tas ir par 8,1% mazāk nekā 2010.gadā, kad slimnīcas apgrozījums bija 58,09 miljoni latu.
Pērn Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas zaudējumi bijuši 8,91 miljons latu, 2010.gadā tika gūta 531 204 latu peļņa.
Slimnīcas vadības ziņojumā teikts, ka pērn ieņēmumi par valsts apmaksātajiem medicīnas pakalpojumiem bijuši 43,77 miljoni latu, kas ir par 6,8 miljoniem latu mazāk nekā 2010.gadā.
Slimnīca par apmācības un zinātnisko darbību ir guvusi ieņēmumus 1,78 miljonu latu apmērā, kas ir par 321 818 latiem vairāk nekā 2010.gadā. Fiziskām un juridiskām personām sniegti medicīnas maksas pakalpojumi 6,05 miljonu latu apmērā, kas ir par 303 888 latiem vairāk nekā 2010.gadā.
Pērn slimnīcas stacionārā ārstēto pacientu skaits bijis 47 111 - tas ir par 2450 pacientiem vairāk nekā 2010.gadā. Dienas stacionāros ārstēto pacientu skaits bija 18 172, kas ir par 2275 pacientiem vairāk nekā 2010.gadā. Ambulatoro apmeklējumu kopējais skaits bija 253 906, kas ir par 42 556 vairāk nekā 2010.gadā.
2011.gadā izveidotas vairākas jaunas struktūrvienības - Apvienotā laboratorija, Asins dienests, Uroloģijas centra dienas stacionārs. Patoloģijas institūta sastāvā iekļauta Citoloģijas nodaļa.
Plānotie uzdevumi 2012.gadam ir turpināt budžeta sabalansēšanas pasākumus (tie tiks īstenoti līdz 2013.gada beigām), pēc papildu finanšu līdzekļu piesaistes nodrošināt slimnīcas modernizāciju, palielināt ieņēmumus no maksas medicīnas pakalpojumiem, tostarp medicīnas tūrisma, piesaistīt zinātnisko projektu un izglītības finanšu līdzekļus, piesaistīt Eiropas fondu naudu.
Kopš 2011.gada 31.decembra bijuši vairāki nozīmīgi notikumi slimnīcas dzīvē - nomainīta vadība, kā arī sagatavota informācija akcionāram par maksātnespējas pazīmēm. 2012.gada 7.jūnijā dalībnieku sapulce pieņēma zināšanai slimnīcas valdes sniegto informāciju un uzdeva turpināt risināt jautājumu par nekustamā īpašuma ieguldīšanu pamatkapitālā, kā arī aktīvi sadarboties ar kreditoriem.
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas vadība saskata būtiskus uzlabojumus medicīnas iestādes finanšu situācijā, tomēr domāt par slimnīcas attīstību pašlaik neesot pamata un joprojām nepieciešams vienreizējs valsts atbalsts desmit miljonu latu apmērā.
Kā jūlija beigās informēja slimnīcas jaunās valdes priekšsēdētāja Rūta Valtere, šā gada pirmo pusgadu slimnīca noslēgusi ar 200 000 latu lielākiem ienākumiem, nekā bijis plānots gada sākumā.
Valtere stāstīja, ka, pārskatot pēdējo divu mēnešu rezultātus, slimnīcas budžets ir ievērots. Gada pirmajos četros mēnešos par 14% palielinājušies ienākumi par stacionāros sniegtajiem pakalpojumiem. Salīdzinot ar gada pirmajiem četriem mēnešiem, maijā un jūnijā ir samazinājies vidējais gultas dienu ilguma skaits no 5,4 uz 5 dienām. Tāpat samazinājies arī nepieciešamo gultu skaits - no 870 uz 852 gultām.
"Lēnām ejam ārā no šīs bedres, kurā bijām pirms diviem mēnešiem," sacīja Valtere.
Valdes priekšsēdētāja gan uzsvēra, ka slimnīcas budžets neļauj domāt par attīstību, bet ļauj tikai izpildīt noteiktās normas, tāpēc slimnīcai joprojām ir nepieciešams vienreizējs valsts atbalsts desmit miljonu latu apmērā. Gan slimnīcas infrastruktūra, gan telpas un tehnoloģijas turpina novecot un šos līdzekļus plānots ieguldīt jaunu ārstniecības metožu un tehnoloģiju ieviešanai slimnīcā, skaidroja slimnīcas valdes loceklis Guntis Bahs.
Slimnīcas vadība uzsver, ka šis aizdevums būtu vienreizējs ieguldījums slimnīcas pamatkapitālā, bez nepieciešamības pieprasīt nākotnē jebkādu papildu finansējumu, savukārt turpmāk slimnīca sevi plāno nodrošināt, palielinot sniegto maksas pakalpojumu daudzumu.
Runājot par Stradiņa slimnīcas nākotnes plāniem, valdes locekļi norādīja, ka pašlaik speciāla darba grupa strādā pie slimnīcas biznesa plāna izstrādes līdz 2018.gadam. Tāpat slimnīca plāno jau līdz nākamā gada aprīlim nosegt daļu no "padsmit miljonu" latu lielā slimnīcas parāda.
Tiek strādāts arī pie atalgojuma un motivācijas sistēmas izveides. Slimnīcas vadība plāno līdz augustam pabeigt administratīvo funkciju auditu un jau ir radusi iespēju samazināt administratīvā departamenta slodzi.
Pēc Valteres vārdiem, Stradiņa slimnīcas jaunā valde, pirms nepilniem trīs mēnešiem pārņemot vadību, slimnīcu saņēma kritiskā finansiālā stāvoklī ar ierobežotu maksātspēju, tomēr valdes priekšsēdētāja sacīja, ka maksātnespējas draudi slimnīcai nepastāv.