PSKUS kardiologs, Saeimas deputāts Andris Skride (AP) skaidroja, ka pulmonālā hipertensija ir sindroms, kuru raksturo asinsspiediena paaugstināšanās plaušu artērijās – asinsvados, kas nogādā venozās asinis no sirds labā kambara uz plaušām. Attiecīgi – jo augstāks spiediens ir plaušu artērijās, jo intensīvāk jāstrādā sirdij, lai piegādātu asinis ķermenim, tādējādi tiek traucēta organisma apgāde ar skābekli un sašaurinās plaušu asinsvadi, kas var radīt trombozes risku.
Kā biežākie tās simptomi ir elpas trūkums, hronisks nogurums, sāpes krūtīs, sirdsklauves, ģīboņi un zilganas lūpas. Turklāt tā pieskaitāma pie reto slimību grupas, tomēr bieži vien zināšanu trūkums par retajām slimībām ļauj tās diagnosticēt tikai vēlīnā stadijā. Savukārt, nesaņemot nepieciešamo ārstēšanu, pie smagākajām šīs slimības formām pacienta dzīvildze ir tikai divi trīs gadi.
Balona pulmonālā angioplastija jeb BPA ir mūsdienīga ārstēšanas metode plaušu artēriju bojājumu ārstēšanā noteiktiem plaušu hipertensijas pacientiem, kuriem nav iespējams veikt trombemboliskās plaušu hipertensijas formas ķirurģisku ārstēšanu vai plaušu hipertensija saglabājas arī pēc operācijas.
Procedūras laikā caur katetru plaušu artērijā ievada dažāda izmēra baloniņus un pakāpeniski paplašina plaušu artērijas sīkos zarus, tādējādi uzlabojot asinsriti un samazinot spiedienu plaušu artērijā. Lielākajai daļai pacientu šo procedūru nepieciešams atkārtot no trīs līdz piecām reizēm, līdz tiek mazināts plaušu hipertensijas izraisītais spiediens uz sirds muskuli.
PSKUS skaidroja, ka balona pulmonālā angioplastija uzlabo pacientu vispārējo stāvokli, fizisko izturību un sirds funkciju.
Pirmais pacients, ko ārstēja ar balona pulmonālo angioplastiju, ir strādājošs 50 gadīgs vīrietis, kurš cieš no izteiktas aizdusas un sirds mazspējas un kuram jau nepieciešama skābekļa terapija. Pēc jaunās metodes pielietošanas, mediķi prognozējot pilnīgu vīrieša izveseļošanos.
Jaunās metodes ieviešanu Latvijā veica Skride un kardiologs, pulmonālās hipertensijas speciālists Ainārs Rudzītis ar komandu pieredzējušā poļu kolēģa Marcina Kurzina vadībā.
Pirmie dati par BPA efektivitāti tika publicēti 2001. gadā, kad Hārvardas Universitātes pētnieku grupa ziņoja par pozitīviem rezultātiem 18 pacientiem, kuriem pēc procedūras mazinājās elpas trūkums un uzlabojās fiziskā izturība. Kopš tā laika šī ārstēšanas metode ir uzlabota, strauji attīstījusies un tiek izmantota aizvien biežāk lielākajos plaušu hipertensijas centros Eiropā, Japānā, ASV, un citur.
Savukārt 2020. gadā Latvijas Zinātnes padome atbalstīja RSU iesniegto projektu Balona pulmonārās angioplastijas metodes ieviešana un tās efektivitātes izvērtēšana hroniskas trombemboliskas plaušu hipertensijas pacientu ārstēšanā Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā, kas tika uzsākts profesora Aivara Lejnieka vadībā.
Projekta laikā bija paredzēta invazīvo kardiologu apmācības šīs procedūras veikšanā, kā arī metodes ieviešana Stradiņa slimnīcā, radot iespēju BPA ekselences centra izveidošanai.
