Pēdējo gadu laikā Latvijā strauji pieaug cukura diabēta pacientu skaits. Kopš 1998.gada, kad valstī bija reģistrēti 16 814 cukura diabēta pacienti, ar šo slimību sirgstošo skaits dubultojies, un patlaban valstī ir reģistrēts 31 201 cukura diabēta pacients.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Kā liecina dati no Cukura diabēta slimnieku reģistra, šogad pirmo reizi reģistrēti 2654 cukura diabēta slimnieki, bet miruši 966 slimnieki. Pērn no jauna bija reģistrēti 5690 cukura diabēta pacienti, bet ar šo slimībus mira 2228 cilvēki.

Visbiežāk ar cukura diabētu saslimst Rīgā - 1660 personas no 100 000 iedzīvotāju jeb 1,66% no kopējā slimokasē reģistrētā iedzīvotāju skaita. Visretāk ar šo slimību saslimst Latgalē - 761 iedzīvotājs no 100 000.

Kopš Cukura diabēta slimnieku reģistra darbības sākuma 1998.gadā insulīna lietotāju skaits ir pieaudzis no 6354 līdz 9320 cilvēkiem. Pērn insulīna terapiju no jauna uzsāka 1585 pacienti, šogad - 674 slimnieki.

Visvairāk ar šo slimību slimo cilvēki vecumā virs 60 gadiem. Pagājušajā gadā šajā vecumā grupā ar diabētu slimoja 9522 cilvēki, bet vecuma grupā no 70 līdz 80 gadiem ar diabētu slimoja 9411 cilvēki.

Ārsti uzskata, ka katram cilvēkam virs 45 gadiem vismaz reizi trijos gados ir nepieciešams noteikt cukura līmeni asinīs. Agrīni konstatēto diabētu ir iespējams aizkavēt, lietojot dažādus medikamentus.

Latvijas Diabēta asociācijas viceprezidents, endokrinologs Ingvars Rasa šodien preses konferencē norādīja, ka diabēts ir īpaša medicīnas problēma, jo šiem pacientiem ir nepieciešama īpaša ārstēšana, kas savukārt rada lielus ekonomiskos izdevumus. Rasa norādīja, ka šo pacientu ārstēšanai nepieciešami 2,5 līdz piecas reizes vairāk līdzekļu nekā citu slimnieku ārstēšanai.

Pēc Eiropā veiktā CODE 2 pētījuma datiem, Eiropas valstīs veselības aprūpē vienam cilvēkam tiek iztērēti 1739 eiro (1048 lati), savukārt viena diabēta slimnieka ārstēšanai tiek izlietoti 2895 eiro (1745 lati).

Latvijas Endokrinologu asociācijas priekšsēdis LU asociētais profesors Valdis Pīrāgs norādīja, ka cukura diabēts tieši pēdējo gadu laikā visai strauji pieaug cilvēku neveselīgās ēšanas dēļ, proti, dabiskā veselīgā uztura vietā tiek lietoti ātri pagatavojamie ēdieni, kas satur daudz kaloriju un garšvielu, bet maz šķiedrvielu.

Viens no iemesliem, kādēļ tik strauji pieaug saslimstība ar diabētu, ir tas, ka cilvēkiem pēc 30 gadu vecuma strauji samazinās ikdienas fiziskā slodze. Līdz ar to aptaukošanās un mazkustīgs dzīvesveids izraisa insulīnrezistences paaugstināšanos.

Gan pētījumi, gan ārstu prakse esot apliecinājusi, ka agrīni diagnosticēta diabēta ārstēšana ir daudz lētāka. CODE 2 dati liecina, ka vislielākos diabēta ārstēšanas izdevumus rada hospitalizācija - 54%, savukārt medikamentu lietošana - tikai 7% no visiem izdevumiem.

Pīrāgs informēja, ka risks saslimt ar cukura diabētu ir cilvēkiem vecumā virs 40 gadiem, ja kāds no radiniekiem slimo ar šo slimību, ja ir manāma vidukļa aptaukošanās, asinsspiediena paaugstināšanās, kā arī asins lipīdu pārmaiņas - zems augsta blīvuma lipoproteīnu holesterīns un augsti triglicerīdi.

Latvijas Kardiologu biedrības prezidents Uldis Kalniņš norādīja, ka, pēc Pasaules veselības organizācijas datiem, diabēta pacientiem ir 26-30% prevalence saslimšanai ar kardiovaskulārajām slimībām. Kardiovaskulāro slimību relatīvais risks diabēta pacientiem ir 1,5-1,7 vīriešiem un 1,7-4 sievietēm.

Kalniņš informēja, ka paredzamais dzīves ilgums pacientiem ar diabētu ir par pieciem līdz desmit gadiem mazāks nekā vidējais.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form