Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) ceturtdien Saeimā uzstāsies ar ziņojumu par nacionālo drošību.
Ziņojumā ir norādīts, ka atbildīgās institūcijas ir īstenojušas vai sākušas īstenot pasākumus, kas vērsti uz nacionālās drošības risku novēršanu, tomēr joprojām ir jābūt gataviem situācijas maiņai starptautiskajā vidē, kas var ietekmēt arī Latvijas iekšpolitisko situāciju.
Pārskats sastāv no četrām galvenajām nodaļām: divās pirmajās izvērtēti starptautiskās ārējās vides radītie drošības riski un to ietekme uz nacionālo drošību un veikts Latvijas vietas un lomas izvērtējums starptautiskajā drošības sistēmā, ņemot vērā Latvijas politiskās prioritātes dalībai ANO, NATO un Eiropas Savienībā. Pārējās divas nodaļas ir veltītas Latvijas ārējās un iekšējās drošības prioritāšu detalizētākam apskatam, identificējot būtiskākos veiktos pasākumus konkrētu drošības risku novēršanā. Pasākumi saistīti ar tādām jomām kā Nacionālie bruņotie spēki, civilā aizsardzība, sabiedrības saliedētība un integrācija, izglītības sistēma un mediju politika, kā arī būvniecības jomas regulējums, informācijas tehnoloģiju drošība, kiberdrošība.
Ziņojumā tiek norādīts, ka veiktie pasākumi nacionālās drošības stiprināšanas jomā ir vērtējami pozitīvi, jo īpaši tie, kas saistīti ar valsts pašaizsardzības spēju attīstību un tiesībaizsardzības iestāžu kapacitātes stiprināšanu cīņā ar organizēto noziedzību un nelegālo migrāciju.
Vienlaikus tiek uzsvērts, ka Latvija ir daļa no starptautiskās vides un to skar arī visi starptautiskie notikumi un norises, kam potenciāli var būt ietekme gan uz Latvijas ārējo, gan iekšējo drošību. Tas nozīmē, ka vienmēr ir jābūt gataviem sekot līdzi izmaiņām un aktualitātēm globālā kontekstā, pieņemot stratēģiski svarīgus un nozīmīgus lēmumus, lai atbilstoši reaģētu uz ārējās vides radītajiem drošības izaicinājumiem un potenciālajiem riskiem, norādīts ziņojumā.
Tiek uzsvērts, ka nacionālās drošības kontekstā svarīga ir ne tikai valsts pārvaldes un tiesībaizsardzības iestāžu īstenotā politika un veiktie pasākumi drošības risku novēršanai, bet arī sabiedrības izpratne un līdzdalība nacionālās drošības prioritāšu īstenošanā. Šajā ziņā ļoti būtisks jautājums ir sabiedrības savlaicīga informēšana par nacionālās drošības prioritātēm un aizsargājamām interesēm, skaidrots ziņojumā.
Dokumentā vērsta uzmanība, ka pēdējā laika aktuālākie notikumi ārpolitikā, piemēram, kara darbība Ukrainā un Sīrijā, kā arī teroristu grupējumu veidošanās un bēgļu krīze, ir atstājuši ievērojamu ietekmi arī uz Latvijas iekšpolitiku. Paredzams, ka arī turpmāk iekšpolitiskā stabilitāte un drošība nebūs iedomājama bez ārējās vides un to veidojošo faktoru ietekmes. Tas nozīmē, ka, izvērtējot iekšpolitiskās norises, ir jāņem vērā norises starptautiskajā politikā un to ietekme gan uz starptautisko, gan reģionālo, gan arī Latvijas nacionālo drošību, skaidrots pārskatā.
Patlaban neesot identificējami tieši nozīmīgi draudi Latvijas valstij un tās drošībai un labklājībai, taču gan iekšpolitiski, gan ārpolitiski pastāv dažādi drošības riski un apdraudējumi, kuru savlaicīga identificēšana un novēršana ir svarīga nacionālās drošības un stabilitātes garantēšanai, teikts ziņojumā.
Lai stiprinātu nacionālo drošību, ziņojumā ir uzsvērta nepieciešamība stiprināt Nacionālos bruņotos spēkus, tiesībaizsardzības iestāžu kapacitāti, jo šie cilvēki ir pirmie, kas saskaras ar dažādiem drošības riskiem un veic pasākumus to mazināšanai un novēršanai, gan piedaloties starptautiskajās operācijās politiski nestabilās valstīs, gan nodrošinot cīņu pret organizēto noziedzību, narkotisko vielu izplatību, veicot valsts robežu aizsardzību un nelegālās migrācijas kontroli.
Taču tikpat svarīgi ir nodrošināt iedzīvotāju uzticību valstij un tās īstenotajai politikai, jo drošība ir attīstības un izaugsmes priekšnoteikums, teikts ziņojumā. Tāpēc tajā aktualizēti arī cilvēkdrošību raksturojošie jautājumi - veselības aprūpes pieejamība, sociālās atstumtības mazināšana, sabiedrības integrācija un izglītības pieejamība.
Pārskats sagatavots, Pārresoru koordinācijas centram sadarbojoties ar ministrijām, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju un Satversmes aizsardzības biroju, izmantojot to sniegto publiskojamo informāciju.