Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) ceturtdien nacionālajai apvienībai "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) solījusi, ka Latvija nākamajos piecos gados brīvprātīgi neuzņems bēgļus.
VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars ceturtdien pēc diskusijas ar Straujumu žurnālistiem sacīja, ka nacionālā apvienība vēlējās šādu solījumu no valdības vadītājas un to arī saklausīja. Premjerministre pagaidām nevarēja sniegt šādu solījumu arī "Vienotības" vārdā, jo partijā par to nav diskutēts, tomēr VL-TB/LNNK to vēlētos sagaidīt. Saņemot šādu solījumu, būtu loģiski, ka turpmāk būtu stingrākas normas lēmumu pieņemšanai par bēgļu uzņemšanu.
Vienlaikus Straujuma žurnālistiem sacīja: "Ja Eiropas Savienība (ES) netiks galā ar tiem pasākumiem, kas jāveic uz robežām, tad, iespējams, pēc diviem trīs gadiem parādīsies vēlme izstrādāt ES dokumentus ar dažādām kvotām." Tāpēc jāpieliek visas pūles, lai bēgļu plūsma apstātos, akcentēja valdības vadītāja, piebilstot, ka nepieciešami mehānismi, kā bēgļus pārvietot atpakaļ.
VL-TB/LNNK pārstāvji iztaujāja Straujumu par patvēruma meklētāju uzņemšanu Latvijā. Kaut VL-TB/LNNK esot teikusi, ka jautājumi ir nepatīkami un smagi, valdības vadītāja uzskata, ka "tie ir normāli jautājumi, par kuriem mums jārunā". Viņa arī norādīja, ka Ministru kabinets un Iekšlietu ministrija saņem "veselu jūru jautājumu", jo cilvēkiem ir bažas, kas un kā notiks. Politiķe uzsvēra, ka šādas diskusijas jāturpina.
Premjerministri arī satrauc tas, kas notiek uz ES robežām. Viņasprāt, ir svarīgi, lai Eiropas Komisija strādātu vēl aktīvāk saistībā ar cilvēku pārvietošanu, kuri neatbilst bēgļa statusam, robežu aizsardzību un atbalsta politiku Āfrikas valstīm.
Dzintars arī pateicās Straujumai par diskusiju, kaut arī daudzas atbildes esot neskaidras, jo uz dažiem jautājumiem atbilžu nav. Tāpat nav skaidrs, kā attīstīsies notikumi ES, un ļoti iespējams, ka 250 bēgļu uzņemšanai sekos turpinājums, un par to atklāti jārunā, akcentēja VL-TB/LNNK līderis.
Viņš arī neesot guvis skaidru pārliecību par to, kas būs veiksmes stāsts šajā gadījumā. Proti, Latvijā pie tik zema pamatnācijas īpatsvara un vēsturiskajiem procesiem būtu jādomā, kā veicināt to, lai ieceļotāji drīzāk izvēlētos citas Eiropas valstis, kurās šo problēmu nav, klāstīja Dzintars.
Jautājums, uz ko orientējamies, - vai cenšamies noturēt ieceļotājus pēc iespējas ilgāku laiku Latvijā, vai radām sistēmu, kas palīdzētu viņiem aizceļot, tiklīdz rastos šāda iespēja, skaidroja VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs.
Kā ziņots, valdība šovasar vienojās par Latvijas nostāju bēgļu jautājumā, lemjot, ka divu gadu laikā valsts varētu uzņemt 250 patvēruma meklētājus. Jautājums par bēgļu uzņemšanu Latvijā iepriekš radījis nopietnas nesaskaņas starp koalīcijas partneriem, jo VL-TB/LNNK iebilda pret bēgļu uzņemšanu.
