Straume: darbs korupcijas izskaušanā jāturpina ar vēl lielāku intensitāti  (38)

"Ātrāku rezultātu sasniegšana, protams, būtu sasniedzama, nodrošinot KNAB ar lielāku kapacitāti darbinieku skaita ziņā. Skaidrs ir arī tas, ka ir nepieciešams konkurētspējīgs atalgojums visiem biroja darbiniekiem, lai nodrošinātu labāko ekspertu, izmeklētāju, analītiķu un operatīvo darbinieku piesaisti darbam birojā. Rokas nenolaižam. Lieliski apzināmies biroja darba rezultātu nozīmīgumu valsts izaugsmes nodrošināšanā," paudis biroja priekšnieks.

Jau ziņots, ka "Transparency International" veidotajā Korupcijas uztveres indeksā 2019. gadā Latvijas pozīcijas nedaudz pasliktinājušās. Pērn Latvija ar 56 punktiem ierindota 44. vietā 180 vērtēto valstu vidū. Turpretim 2018. gada indeksā Latvijai bija piešķirti 58 punkti, kas deva dalītu 41. vietu 180 vērtēto valstu un teritoriju vidū. Korupcijas uztveres indekss tiek vērtēts skalā no 0 līdz 100, kur nulle nozīmē, ka sabiedrības uztverē valstī ir augsts korupcijas līmenis, bet 100 - ka valstī nav korupcijas.

Lai atbildētu uz jautājumu, kāpēc 2019. gadā Latvijai bijusi lejupslīde korupcijas uztveres indeksā, KNAB analizē indeksu veidojošos rādītājus. Latvijas korupcijas uztveres indekss aprēķināts, summējot datus no deviņiem avotiem: Pasaules Ekonomikas foruma, “IHS Global Insight" Valstu riska reitinga, Bertelsmana fonda Transformācijas indeksa (Bertelsmann Foundation Transformation Index), Pasaules konkurētspējas pētniecības centra (IMD) Konkurētspējas gadagrāmatas (IMD World Competitiveness Yearbook), Bertelsmana fonda Ilgtspējīgas pārvaldības indeksa (Bertelsmann Foundation Sustainable Governance Index), “PRS Group” Starptautiskā valstu riska rādītāja (ICRG), "Varieties of Democracy" (V-Dem) ikgadējā Demokrātijas ziņojuma, žurnāla “The Economist” izdevēja pētījumu grupas “Economist Intelligence Unit” (EIU) un “Freedom House” ziņojuma “Nācijas pārejas periodā”.

Sākotnēji analizējot katra atsevišķa avota vērtējumu Latvijai, KNAB secinājis, ka, salīdzinot ar 2018. gadu, zemāku novērtējumu valsts saņēmusi no ICRG (41 punktu 2019. gadā salīdzinājumā ar 52 punktiem 2018.gadā) un no Pasaules Ekonomikas foruma (43 punkti iepriekšējo 49 punktu vietā). Savukārt ar plus četriem punktiem, salīdzinot ar 2018. gadu, Latviju novērtējis "IMD World Competitiveness Yearbook" – pērn 49 punkti.

Skatot, kādus rādītājus katrs no šiem avotiem vērtē, redzams, ka ICRG valsti vērtē attiecībā uz iespējamo korupcijas līmeni politikā, proti, novērtē tā saukto finanšu korupcijas līmeni, kas izpaužas kā pieprasījums maksāt vai dot kukuli par valsts institūciju sniegtajiem pakalpojumiem. Vislielākā ietekme uz rādītājiem ir gadījumos, ja valstī konstatē nepotisma esamību, nelikumīgu partiju finansēšanu un aizdomīgi ciešas saites starp politiku un biznesu. Šajā monitoringā atspoguļoti arī ārzemju investoru zaudējumi politisko iemeslu dēļ.

Rādītājus nosaka iegūstot datus par politisko, ekonomisko un finanšu risku valstīs, kā arī statistikas datus par iekšzemes kopproduktu (IKP), inflāciju, fiskālo telpu, likviditāti un valūtas svārstībām. Rādītāji ietver: valdības stabilitāti, sociālekonomiskos apstākļus, investīcijas, iekšējo konfliktu, ārējo konfliktu, korupciju, militāro situāciju, reliģiju, likumu un kārtību, etnisko saspīlējumu, demokrātijas līmeni, birokrātijas apjomus, finanšu situāciju, valsts parādus, IKP pieaugumu, budžeta stabilitāti.

Iepriekš minēto risku novērtējums notiek vienu reizi mēnesī 140 pasaules valstīs.

Savukārt, Pasaules Ekonomikas foruma vērtējums cieši saistīts ar "doing business" un to, kādi riski to ietekmē. Vērtējums balstās uz aptauju, kurā respondenti lūgti novērtēt, kādas ir dzīves un darba iespējas konkrētā valstī. Pasaules Ekonomikas forums dod savu novērtējumu valsts institūciju darbam, makro un mikro ekonomikai, dzīves apstākļiem, pakalpojumu pieejamībai utt., skaidro KNAB.

Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors un Ilgtspējīgā biznesa centra direktors Arnis Sauka Korupcijas uztveres indeksa 2019. gada rezultātus komentējis, skaidrojot, ka lejupslīde parāda, ka Latvijas valstij vēl ir daudz darāmā korupcijas apkarošanā un krimināllietu iztiesāšanā, publiskās pārvaldes efektivitātes un caurskatāmības veicināšanā, tostarp valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldībā, ekonomiskās nevienlīdzības mazināšanā, arī nodokļu jomā. "Šie un citi jautājumi jārisina kompleksi, ne tikai tiesībsargājošajām iestādēm apkarojot koruptīvus gadījumus, bet iesaistoties arī citu nozaru atbildīgajām institūcijām un sabiedrībai kopumā," paudis profesors.

KNAB turpinās korupcijas uztveres indeksa rādītāju padziļinātu analīzi un nepieciešamības gadījumā sniegs priekšlikumus, kā sekmēt Latvijas indeksa uzlabošanos, noslēgumā uzsvēra birojs.

Korupcijas uztveres indekss ir visplašāk lietotais korupcijas līmeņa indikators pasaulē un tiek aprēķināts, izmantojot 13 dažādu avotu valstīm piešķirtos punktus. Lai valsti iekļautu Korupcijas uztveres indeksā, tai jābūt novērtētai vismaz trīs dažādos pētījumos. No šiem pētījumiem tiek īpaši izvēlēti atsevišķi jautājumi, kas attiecas uz korupciju un atspoguļo uzņēmēju, ekspertu un arī iedzīvotāju korupcijas līmeņa uztveri publiskajā sektorā.

Vienlaikus KNAB gan norāda, ka Korupcijas uztveres indeksa noteikšana ir tikai viens no veidiem, kā salīdzināt korupciju dažādās valstīs, tādēļ tikai pēc valstu vietas indeksā nevar vērtēt reālo situāciju korupcijas jomā Latvijā. Korupcijas uztveres indekss raksturo tikai attieksmi pret korupciju un tās uztveri, bet nesniedz visaptverošu informāciju par korupcijas reālo situāciju attiecīgajā valstī, ko, kā norāda birojs, ir gandrīz neiespējami precīzi izmērīt, jo ar korupciju saistītiem noziedzīgiem nodarījumiem ir latents raksturs.

KNAB aicina ikvienu būt neiecietīgam pret korupciju, neiesaistīties pretlikumīgās darbībās un par sev zināmiem gadījumiem vērsties KNAB Citadeles ielā 1, Rīgā, vai zvanīt uz diennakts bezmaksas uzticības tālruni 80002070. Tāpat KNAB iespējams sūtīt informāciju elektroniski uz knab@knab.gov.lv vai informācijas nosūtīšanai izmantot mobilo lietotni "Ziņo KNAB!"

Vēstīts, ka aizvadītais gads KNAB bijis ražīgs. Salīdzinot ar 2018. gadu, pērn KNAB sākto kriminālprocesu skaits palielinājies par 24%, sasniedzot pēdējo 10 gadu laikā lielāko uzsākto kriminālprocesu skaitu – 47 sāktus kriminālprocesus.

KNAB ieskatā 2019. gads bijis dinamisks un rezultatīvs. Biroja aktivitātes, tā ieskatā, devušas ieguldījumu kopējā Latvijas tautsaimniecībā un dos pienesumu arī nākotnē.

KNAB norāda, ka tā darba rezultātus raksturo sasniegtais gan korupcijas apkarošanas, gan novēršanas jomā. Korupcijas apkarošanā galvenie kvantitatīvie rādītāji ir sākto kriminālprocesu skaits, kriminālvajāšanai nosūtīto krimināllietu skaits un kriminālvajāšanai nodoto personu skaits.