Radot pamatu aizdomām par fiktīvu darījuma summas samazināšanu, lai izvairītos no valsts nodevas maksāšanas, Saeimas priekšsēdētāja biedrs un apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK vadītājs Jānis Straume četristabu dzīvokli Vecrīgā, Teātra ielā 12, šā gada augustā pārdevis par 17 000 latu, šodien ziņo laikraksts "Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai" (NRA).
Laikraksts norāda, ka šo dzīvokli Straume ieguva bēdīgi slavenās Mottes dzīvokļu lietas ietvaros: 90.gadu otrajā pusē, iestājies tolaik Jāņa Mottes vadītās Valsts nekustamā īpašuma aģentūras izveidotajā "dzīvokļu rindā", viņš atbilstoši vēlāk par nelikumīgu atzītajam aģentūras radītajam nolikumam 131,8 kvadrātmetrus lielu četristabu dzīvokli saņēma lietošanā ar tiesībām vēlāk to privatizēt par sertifikātiem.

Pēc valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas datiem, Straume šīs tiesības arī izmantoja, un 2003.gada 25.novembrī šis dzīvoklis, kura oficiālais novērtējums pat 90.gadu beigās bija 18 000-24 000 latu, viņa īpašumā nonāca par 7236 latiem.

Savukārt nepilnu gadu vēlāk amatpersona to pārdevusi, oficiāli saņemot tikai dzīvokļa kadastrālajai vērtībai atbilstošu summu - 17 062 latus, raksta NRA. Taču par to, ka uzrādītā summa ir fiktīva, liek domāt fakts, ka Vents Balodis - Straumes partijas biedrs un kaimiņš Teātra ielas 12.namā - savu nedaudz mazāko 111,4 kvadrātmetrus lielo dzīvokli jau pirms gada pārdevis par būtiski lielāku summu - vairāk nekā 100 000 latu.

Kā raksta NRA, arī jaunais Straumes dzīvokļa īpašnieks, 1962.gadā dzimušais Edvīns Brenčs-Oloncevs tā iegādei "Aizkraukles bankā" šā gada 3.augustā ņēmis kredītu, kura apjoms - 99 150 lati - gandrīz seškārt pārsniedz Straumes oficiāli saņemto summu.

Nekustamo īpašumu uzņēmuma "Latio" Tirdzniecības nodaļas vadītāja Vita Gudkova, lūgta nosaukt minimālo cenu, cik pašlaik varētu maksāt viens kvadrātmetrs pat galēji kritiskā stāvoklī esošā Vecrīgas dzīvoklī, laikrakstam vakar minēja 700 dolārus. Tas nozīmē, ka Straumes dzīvokļa, ja tam nav nekādu apgrūtinājumu, reālā pārdošanas cena nevarēja būt mazāka par 47 000 latu, ziņo laikraksts.

Nekustamo īpašumu eksperti lēš, ka pašlaik Latvijā vidēji tikai 10% nekustamo īpašumu darījumu tiek uzrādīta to patiesā summa, - parasti tā tiek uzrādīta daudzkārt mazāka, lai izvairītos no 2% valsts nodevas, kas jāmaksā, lai īpašumtiesības nostiprinātu zemesgrāmatā.

Ja Straumes dzīvokļa pirkuma reālā summa ir līdzinājusies jaunā īpašnieka bankā ņemtā kredīta apjomam, valsts nodevas apjoms būtu 1983 lati. Savukārt, maksājot nodevu no oficiāli uzrādītajiem 17 062 latiem, valsts no darījuma ir saņēmusi par 1641 latu mazāk.

Pats Straume laikrakstam summu, par kādu pārdots dzīvoklis Teātra ielā, atteicās nosaukt, sakot, ka kopējā līguma summa būs redzama šā gada amatpersonu ienākumu deklarācijā. Pašlaik Straume mitinās īrētā dzīvoklī Stabu ielā. Deputātam pieder arī zemesgabals un māja Jūrmalā, liecina viņa ienākumu deklarācija par pērno gadu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārstāvis Andris Vitenburgs laikrakstam norādījis, ka, neraugoties uz Straumes valsts amatpersonas statusu, dažādu darījumu pārbaude ir nevis KNAB, bet Valsts ieņēmumu dienesta kompetencē.

Īpaši uzsverot, ka nerunā par konkrēto gadījumu, Vitenburgs piebilda, ka KNAB noteikti reaģētu uz, piemēram, informāciju par "netīras naudas" izmantošanu amatpersonu darījumos. Tāpat KNAB kompetencē būtu pārbaude, ja izrādītos, ka šāds darījums nav deklarēts likumā noteiktajā kārtībā, ka amatpersona, to veicot, nav ievērojusi likuma uzliktos ierobežojumus utt.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!