Strautiņš: palielinot dzimstību, sabiedrība var sev nodrošināt zemāku pensionēšanās vecumu
Foto: DELFI Aculiecinieks

Sabiedrība var nākotnē nodrošināt sev zemāku pensionēšanās vecumu, palielinot dzimstību, biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja "DnB Nord bankas" analītiķis Pēteris Strautiņš.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Viņš norāda, ka viena atsevišķa ģimene gan nevarēs glābt valsti, bet esošā paaudžu solidaritātes sistēma patlaban rada aplamus stimulus, mudinot paļauties, ka pensiju maksās citu izaudzināti bērni. Viņaprāt, ekonomiskie stimuli būtu jālīdzsvaro tā, lai tie dotu papildu atbalstu dzimstībai.

"Diemžēl pašlaik Latvijā valdībai to neļauj darīt esošais lielais sociālo izdevumu slogs, kas radās no 2006.gada līdz 2008.gadam uz aizdotas naudas ieplūšanas pamata, augot algām un cenām, līdz ar to arī pensijām un to piemaksām," sacīja ekonomikas eksperts, norādot, ka atrisināt dilemmu par to, kā šo apburto loku pārraut, nav komercbanku analītiķu uzdevums.

Strautiņš ir pārliecināts, ka iespējamais pensionēšanās vecums nākotnē būs atkarīgs gan no tā, cik Latvijā piedzims bērnu, gan no tā, cik līdzekļu tiks uzkrāts valsts pensiju sistēmas fondētajā daļā. Lai arī esot dzirdētas domas, ka pensionēšanās vecumu zemākā līmenī Latvijā palīdzētu noturēt imigrācija, taču tas esot daudz neskaidrāk.

Eksperta skatījumā atklāts ir jautājums, vai vispār cilvēki vēlēsies uz Latviju braukt, jo nākotnes pasaulē konkurence pēc imigrantiem valstu vidū varētu pieaugt. Ne vien tāpēc, ka novecos valstis ar daudz lielāku iedzīvotāju skaitu un ienākumu līmeni nekā Latvijā, bet arī tāpēc, ka dažās tradicionālajās imigrantu izcelsmes zemēs ekonomika strauji attīstīsies.

"Arī, ja pieņemam, ka Latvijai būs iespējas piesaistīt imigrantus, nav skaidrības, kā tas palīdzēs būtiski uzlabot fiskālo situāciju. Līdzšinējā pieredze valstīs ar garāku imigrācijas vēsturi liecina, ka drīzāk nē, jo imigrācijas tīrais devums budžetā bijušas vien procenta desmitdaļas, jo imigranti saņem salīdzinoši zemas algas, tātad maksā mazus nodokļus, viņu vidū ir salīdzinoši daudz bezdarbnieku, turklāt imigrācija var paaugstināt noziedzības līmeni," sprieda Strautiņš.

Viņš arī uzskata, ka prognozes par to, ka pensionēšanās vecums varētu sasniegt un pārsniegt 70 gadus, nav gluži prognozes un noteikti ne vēlējums, bet tās ir pašreizējo demogrāfisko tendenču ekstrapolācija. Tendences varot mainīt, bet valdībai to būšot ļoti grūti paveikt, ja vien sabiedrība nesapratīs priekšā stāvošo ekonomiskās un sociālās politikas dilemmu komplicēto raksturu un turpinās iebilst pret jebkuru reāli iespējamu risinājumu, piebilda eksperts.

Kā ziņots, vērtējot sociālā budžeta ilgtspēju, nav izslēgts, ka pensionēšanās vecums varētu sasniegt 70 gadus, biznesa portāla "Nozare.lv" rīkotajā diskusijā atzina tās dalībnieki - finanšu ministrs Andris Vilks (V), Strautiņš un Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ingus Alliks.

Kā norādīja Alliks, daļa no pasākumiem, kas veicami, lai uzlabotu sociālā budžeta ilgtspēju, jau akceptēta valdībā un nonākusi izskatīšanā parlamentam.

"Piemēram, jautājums par neizbēgamo pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, kas, veidojot pensiju sistēmu, tika noteikts neadekvāti zems. Valdība akceptējusi, ka no 2016.gada 1.janvāra pensionēšanās vecums tiek pakāpeniski celts par pusgadu. Tāpat droši vien nāksies atteikties no priekšlaicīgās pensionēšanās iespējām. Tie ir daži no darbiem, kas obligāti jāpaveic," sacīja Alliks.

Strautiņš prognozēja, ka pēc 30 līdz 40 gadiem Latvijas iedzīvotāji dosies pensijā, sasniedzot 70 gadu vecumu. "Pie 65 gadu atzīmes pensionēšanās vecuma celšana noteikti neapstāsies," pārliecināts ir eksperts.

Arī Vilks atzina, ka iedzīvotājiem jebkurā vecumā ar kaut ko jānodarbojas. "Mani vecāki lauku saimniecībā strādā arī 80 gados. Zinu, ja man galīgi nebūs nekādas izejas, varēšu atgriezties pie saimniecības, mežiem un strādāt līdz ļoti, ļoti lielam vecumam. Manuprāt, sabiedrība saprot, ka nevar gaidīt uz valsti, sapņojot par Rietumu pensionāru dzīvesveidu, kas ļauj viņiem doties ceļojumos divreiz gadā," piebilda ministrs.

Tomēr statistika liecina, ka gadījumā, ja pensionēšanās vecums Latvijā tiktu paaugstināts līdz 70 gadiem, statistiski vidējais vīrietis savu pensiju nemaz nepiedzīvotu.

Centrālā statistikas pārvalde aprēķinājusi, ka 2009.gadā vidējais vīriešu miršanas vecums bijis 67 gadi, bet sievietes nodzīvojušas desmit gadus ilgāk un no dzīves atvadījušās vidēji 77 gadu vecumā. Kopumā vidējais miršanas vecums Latvijā 2009.gadā bija 72 gadi.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form