Ceturtdien, 17. novembrī, beidzas līdzšinējā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Jaroslava Streļčenoka pilnvaras, un viņa vietā līdz brīdim, kad tiks atrasts jauns iestādes vadītājs, stāsies kāds no viņa vietniekiem - vietniece korupcijas novēršanas jautājumos Ilze Jurča vai vietnieks apkarošanas jautājumos Jānis Roze.
Iepriekš uz biroja vadītāja vietu tika izsludināts atklāts konkurss, kurā pieteicās kopumā desmit pretendenti, kuru starpā bija bijušais Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieks Haralds Laidiņš, bijušais iekšlietu ministrs Māris Gulbis, Latvijas Juristu apvienības vadītājs, bijušais Rīgas Centrālcietuma Drošības daļas priekšnieks Rihards Bunka, kā arī pašreizējais KNAB vadītājs Streļčenoks.
Valsts kancelejas izveidotā komisija, kurai bija uzdevums kandidātus izvērtēt, bija izbrāķējusi visus un neviens no viņiem netika virzīts tālāk. Patlaban atkārtots konkurss uz biroja vadītāja amata vietu nav rīkots.
Streļcenoks aizvadītajā nedēļā sacīja, ka pēc pilnvaru beigām kādu laiku veltīs savai ģimenei, bet ir atvērts visiem piedāvājumiem.
Pēdējos gados KNAB vārds izskanējis ne vien atklāto noziegumu dēļ, bet arī saistībā ar strīdiem starp biroja darbiniekiem un vadību. KNAB aprēķini liecina, ka kopumā tiesvedībās ar darbiniekiem birojs zaudējis aptuveni 55 000 eiro.
Portāls "Delfi" piedāvā atskatīties uz tiesvedībām ar darbiniekiem, kā arī uz lielākajām atklātajām lietām, no kurām daļa sākta vēl laikā, kad birojā strādāja Juta Strīķe.
- 1. Draveniece un 35 tūkstoši eiro
- 2. Jurašs un 1800 eiro
- 3. Strīķe un 13 tūkstoši eiro
- 4. Citi KNAB darbinieki
- 5. Prokurors, policists un nelikumīga DNS iegūšana
- 6. ENAP darbinieks un izspiešana
- 7. Nodokļu iekasētājs no VID
- 8. Aiztur un atbrīvo uzņēmēju Abdulmuslimovu
- 9. Tiesnese Bērziņa un uzņēmējs Gulami
- 10. Jūrmalas mēra Trukšņa un uzņēmēja Krūmiņa lieta
- 11. "Latvijas dzelzceļa" šefs Uģis Magonis
- 12. Notiesātais tiesnesis Strazds un fiktīvie darbinieki
