Ceturtdien, 17. novembrī, beidzas līdzšinējā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Jaroslava Streļčenoka pilnvaras, un viņa vietā līdz brīdim, kad tiks atrasts jauns iestādes vadītājs, stāsies kāds no viņa vietniekiem - vietniece korupcijas novēršanas jautājumos Ilze Jurča vai vietnieks apkarošanas jautājumos Jānis Roze.
Iepriekš uz biroja vadītāja vietu tika izsludināts atklāts konkurss, kurā pieteicās kopumā desmit pretendenti, kuru starpā bija bijušais Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieks Haralds Laidiņš, bijušais iekšlietu ministrs Māris Gulbis, Latvijas Juristu apvienības vadītājs, bijušais Rīgas Centrālcietuma Drošības daļas priekšnieks Rihards Bunka, kā arī pašreizējais KNAB vadītājs Streļčenoks.
Valsts kancelejas izveidotā komisija, kurai bija uzdevums kandidātus izvērtēt, bija izbrāķējusi visus un neviens no viņiem netika virzīts tālāk. Patlaban atkārtots konkurss uz biroja vadītāja amata vietu nav rīkots.
Streļcenoks aizvadītajā nedēļā sacīja, ka pēc pilnvaru beigām kādu laiku veltīs savai ģimenei, bet ir atvērts visiem piedāvājumiem.
Pēdējos gados KNAB vārds izskanējis ne vien atklāto noziegumu dēļ, bet arī saistībā ar strīdiem starp biroja darbiniekiem un vadību. KNAB aprēķini liecina, ka kopumā tiesvedībās ar darbiniekiem birojs zaudējis aptuveni 55 000 eiro.
Portāls "Delfi" piedāvā atskatīties uz tiesvedībām ar darbiniekiem, kā arī uz lielākajām atklātajām lietām, no kurām daļa sākta vēl laikā, kad birojā strādāja Juta Strīķe.
Bijušās KNAB darbinieces Ilzes Dravenieces strīdā ar KNAB par viņas atjaunošanu amatā stājies spēkā Augstākās tiesas spriedums, ar kuru no biroja par labu prasītājai piedzīta vidējā izpeļņa par darba piespiedu kavēšanu 35 543 eiro apmērā.
4. oktobrī Augstākā tiesa atstāja negrozītu Rīgas apgabaltiesas 2015. gada novembra spriedumu. Augstākās tiesas nolēmums nav pārsūdzams.
Rīgas apgabaltiesa 2015. gada novembrī lēma apmierināt Dravenieces prasību un atcēla rīkojumu par Dravenieces disciplināru sodīšanu un rīkojumu par viņas atlaišanu, nosakot atjaunot Dravenieci amatā KNAB.
Tiesa noteica piedzīt no KNAB 35 543 eiro vidējo izpeļņu par darba piespiedu kavēšanu, kā arī piedzīt ar lietas vešanu saistītos izdevumus 1000 eiro apmērā. Tiesa arī lēma, ka KNAB jāmaksā 3658 eiro valsts nodeva.
Tāpat pērn tiesa spriedumu daļā, ar kuru Draveniece atjaunota amatā un viņai par labu piedzīta vidējā izpeļņa 1000 eiro apmērā, lika izpildīt nekavējoties. Pārējai sprieduma daļai tika noteikts labprātīgas izpildes termiņš – desmit dienas no sprieduma stāšanās spēkā brīža.
Tiesa lietu skatīja aiz slēgtām durvīm un lēma Juraša prasību apmierināt daļēji. Tiesa nolēma atcelt Streļčenoka 2015. gada 4. decembra rīkojumu par disciplinārlietas izbeigšanu. Tiesa atzina, ka KNAB ir pārkāpis atšķirīgas attieksmes aizliegumu, kas radījis nelabvēlīgas sekas pret Jurašu, un nolēma piedzīt no KNAB par labu Jurašam zaudējumus 800 eiro un morālā kaitējuma atlīdzinājumu 1000 eiro apmērā.
Tiesa noraidīja Juraša prasību pret KNAB daļā par Ētikas komisijas 2015. gada 14. septembra lēmumu atzīšanu par spēkā neesošu.
Citā lietā augusta sākumā Augstākā tiesa nolēmusi neierosināt kasācijas tiesvedību par apelācijas instances spriedumu, ar kuru birojam jāmaksā nauda Jurašam. Tiesa nolēma piedzīt no KNAB par labu Jurašam neizmaksāto naudas balvu 300 eiro apmērā.
Tāpat oktobrī Administratīvā rajona tiesa lēma, ka KNAB jāmaksā vairākus tūkstošus eiro liels atlaišanas pabalsts Jurašam.
Šogad 15. jūlijā tika sākta dienesta izmeklēšana par to, ka Jurašs intervijā žurnālā "Ir" ir izpaudis informāciju, kas nav paredzēta plašākai publikai. Dienesta izmeklēšanas materiāli tika nosūtīti Ģenerālprokuratūrai, kas sāka kriminālprocesu.
9. augustā KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks izdeva rīkojumu par Juraša atstādināšanu no amata, lai nepieļautu to, ka amatpersona varētu kaitēt sabiedrības interesēm vai traucēt krimināllietas izmeklēšanai. Administratīvā rajona tiesa 11. oktobrī lēmusi apturēt 9. augusta rīkojuma darbību daļā par atlīdzības un sociālo garantiju izmaksas apturēšanu Jurašam.
Tiesa uzlika par pienākumu mēneša laikā Jurašam izmaksāt atlaišanas pabalstu trīs mēnešu vidējās izpeļņas apmērā. Tiesas lēmumā konkrētas summas nav minētas, taču pats Jurašs teica, ka viņam nav datu par vidējo izpeļņu, tomēr lēsa, ka izmaksājamā summa ir aptuveni 5000 eiro.
28. oktobrī Augstākā tiesa atteica ierosināt kasācijas tiesvedību šajā lietā, līdz ar to spēkā stājās Rīgas apgabaltiesas spriedums. Lēmums nebija pārsūdzams.
Rīgas apgabaltiesa maija beigās atcēla disciplinārsodu - lēmumu pazemināt Strīķi amatā. Tiesa nolēma daļēji apmierināt Strīķes prasību pret KNAB par darba devēja piemērotā disciplinārsoda – pazemināšanas amatā – atcelšanu, atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpuma konstatēšanu un atlīdzības par morālo kaitējumu un darba samaksas starpības piedziņu.
Tiesa nolēma atcelt disciplinārsodu, kas Strīķei piemērots ar KNAB 2014. gada 11. jūlija rīkojumu. Tāpat tiesa nolēma piedzīt no KNAB Strīķes labā algas starpību starp KNAB priekšnieka vietnieka un galvenā speciālista atalgojumu laika periodā no 2014. gada 21. jūlija līdz 2015. gada 30. septembrim un par divām darba dienām 2015. gada oktobrī 10 414 eiro apmērā.
Tomēr tiesa noraidīja Strīķes prasību pret KNAB par darba algas starpības piedziņu 10 052 eiro apmērā.
Vēl tiesa nolēma piedzīt Strīķes labā morālā kaitējuma kompensāciju 700 eiro apmērā, bet noraidīja Strīķes prasību pret KNAB daļā par morālā kaitējuma piedziņu 6300 eiro apmērā.
Apgabaltiesa nolēma arī piedzīt no KNAB Strīķes labā 2500 eiro tiesāšanās izdevumus advokāta atlīdzības samaksai.
Šī ir viena no vairākām Strīķes prasībām pret biroju.
Ar KNAB tiesājas arī KNAB Izmeklēšanas nodaļas vadītāja Lienīte Šikore. Viņa tiesā vērsās šī gada augustā. Administratīvā rajona tiesa 18. augustā ierosināja lietu pēc Šikores pieteikuma pret KNAB par atbrīvošanu no amata.
Savukārt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa oktobra izskaņā apmierināja vēl viena bijušā KNAB darbinieka prasību pret biroju par darba devēja uzteikumu un vīrietim par labu piedzina 4200 eiro morālā kaitējuma kompensāciju.
Kā informēja tiesā, prasība tika apmierināta pilnībā. Pilns spriedums tapa pieejams 14. novembrī, un pārsūdzams desmit dienu laikā.
Prasības pieteikums tiesā bija iesniegts par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, darba tiesisko attiecību izbeigšanas pamata grozīšanu un morālā kaitējuma atlīdzināšanu.
Oktobrī KNAB informēja, ka gadījumā, ja tiesvedībā pret KNAB tiktu lemts par labu citiem bijušajiem biroja darbiniekiem, tas līdzīgi kā Draveniecei būtu gatavs maksāt viņu prasītās naudas summas.
Iestādē norādīja, ka naudas summas tiktu izmaksātas tikai tad, ja par to būtu lēmusi tiesa, un, rīkojoties atbilstoši likumā noteiktajai kārtībai.
2015. gadā tika sākta lieta pret Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes priekšnieku Uģi Araku un Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras virsprokurora pienākumu izpildītāju Vilni Ulmi. Tāpat lietā figurēja vēl kāds Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurors.
KNAB, lietu nododot Ģenerālprokuratūrai, paziņojumā presei rakstīja, ka amatpersonas, izmantojot dienesta stāvokli, veikušas nelikumīgas darbības ar fiziskas personas datiem, kas izpaudās kā prettiesiska DNS paraugu iegūšana un izmantošana no vairākām personām.
KNAB rīcībā esošie pierādījumi liecināja, ka valsts amatpersonas mēģinājušas pieprasīt kukuli no kādas privātpersonas par lēmuma par aresta uzlikšanu mantai atcelšanu.
Kriminālvajāšanu tika lūgts sākt pēc Krimināllikuma pantiem par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem un dienesta pilnvaru pārsniegšanu.
Dienesta pārbaudē konstatēts, ka Araks ir pārkāpis likumu. Tagad šī amatpersona ir Kriminālpolicijas vecākais inspektors.
Ulmis un vēl viens Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurors Vladimirs Krupskijs no prokuratūras aizgājis pēc paša vēlēšanās.
Policija saņēmusi informāciju par sākto kriminālprocesu pret inspektoru, un inspektors no pienākumu pildīšanas tika atstādināts.
Portāls "pietiek.com" vēstīja, ka KNAB kratīšanu veicis darbu ENAP tikko pametušā vecākā inspektora Raivo Lugus bijušajā darbavietā. KNAB izmeklējot kādu, iespējams, ar izspiešanu no uzņēmuma saistītu lietu.
Toreiz par to vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Panorāma". VID pārstāve Agnese Grīnberga atzina, ka Lubgans tobrīd atstādināts no pārvaldes direktora pienākumu pildīšanas, nesaglabājot viņam atalgojumu.
Arī tā brīža finanšu ministrs Andris Vilks (V) apstiprināja, ka ir informēts par Lubgana aizturēšanu, bet iemeslus nezināja. Saskaņā ar raidījuma rīcībā esošo neoficiālo informāciju amatpersona aizturēta saistībā ar iespējamu dokumentu viltošanu.
Lubgans 2009. gada rudenī iecelts VID Lielo nodokļu maksātāju pārvaldes direktora amatā. Iepriekš viņš bija VID Rīgas reģionālās iestādes nodaļas vadītājs.
Neilgi pēc tam Lubgans uzteica darbu pēc paša vēlēšanās un ar 2012. gada 16. novembra tika atbrīvots no darba.
Toreiz KNAB vadītājs Streļčenoks žurnālistiem Abdulmuslimova aizturēšanas faktu ne apstiprināja, ne noliedza, netieši gan apliecinot, ka birojs ir veicis kādas kriminālprocesuālas darbības.
Par Abdulmuslimova iespējamām noziedzīgām darbībām tika sākts kriminālprocess.
Savukārt LTV raidījumam "Panorāma" Abduslimova advokāts sacījis, ka viņa klients KNAB sniedzis liecības. Raidījums vēstīja, ka uzņēmējs nav aizturēts. Portāls "pietiek.com" toreiz rakstīja, ka Abdulmuslimovu KNAB aizturējis, jo saskaņā ar biroja versiju kāda ar uzņēmēju saistīta persona tiek turēta aizdomās par līdzdalību Latvijas energoapgādes kompānijas "Latvenergo" amatpersonu krimināllietas sarunu ierakstu noplūdē.
Mediji iepriekš vēstījuši, ka Abdulmuslimovs ilgstoši bijis tiesībsargājošo iestāžu redzeslokā, pārbaudīta arī viņa saistība ar iespējamu neatļautu politisko partiju finansēšanu.
Adulmuslimovs pērn organizēja sava kaimiņa, partijas "Vienotība" biedra Gata Kokina vizīti Londonā pie "Latvijas krājbankas" bijušā īpašnieka Vladimira Antonova. "Vienotība" pēc tam nosodīja Kokina rīcību, kas esot bijusi "krasā pretrunā ar tiesiskas valsts principiem un radīja patiesībai neatbilstošus priekšstatus par procesiem saistībā ar "Latvijas krājbanku"".
Intervijā laikrakstam "Neatkarīgā" Abdulmuslimovs 2012. gada martā stāstīja, ka pēc iesaistīšanās "Latvijas krājbankas" jautājuma risināšanās sākusies "masīva" viņa uzņēmumu pārbaude, kaut arī iepriekšējā plānotā pārbaude bija tikko beigusies.
Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa apstiprināja vienošanos par sodu. Gulami par kukuļdošanu piemērota brīvības atņemšana uz gadu nosacīti ar pārbaudes laiku uz vienu gadu un sešiem mēnešiem, kā arī naudas sods 9250 eiro apmērā. Tāpat viņam kā papildsods liegts ieņemt noteiktus amatus uz vienu gadu, apliecināja prokuratūras preses pārstāve Una Rēķe.
Bērziņai par kukuļa piesavināšanos noteikts naudas sods 11 100 eiro apmērā.
KNAB iepriekš norādīja, ka lūdz sākt kriminālvajāšanu pret tiesnesi par kukuļņemšanu un kukuļa piesavināšanos, bet pret uzņēmēju – par kukuļdošanu. Kriminālprocesu KNAB sāka 2014. gada oktobrī.
KNAB toreiz paziņoja, ka uzņēmējs, kura firmas bija iesaistītas dažādās tiesvedībās, lai panāktu viņam labvēlīgu tiesas lēmumu pieņemšanu, vairākkārt deva kukuļus. 2014. gada novembrī Bērziņas kabinetā tika veikta kratīšana. Oktobra sākumā TV3 raidījums "Nekā personīga" ziņoja, ka Bērziņa nesen viņai inkriminētā kukuļa summu – 45 000 eiro - atmaksājusi valsts kasē. Kā vēstīja raidījums, tas nozīmē, ka viņa atzīst vainu nodarījumā un negrib nonākt apcietinājumā.
Oktobra sākumā KNAB sāka kriminālprocesu par iespējamu partiju nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā, kopumā aizturot četras personas, tostarp Jūrmalas mēru Gati Truksni (ZZS).
Tāpat birojs sācis kriminālprocesu, kurā figurē no amata atstādinātā Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas priekšsēdētāja Aija Orniņa. Viņa jau iepriekš apliecināja, ka KNAB viņai inkriminē neizpaužamu ziņu izpaušanu un "piedāvājuma pieņemšanu" no Krūmiņa. Viņa gan norādīja, ka konkrētais process nav saistīts ar kriminālprocesu par iespējamu partiju nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā.
KNAB izmeklētajā krimināllietā par iespējamu partiju nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā ir trīs aizdomās turētie un divas personas, pret kurām sākts kriminālprocess.
Publiski zināms, ka šo personu vidū ir Truksnis, savulaik ar partiju "No sirds Latvijai" saistītais finansists Jorens Raitums un uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš. TV3 raidījums "Nekā personīga" vēstīja, ka viens no šajā lietā iesaistītajiem ir biotualešu pārdošanas, īres un apkalpošanas jomas uzņēmējs Anrī Kursītis.
Truksnim, Raitumam un Krūmiņam piemērots aizdomās turētā statuss. Saistībā ar šo lietu KNAB veica kratīšanu partijas "No sirds Latvijai" birojā.
"Nekā personīga" vēstīja, ka Krūmiņš aizturēts, jo caur trešajām personām finansējis divas partijas – "No sirds Latvijai" un ZZS –, tām abām pārskaitot 135 000 eiro.
Truksnis 13. oktobrī domes ārkārtas sēdē tika atcelts no amata, taču vēlāk viņš amatā ievēlēts no jauna.
Pāris dienas pēc Trukšņa aizturēšanas KNAB paziņoja, ka birojā sākts arī kriminālprocess, kurā figurē Veselības inspekcijas un Jūrmalas domes amatpersonas, un šajā lietā tiek izmeklēti noziegumi saistībā ar kāda uzņēmuma objekta nodošanu ekspluatācijā. Citos kriminālprocesos Truksnim iespējamie noziegumi netiek inkriminēti un viņš tajos nefigurē pat liecinieka statusā.
KNAB pirmstiesas izmeklēšanā noskaidrojis, ka valsts amatpersona pieņēmusi kukuli no privātpersonas saistībā ar LDz meitasuzņēmuma "LDz ritošā sastāva serviss" (LDz RSS) iepirkumu.
Izmeklēšanā konstatēts, ka kukuļdošana, iespējams, izdarīta juridiskās personas interesēs, tāpēc saistībā ar kriminālprocesu birojs sācis procesu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai.
Jau vēstīts, ka Magonis tiek turēts aizdomās par aptuveni pusmiljona eiro kukuļa saņemšanu saistībā ar LDz meitasuzņēmuma "LDz RSS" daudzmiljonu iepirkumu – četru vecu dīzeļlokomotīvju iegādi no Igaunijas miljonāram Oļegam Osinovskim piederošā uzņēmuma "Skinest".
Igaunijas prokuratūras pārstāve Kadrija Tammaja iepriekš apstiprinājusi, ka Latvijas prokuratūra lūgusi palīdzību Igaunijas Drošības dienestam un Igaunijas ģenerālprokuratūrai saistībā ar Magoņa lietu. Savukārt Ģenerālprokuratūrā iepriekš skaidrots, ka Starptautiskās sadarbības nodaļas virsprokurore nav komentējusi, vai Latvijas prokuratūra lūgusi palīdzību Igaunijas tiesībsargājošajām iestādēm.
Arī KNAB šajā jautājumā no komentāriem toreiz atteicās. KNAB iepriekš norādījis, ka pierādījumu kopums dod pietiekamu pamatu uzskatīt, ka kukulis, kura apmēru birojs iepriekš neatklāja, saņemts saistībā ar LDz meitasuzņēmuma "LDz RSS" iepirkumu.
Savukārt Osinovskis noliedzis korupciju darījumā par lokomotīvju pārdošanu LDz, iepriekš vēstīja Igaunijas portāls "Delfi.ee".
Osinovska advokāts Saulvedis Vārpiņš arī iepriekš atteicās komentēt izmeklēšanas detaļas, piebilstot, ka viņa vērtējumā noticis naudas apmaiņas darījums starp divām privātpersonām, kurā Magonis nav darbojies kā valsts amatpersona. Vārpiņš iepriekš apstiprinājis, ka ir runa par iepriekšminēto naudas summu. Pēc advokāta teiktā, nauda bijusi paredzēta kādai trešajai pusei –juridiskai personai.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieki Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāju Ziedoni Strazdu aizturēja 2012. gada 7. augustā. 2013. gada 7. februārī Saeima viņu atcēla no Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesneša amata.
Saskaņā ar lēmumu par apsūdzētā saukšanu pie kriminālatbildības Strazds ilgstoši – laika periodā no 1995. līdz 2012. gadam – dažādos laika posmos fiktīvi nodarbināja septiņus darbiniekus. Šiem cilvēkiem tika aprēķināta darba samaksa, kuru esot piesavinājies pats tiesnesis, liecina apsūdzība.
Pirmstiesas izmeklēšanā noskaidrots, ka Rīgas pilsētas priekšpilsētas tiesā daudzu gadu garumā tika fiktīvi nodarbinātas vairākas personas, kuras faktiski tiesā nav strādājušas un kurām aprēķināto atalgojumu, iespējams, piesavinājies tiesas priekšsēdētājs.
Krimināllietas materiāli liecina, ka tiesas priekšsēdētājs, izmantojot savu dienesta stāvokli mantkārīgā nolūkā, ir pamudinājis vairākas personas noformēt fiktīvas darba tiesiskās attiecības, lai iegūtu iespēju rīkoties ar šiem cilvēkiem paredzēto atalgojumu. Tāpat KNAB rīcībā esošie pierādījumi dod pamatu uzskatīt, ka atbalstu iespējamā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā ir sniedzis vēl cits kādas apgabaltiesas tiesnesis.
Zemgales apgabaltiesa pērn, pirmo reizi skatot lietu apelācijas kārtībā, Strazdam piesprieda reālu trīs gadu un 11 mēnešu cietumsodu un apcietināja tiesas sēžu zālē. Pēc tam šis spriedums tika pārsūdzēts Augstākajā tiesā.
Tāpat Zemgales apgabaltiesa toreiz pilnībā izbeidza lietvedību pret otru apsūdzēto – atstādināto Rīgas apgabaltiesas tiesnesi Skaidrīti Buividi.