Streļčenoks apsver iespēju atkārtoti pretendēt uz KNAB šefa posteni  (61)

Vaicāts, vai kandidēs uz šo amatu atkārtoti, Streļčenoks saka: "Nu ziniet, vēl jānodzīvo šo gadu, bet jebkurā gadījumā es strādāšu līdz pēdējam un neatkāpšos no saviem iepriekšējiem principiem. (..) Es būšu godīgs ar jums. Es apsveru tādu iespēju, ka jā. Ja šajā situācijā viss būs man tādas iespējas. Kāpēc ne".

Raidījums vēsta, ka tieši tas var apdraudēt partijas "Vienotība" plānu, kas paredz, ka jauns KNAB likums jāpieņem līdz jauna KNAB vadītāja ievēlēšanai, lai tas stātos spēkā tad.

"Vienotības" frakcijas vadītāja vietnieks Kārlis Šadurskis raidījumam atzīst: "Es teikšu tā ļoti vienkāršoti, visticamāk līdz pilnvaru termiņa beigām mēs diez vai atradīsim kādu risinājumu, bet viens gan, kas mums būtu jāizdara, mums ir jāpieņem jauns KNAB likums, kad pilnvaru termiņš būs beidzies, lai jauno vadītāju ievēlētu un viņa darbību kontrolētu jau jaunais likums. Tad es teiktu, ka mūsu mājas darbs būtu izpildīts, jo mēs OECD varētu teikt, kāds ir jaunais normatīvais regulējums, kurš stāsies spēkā ar konkrētu datumu".

Raidījums atzīmē, ka ne tikai "Vienotība" līdz šim ir bijusi pret lielāku KNAB neatkarību. Arī ZZS uzskata, ka kontrolei pār korupcijas apkarotāju darbu ir jābūt stingrākai. Likumprojekta virzība parādīs, kas partijām ir svarīgāks - pirms divdesmit gadiem nosprausta valsts mērķa sasniegšana vai tuvredzīgas politiskās ambīcijas.

TV3 norāda, ka 20 gadus Latvijas ārpolitikas un iekšpolitikas prioritāte bijusi atgriešanās un pilnvērtīga iekļaušanās attīstītajā Rietumu sabiedrībā. No visām bijušajām padomju republikām tas izdevies vienīgi Baltijas valstīm.

1996.gadā to deklarēja visas trīs Baltijas valstis. To paveikusi vienīgi Igaunija, kas OECD pievienojās 2010. gadā. Tobrīd Latvijai to paveikt liedza gāzi grīdā politika un tās izraisītā krīze. Uzaicinājumu iestāties Latvija saņēma 2013.gadā, un par dalībvalsti varētu kļūt nākamgad.

Tādejādi ir palikuši pēdējie metri, lai Latvijas iestātos arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā, bet tagad ZZS sāk šaubīties. Šāda attieksme pārsteidz pārējos koalīcijas partnerus Nacionālo apvienību un "Vienotību". Ar šādu ZZS nostāju koalīcijai jātiek pāri smagākajam pārbaudījumam.

OECD prasa korupcijas apkarošanas stiprināšanu, arī lielākas biroja neatkarības nodrošināšanu. Par to partijām nav izdevies vienoties kopš biroja izveidošanas 2002.gadā. Tagad tas jāizdara mēneša laikā.

Latvijas politiķiem būs jāpārvar pārbaudījums, kas līdz šim tiem nav bijis pa spēkam.

OECD pieprasa stiprināt KNAB, lai nebūtu šaubu par politisku iejaukšanos iestādes darbā.

Decembrī Latvijai būs jāziņo OECD dalībvalstīm, kā sokas ar rekomendāciju izpildīšanu korupcijas apkarošanas jomā. Nopietnākie iebildumi - pārāk liela politiķu ietekme uz KNAB priekšnieka atlaišanas procesu un nekonkrēti, interpretējami atlaišanas iemesli.

OECD nepatīkot formulējums "neatbilstība amatam". Tieši ar šādu pamatojumu Saeima atlaidusi Alekseju Loskutovu un Normundu Vilnīti, atzīmē TV3.

Ar šādu formulējumu divi "Vienotības" premjeri gribējuši atbrīvoties arī no pašreizējā KNAB šefa Streļčenoka, kam pārmesta nespēja vadīt biroju, strīdoties ar bijušo vietnieci Jutu Strīķi. Saeimā šī iniciatīva nenonāca, vēsta raidījums.

OECD apvieno pasaules 34 attīstītākās valstis. Organizācijas mērķis ir veicināt politiku, kas uzlabo iedzīvotāju ekonomisko un sociālo labklājību.

Organizācijas eksperti seko līdzi dalībvalstu attīstībai un problēmu gadījumā iesaka risinājumus, kas ļautu sasniegt labākus rezultātus.