Streļčenoks: līdz gada beigām tiks izbeigta oligarhu lieta. Teksta tiešraides arhīvs
Foto: LETA

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks trešdien aicinājis medijus uz sarunu "Atklāti par piecgadi Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā".

KNAB vadītājs Jaroslavs Streļčenoks par piecgadi birojā
Ar to KNAB aizejošā vadītāja preses konference beigusies. Paldies, ka sekojāt!
Sarunā izskan informācija, ka bijušais Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidents Kirovs Lipmans vakar ieradies KNAB sniegt paskaidrojumus par saviem izteikumiem saistībā ar LHF vēlēšanām un lieta par to esot izbeigta. Lūgts apstiprināt šo informāciju, Streļčenoks norāda, ka lieta vēl nav izbeigta un nevar būt izbeigta, jo šis lēmums par lietas izbeigšanu jāsaņem arī viņam, bet viņš informāciju par šādu faktu nav saņēmis.
Iepriekšējā amatā KNAB viņš atgriezties negrasās un darbā birojā visticamāk nepaliks, ja atkārtoti tomēr nekļūs par biroja vadītāju.
Laiku līdz nākamajam gadam viņš veltīs ģimenei un domu sakārtošanai, bet izskatīs visus piedāvājumus, ja tādi būs.
Jau desmit minūtes abi strīdas par sadarbību ar medijiem. Vaicāts par nākotnes plāniem, Streļčenoks norāda, ka ir atvērts dažādiem piedāvājumiem. Politikā iet netaisās.
LTV žurnālists Ivo Leitāns Streļčenokam pārmet "sausas relīzes", kas "nevienu neinteresē".
Streļčenoks sarunā par viņa atkārtotu kandidēšanu norāda, ka Satversmes aizsardzības biroja pielaides valsts noslēpuma objektiem piešķiršanas procesam jātiek pilnveidotam. "Jautājums, vai cilvēks var vai nevar ieņemt amatu, tiek risināts ar pielaides jautājumu," saka KNAB vadītājs.
Vaicāts par it kā valsts noslēpuma objektu saturošo dokumentu pazušanu, Streļčenoks atkārtoti norāda, ka dokumenti nav pazuduši, bet gan stāvējuši tieši tur, kur tie bija nolikti, bet konkrētais darbinieks nebija šo vietu pārbaudījis. Par notikušo izteikts aizrādījums ar ierakstu gan konkrētajam darbiniekam, gan sekretariātam – ka viens nepārbaudīja, bet otrs – nepārliecinājās.
"Es nebaidos, vai tā būs diskreditējoša informācija vai nē," savu nostāju pauž KNAB priekšnieks.
Turklāt viņš aicina Valsts kancelejas direktoru Krieviņu publiski izskaidrot viņa kandidatūru un tās neatbilstību. "Iepriekš viņš nekomentēja, jo neatklāja, ka es kandidēju, tagad es atklāju un aicinu viņu publiski izskaidrot manu kandidatūru," teica Streļčenoks.
Streļčenoks norāda, ka viņam ir pielaide valsts noslēpumam. Viņš klātesošajiem izdala komisijas priekšsēdētāja Valsts kancelejas direktora Mārtiņa Krieviņa parakstītu oficiālās vēstules kopiju, kurā teikts: "Informējam, ka komisija konkursa pirmajā kārtā ir izvērtējusi Jūsu atbilstību KNAB likuma 4. panta piektajā daļā noteiktajām obligātajām prasībām un, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu 19. un 20. punktu, 2016. gada 28. oktobrī ir pieņēmusi vienbalsīgu lēmumu, nevirzot Jūsu kandidatūru uz konkursa otro kārtu."
Vaicāts, kāpēc KNAB priekšnieka amata pretendentu atlases un vērtēšanas komisija nav virzījusi viņu tālāk, Streļčenoks atbildēja, ka viņam tas nav zināms.
"2013. gadā es tiku izsekots. Man bija tāda informācija. Un es domāju, ka es neoficiāli tiku izsekots, lai iegūtu informāciju," atklāj biroja priekšnieks.
Saruna ievirzās citā gultnē - par vadītāja pienākumu izpildītājiem. "Man kā iestādes vadītājam bija nepieciešami pieci vai četri gadi, lai visus procesus kontrolētu. [Vietniekam apkarošanas jautājumos Jānim Rozem ir pietiekoši liela pieredze un zināšanas, un viņš šo jautājumu sakārtos. Domājat, ka pretestība nebija, kad viņš kļuva par pienākumu izpildītāju? Es priecājos, ka viņš papildu ienākumus nopelna ar autovadītāja apmācību, nevis kaut kur saņem naudu. Viņš bija izvērtēts," stāsta Streļčenoks.
Steļčenoka atstāstītais gadījums par iespējamu Jedakovas "iegāšanu", visticamāk, attiecas uz šo notikumu. https://www.delfi.lv/news/national/politics/jezdakova-ceturtdien-apmeklejusi-knab.d?id=43722940
Pierādījumu apjoms šajā lietā bijis nepietiekams, rezumēja Streļčenoks, runājot par oligarhu lietu.
Jautāts, vai no tā izriet, ka trīs oligarhi nebija pie varas "Rīgas tirdzniecības ostā", Streļčenoks norādīja, ka viņam kā iestādes vadītājam ir maza iespēja redzēt krimināllietu materiālus.
"Par oligarhu lietas apkarošanas procesiem es uzzināju pavisam nesen. Par vairākiem procesiem es uzzināju nesen," atklāj Streļčenoks.
Līdz gada beigām tiks izbeigts process tā sauktajā oligarhu lietā. "Lēmums būs. Visticamāk, līdz gada beigām. Man bija vairākas tikšanās un pārrunas ar procesa virzītāju. Runājot par šo procesu jau no paša sākuma, es nebiju toreiz vadītājs – 2011. gada sākumā gan pats procesa virzītājs, gan uzraugošais prokurors uzskatīja, ka tur nav pietiekoša pamata šo procesu veikt, tomēr par spīti tam šo procesu iniciēja biroja toreizējā Izmeklēšanas nodaļas vadītāja un tiešā izmeklētāja vadītāja Lienīte Šikore kopā ar toreizējo Apkarošanas bloka vadītāju Jutu Strīķi," stāstīja Streļčenoks.
Streļčenoks noliedz, ka 2013. gadā toreizējā VID vadītāja Nellija Jezdakova ņēmusi kukuli vai citādi iesaistīta kukuļošanā, par kuru toreiz tika sākts kriminālprocess. Streļčenoks norādīja, ka kāds biroja darbinieks, kuru nenosauca vārdā, bet minēja, ka viņš KNAB vairs nestrādā, apzināti viņu iegāzis, sarīkojot preses pasākumu tajā pašā laikā, kad bija plānots Jezdakovai ierasties KNAB. Visticamāk, kāds biroja darbinieks apzināti iepinis Jezdakovu.
"Nebija nekādas komandas," saka Streļčenoks, atbildot uz apgalvojumiem par darbinieku atlaišanu vai aiziešanu un tādā veidā - komandas izformēšanu. Viņš norāda, ka tikai patlaban šāda spēcīga komanda tiek veidota.
Pagaidām nav zināms, kurš būs Steļčenoka pēctecis KNAB vadītāja amatā. https://www.delfi.lv/news/national/politics/krievinam-divu-nedelu-laika-jarod-risinajums-knab-vadibas-darba-organizacijai.d?id=48092765
Tāpat viņš skaidro, ka vienmēr tiesa lems par labu darba ņēmējam. Tiesa lēmusi, izrietot no tā, ka birojs ar darbiniekiem bijis darba attiecībās, kaut gan praktiski birojs ar saviem darbiniekiem ir dienesta attiecībās.
KNAB aprēķini liecina, ka KNAB tiesvedībās ar biroja darbiniekiem zaudējis aptuveni 50 000 eiro vai pat mazliet vairāk. Streļčenoks skaidro, ka līdz pat šim gadam KNAB likums nav bijis attiecīgi sakārtots. Viņš pauž, ka būtu gatavs par to atbildēt, ja iepriekš nesakārtotais likums "nedotu iespēju darbiniekiem uzspļaut pienākumu pildīšanai un nihilistiski izturēties".
Streļčenoks vaino bijušo premjerministru Valdi Dombrovski (V), jo viņš esot iejaucies biroja darbā, atceļot divus vai trīs biroja lēmumus un "sajaucot visus termiņus".
"Nav noslēpums, ka tiek aizstāvētas noteiktas amatpersonas no "Vienotības" puses. Ietekmi atjaunot neizdevās, tāpēc nākamais jautājums 2015. gadā bija par biroja likvidāciju, ja jau neesot iespējama biroja kursa maiņa un vadītāja noņemšana no amata," savu skatījumu uz situāciju skaidroja Streļčenoks.
Streļčenoks uzsver, ka, viņaprāt, ir tikai viena problēma – mākslīgi, uz nepatiesas informācijas pamata veidota biroja un tā priekšnieka reputācijas diskreditācija. Minot iemeslus, kāpēc tas nepieciešams, Streļčenoks izsaka pieņēmumu – lai atjaunotu politisku ietekmi. Iespējams, to darījusi partija "Vienotība", skaidro Streļčenoks.
Foto: LETA
Savukārt attiecībā uz korupcijas apkarošanas funkciju Streļčenoks teic, ka birojs koncentrējis uzmanību uz augstākā līmeņa amatpersonu darbu, piemēram, valsts uzņēmumu augsta līmeņa vadītājiem, prokuroriem un tiesnešiem. Apkarošanas jautājumā Streļčenoks izsaka pateicību arī Valsts ieņēmumu dienestam un citiem dienestiem, ar kuriem KNAB sadarbojies to kompetences robežās.
Runājot par padarīto darbu, Streļčenoks norāda, ka uzlabota komunikācija ar sabiedrību, aizvadot seminārus un diskusijas gan augstskolās, gan cietumos, kā arī rīkojot informatīvās dienas reģionos. Tāpat birojs par saviem līdzekļiem nodrošinājis darbinieku apmācību, lai celtu viņu profesionālo kvalifikāciju.
KNAB apkopotie statistikas dati liecina, ka 2015. gadā Korupcijas uztveres indeksā Latvija ierindojusies augstākajā vietā 18 gadu laikā. Vissliktākais rādītājs šajā periodā bijis 1998. gadā, kad Latvija ieņēma 71. vietu, bet otrais sliktākais rādītājs bijis 2011. gadā, Latvijai ieņemot 61. vietu. 2015. gadā Latvija šajā indeksā ieņēma 40. vietu.
Tāpat viņš min, ka birojā ieviests elastīgs darba laiks, atalgojums darbiniekiem kopumā paaugstināts par 15%, kā arī izveidota prēmiju un piemaksu sistēma, kas papildu stimulē biroja darbinieku darba kvalitātes uzlabošanu.
Atminoties laiku pirms pieciem gadiem, kad viņš stājās savā amatā, Streļčenoks norāda, ka toreiz darba apstākļi darba telpās bija neapmierinoši, tehnika novecojusi, nebija arī darbinieku profesionālās kvalifikācijas celšanas sistēmas. Vienlaikus viņš min, ka darba apstākļi, neskatoties uz centieniem tos būtiski uzlabot, birojā joprojām nav apmierinoši.
KNAB priekšnieks izsaka vēlmi neierastā formātā runāt daudz atklātāk un plašāk par pieciem gadā birojā. Sarunu sāk ar prezentāciju par paveikto.
Nākamnedēļ beigsies Streļčenoka amata pilnvaru termiņš, un šajā pasākumā viņš sola atskatīties uz KNAB vadītāja krēslā pavadītajiem pieciem gadiem.
Labrīt! KNAB priekšnieks Jaraslavs Streļčenoks savā preses pasākumā aicinājis mediju pārstāvjus pie "apaļā galda". Tāpat sagatavots arī materiāls ar statistikas datiem par tādiem tematiem kā komunikācija ar sabiedrību, valsts amatpersonu darbības kontrole un noziegumu atklāšana un izmeklēšana. Uz preses pasākumu ieradušies visu lielāko Latvijas mediju pārstāvji.

Jau ziņots, ka KNAB priekšnieka amata atlases komisija uz konkursa otro kārtu nolēmusi nevirzīt nevienu no desmit pretendentiem.

Iepriekš Valsts kancelejas vadītājs Mārtiņš Krieviņš informēja, ka, izvērtējot kandidātu iesniegtos dokumentus, komisija vienbalsīgi lēmusi, ka uz nākamo kārtu netiek virzīts neviens no kandidātiem. Tas nozīmē, ka konkurss beidzies bez rezultāta.

Atbildot uz jautājumu par esošā KNAB vadītāja Jaroslava Streļčenoka, kurš arī pieteicies konkursā, piemērotību amatam, Krieviņš teica: "Komisija lēma, ka neviens no 10 pretendentiem nav virzāms tālāk uz otro kārtu". Konkrētu cilvēku dalību konkursā komisija neapstiprinās, viņš piebilda.

17. novembrī Streļčenokam beidzas pilnvaru termiņš.

Saskaņā ar likumu, beidzoties pašreizējā KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka amata pilnvarām 17. novembrī, viņa vietā līdz jauna priekšnieka apstiprināšanai jāieceļ biroja priekšnieka vietnieks.

Vietnieka iecelšana notiek ar premjera rīkojumu. Šobrīd KNAB priekšniekam ir divi vietnieki - vietniece korupcijas novēršanas jautājumos Ilze Jurča un vietnieks apkarošanas jautājumos Jānis Roze.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Jaroslavs Streļčenoks KNAB Valsts kanceleja
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form