Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītājs Jaroslavs Streļčenoks, komentējot notikumus par "pazudušajiem" valsts noslēpumu saturošajiem dokumentiem, norādīja, ka tas viss esot liela ažiotāža, jo dokumenti nekad nav pazuduši, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Panorāma" norādīja KNAB vadītājs.
"Kur viņš bija, tur viņš arī palika," sacīja Streļčenoks, kurš arī vēlreiz uzsvēra, ka dokuments vienmēr bijis savā vietā. Viņš arī atzīmēja, ka "pieeja nevienam citam kā atbildīgajai amatpersonai pie tā nebija".
"Neviens slepenības objekts no biroja nav pazudis un neviens ar šo objektu nav strādājis," pauda KNAB vadītājs.
Intervijā LTV viņš norāda, ka vainīgie par notikušo ir mediji. "Tā bija ažiotāža," apgalvo KNAB vadītājs.
"Tas, ka jūs kā žurnālisti pacēlāt šo jautājumu bez mūsu komentāriem un principā, ir vienkārši ažiotāža," sacīja Streļčenoks. Taujāts, kāpēc KNAB nav sniedzis komentārus, kad mediji prasījuši par "pazaudēto dokumentu", Streļčenoks norādīja: "Vispirms jānoskaidro, kas noticis - un tas, ka jūs gribat zināt vairāk, nekā mēs gribam noskaidrot, tas arī nav pieņemams."
Savukārt intervijā LTV uz jautājumu - kāpēc vispār radās šaubas par slepenu dokumentu pazušanu un kāpēc bija nepieciešama izmeklēšana, ja viss stāvēja savā vietā, Streļčenoks sacīja: "Nu šaubas ir tādas, ka darbinieks nevarēja atrast to, kur viņi bija. Tas ir līdzīgi kā jūs ejat veikalā, jūs paņemat maku un neatceraties, kurā kabatā jūs ielikāt."
Ziņots, ka KNAB portālu "Delfi" oktobra sākumā informēja, ka nav nozaudējis valsts noslēpuma objektu.
Biroja pārstāve Laura Dūša uzsvēra: "atsaucoties uz plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju un dažādiem pieņēmumiem, ka KNAB esot pazuduši operatīvās izstrādes lietas materiāli, informējam, ka valsts noslēpuma objekta nozaudēšanas fakts nav noticis".
Dūša vērsa uzmanību, ka "dienesta izmeklēšanas komisija tika izveidota pamatojoties uz pieņēmumu, ka, iespējams, ir notikusi valsts noslēpuma objekta nozaudēšana".
Jau vēstīts, ka KNAB pazudis viens no aktīvas operatīvās uzskaites lietas sējumiem, atsaucoties uz savā rīcībā esošo informāciju, iepriekš ziņoja Latvijas Televīzija (LTV).
Savukārt pats KNAB sākotnēji jautājumu nekomentēja. Birojā vien norādīja to, ka "birojs nekomentē jautājumus, kas saistīti ar valsts noslēpuma objektu pārvaldību".
Vienlaikus Satversmes aizsardzības birojs LTV apstiprināja, ka saņēmis informāciju no KNAB par klasificētas informācijas pazušanu.
Valsts noslēpumu saturošie dokumenti, kas ir pazuduši, ir sējums, kas, pēc neoficiālas informācijas, ir aptuveni 200 lappuses.
Ministru kabineta noteikumi paredz – ja institūcijas vadītājam ir pamats uzskatīt, ka notikusi valsts noslēpuma, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas izpaušana vai valsts noslēpuma objekta, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas nozaudēšana, viņš nekavējoties ziņo augstākam vadītājam un nacionālās drošības iestādei, kas KNAB gadījumā ir Satversmes aizsardzības birojs.
Tāpat noteikumi paredz, ka institūcijas vadītājam ne vēlāk kā nākamajā dienā jāizveido dienesta izmeklēšanas komisija vismaz triju cilvēku sastāvā. Dienesta izmeklēšanas komisijas sastāvā ir institūcijas un attiecīgās valsts drošības iestādes pārstāvji.
