Kā žurnālistiem norādīja Strenču novada domes priekšsēdētājs Jānis Pētersons ("Nākotnes vārdā jau šodien!") tranzītielu ar lauksaimniecības un mežsaimniecības tehniku būs bloķēta no pulksten 17.45 līdz pulksten 19.15. Pašvaldības vadītājs apstiprināja, ka akcija ir saskaņota ar visām atbildīgajām institūcijām.
Paralēli protesta akcijai Strenču novada Kultūras centra zālē pulksten 18 sāksies iedzīvotāju sapulce, lai apspriestu paredzēto novadu reformu. Kā norādīja Pētersons, uzaicinājums uz šo sanāksmi ir nosūtīts Valsts prezidenta kancelejai, Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei un frakcijām, kā arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem.
Strenču novada vadītājs atzīmēja, ka sapulcē savu dalību ir apstiprinājis Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars ("Attīstībai/Par").
Uz "Delfi" jautājumu, vai iedzīvotāju sapulcē piedalīsies vēl kāda uzaicinātā amatpersona, neskaitot Bondaru, pašvaldību pārstāvji norādīja, ka līdz šim vēl neviens nav atsaucies.
Pētersons arī atzina, ka viens no galvenajiem protesta iemesliem ir tas, ka atbildīgā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nav ņēmusi vērā pašvaldību argumentus. Viņa ieskatā, tikai pēdējo tikšanās reizi 28. februārī ar Pūci var uzskatīt par dialogu, jo izklausījies, ka ministrs saprot pašvaldību nostāju un argumentus. "Mums it kā ir cerība, ka otrajā vai trešajā lasījumā mūsu priekšlikums varētu tikt atbalstīts," viņš piebilda, norādot, ka visas iepriekšējās abu pušu sarunas ir uzskatāmas par dekoratīvām.
Viņš arī kritizēja, ka no novadu reformas likumprojekta deputāti plāno svītrot kritērijus, pēc kuriem VARAM vadījās, veidojot jauno pašvaldību karti.
"Tas izskatās pēc politiskas rīcības un ir jautājums, kāds iedzīvotājiem būs labums no politiskiem lēmumiem. Šādiem lēmumiem ir nepieciešama iedzīvotāju griba, un mēs no savas puses to esam noskaidrojuši. Vairākos balsojumos parādās, ka aptuveni 90% iedzīvotāju norāda virzienu uz Valmieru, jo Valmierā vairākās paaudzēs mācās mūsu bērnu. Bizness un visa ekonomiskā jauda aiziet Valmieras virzienā, bet ar Valku principā mums nav nekāda sakara," teica Pētersons.
"Vai tiešām mūsu tautai ir jācīnās pret saviem priekšstāvjiem? Barikāžu laikā cīnījāmies pret svešu varu, un vai tiešām mūsdienās ir jāceļ barikādes un jācīnās pret pašu valdību, kura nevēlas ieklausīties iedzīvotāju viedoklī un faktiski neapstrīdamos faktos?" retoriski jautāja Pētersons, norādot uz Beverīnas, Burtnieku, Strenču un Valmieras novada piekrišanu apvienoties. "Ja citur ir strīdi starp pašvaldībām un iedzīvotājiem, tad šeit viss ir skaidrs."
Burtnieku novada domes priekšsēdētājs Edvīns Straume ("Vienotība") atzīmēja, ka lielākais trūkums reformas izstrādes procesā ir bijis ierobežotais laiks. "Manuprāt, tas ir liels mīnuss, jo kvalitatīvu likumu tik īsā laikā nav iespējams izstrādāt. Laiks spiež un tikai tāpēc ir jāpieņem labs vai slikts lēmums, lai iekļautos termiņos," sacīja pašvaldības vadītājs.
Viņš atzīmēja, ka Saeimā uz likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā Rūjienas un Naukšēnu novadu bija plānots pievienot Valkas novadam, bet pēc Rūjienas un Naukšēnu iebildumiem Saeimas deputāti atbalstīja priekšlikumu par šo abu novadu pieviešanu Valmierai. Šī iemesla dēļ, pēc Straumes vārdiem, Valkas novada dome esot diskutējusi par "kompensāciju". "Kāpēc mums nepieteikties uz Ēveles pagastu Burtnieku novadā un Trikātas pagastu Beverīnas novadā?" domes sēdes ierakstā dzirdēto atstāstīja Straume.
Priekšlikumus par Trikātas pagasta pievienošanu Valkas novadam iesniedza koalīcijas partiju deputāti Arvils Ašeradens (JV), Ēriks Pucens (KPV LV), Andris Kazinovskis (JKP), Jānis Dombrava (NA) un Artūrs Toms Plešs (AP), kuri, pēc Straumes domām, iepriekš bija vienojušies šādā veidā "stutēt" Valkas novadu. Viņš arī apgalvoja, ka viedoklis par šādu priekšlikumu neviens nejautāja.
Piekrītot Pētersona paustajam, arī Straume atzīmēja, ka Ēveles pagasta iedzīvotāji atbalsta virzienu uz Valmieru, jo izglītības un veselības pakalpojumi, infrastruktūra un ikdienas dzīve kopumā ir vairāk saistīta ar Valmieras novadu. "Mēs esam pret šādu vardarbīgu novada dalīšanu reizinātājos – pret šādu Ēveles pagasta nošķiršanu no Burtnieku novada, kurš pirmajā līmenī iekļaujas Valmieras novadā," teica Straume.
Līdzīgu viedokli pauda arī Beverīnas novada vadītājs Jānis Fūrmanis ("Novadam"), apgalvojot, ka vēl pērn vasarā, kad pašvaldība tikās ar Pūci, jautājumu par Trikātas pagasta pievienošanu Valkas novadam nebija. Viņš arī apgalvoja, ka pagasta virzību uz Valmieru apliecina pēc aktīvistu iniciatīvas savāktie 603 pagasta iedzīvotāju paraksti.
"Nākamajā dienā pēc protesta akcijas Strenčos bija novadu reformas komisijas sēde, uz kuru nebijām aicināti, bija tikai Valkas novads, bet arī mēs atbraucām. Viss šķita tik cerīgi, ka būs ieklausījušies, būs ņēmuši vērā mūsu viedokli. Tad pēkšņi nopīkstēja kādam telefons un viss tik pēkšņi izmainījās – jautājums tika apturēts, nedaudz kaut ko pabalsosim, bet nemainīsim situāciju un atstāsim uz trešo lasījumu," teica Fūrmanis. "Vakarā ieslēdzot ziņas, tu redzi, ka Pleša kungs paziņo, ka ar pašvaldībām ir norisinājušās veiksmīgas diskusijas un varam laist uz sēdi jau balsot. Fantastiski vienkārši – aizgāju un parunāju, visi piekrita, pamāja ar galvu, bet nobalsoja pret."
Arī pašvaldību pieaicinātie aktīvisti bija kritiski pret iecerēto novadu reformu. Jānis Siliņš, kurš pārstāv nevalstisko organizāciju "Sabiedrības izaugsmei", pat pieļāva iespēju vērsties Satversmes tiesā.
"Delfi" jau vēstīja, ka Strenču novada, Beverīnas novada un Burtnieku novada domju priekšsēdētāji savu iedzīvotāju vārdā ir nosūtījuši vēstuli Saeimai, Saeimas frakciju vadītājiem, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem (AP), Valsts prezidenta kancelejai un Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei ar uzaicinājumu ierasties uz iedzīvotāju sapulci trešdien, 4. martā, pulksten 18 Strenču novada Kultūras centra zālē.
Pirms nedēļas Strenčos lauksaimnieki rīkoja protesta akciju, jo Strenču novada, Beverīnas novada Trikātas pagasta un Burtnieku novada Ēveles pagasta iedzīvotāji uzskata, ka viņi joprojām nav sadzirdēti un viņu viedoklis netiek ņemts vērā, tāpēc brīdinājumu par protesta akciju īstenos dzīvē. Šo teritoriju iedzīvotāju vairākumam ikdiena ir saistīta ar Valmieru, tur strādājot, mācoties, saņemot pakalpojumus un kārtojot biznesa un privātos jautājumus.
11. februārī Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija lēma jaunveidojamajā Valmieras novadā iekļaut arī Naukšēnu novadu un Rūjienas novadu, savukārt Valkas novadā arī Trikātas pagastu un Ēveles pagastu. Tāpat saglabāts jau sākotnējais VARAM piedāvātais regulējums, ka jaunveidojamā Valkas novadā tiek iekļauts arī Strenču novads.
Kā ziņots, 119 vietējo pašvaldību vietā plānots izveidot 39 pašvaldības. Likumprojekta nodošana izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā paredzēta 5. martā. Šajā dienā arī plānota reformas pretinieku protesta akciju ar smagās tehnikas iesaisti.
