Strīdīgās izmaiņas Zinātniskās darbības likumā: SAB vēlējies sargāt pētniekus no krievu spiegiem
Foto: PantherMedia/Scanpix

Satversmes aizsardzības birojs (SAB) atklāj, ka bijis iniciators prezidenta "izbrāķētajiem" strīdīgajiem labojumiem Zinātniskās darbības likumā, kas ļautu specdienestiem nacionālās drošības apdraudējumu dēļ apturēt zinātniskos pētījumus. Birojs skaidro, ka cenšas aizsargāt zinātniekus pret krievu spiegiem, svētdien vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".

Krievijas spiegi šī gadsimta sākumā kontaktējušies ar Latvijas zinātniekiem un vēlējušies iegūt svarīgu informāciju. SAB skaidro, ka šādi rīkoties viņus mudināja senas Krievijas spiega Sergeja Jakovļeva aktivitātes Latvijā. Viņš, uzdodamies par Portugāles pilsoni, esot kontaktējies ar Latvijas zinātniekiem, lai iegūtu informāciju par pētījumiem augsto tehnoloģiju jomā. Krievijas ārējās izlūkošanas dienesta "nelegālis" Jakovļevs vadīja Igaunijas augsta ranga amatpersonas Hermana Simma izlūkošanas darbus Krievijas labā. Simms jau sen atklāts un pašlaik izcieš cietumsodu.

Tomēr Saeimas komisijas deputātiem SAB pārstāvis atklājis, ka likums labots steigā kāda pavisam nesena gadījuma dēļ. SAB pārstāvis Uldis Miķelsons decembra nogalē atbildīgajai komisijai skaidroja, ka birojam ir "zināmi gadījumi, kad personu dibinātie zinātniskie institūti veic pētījumus, kuru finansētājs ir ārpus ES un NATO esošas organizācijas, tas skar militāro tehniku, drošības jomu". "Un mēs, kā valsts nacionālās drošības iestāde neredzam iespējas saviem līdzekļiem iegūt pietiekamu informāciju par to, kas notiek šajos institūtos," deputātiem atklājis SAB pārstāvis.

Saeimas komisijas vadītāja Ina Druviete (V) taisnojas, ka likums bijis atvērts pilnīgi citu mērķu dēļ, lai sakārtotu zinātnieku mantiskās tiesības uz izgudrojumiem. Bet uz trešo, pēdējo lasījumu pēkšņi uzradušies šādi specdienesta ierosinājumi, ko iesniedza Izglītības un zinātnes ministrija. Paļaujoties uz SAB kompetenci un tiesībām neatklāt savu informāciju, komisijas deputāti priekšlikumu atbalstīja. Bez debatēm likumu pieņēma arī Saeima pagājušās nedēļas plenārsēdē.

Zinātnieki nebūtu izmaiņas pamanījuši, ja uz tiem nenorādītu Latvijas "melnajā sarakstā" specdienestu iekļautais Krievijas vēsturnieks Vladimirs Simindejs. Tikai pēc tam sociālajā tīmeklī jaunie zinātnieki sāka vākt parakstus, aicinot neizsludināt likumu.

Jau vēstīts, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš nodevis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai izmaiņas Zinātniskās darbības likumā, kas ļautu drošības iestādēm prasīt zinātnisko pētījumu pārtraukšanu.
Izmaiņas Zinātniskās darbības likumā paredzēja, ka nacionālās drošības apdraudējuma gadījumos drošības iestādes var pieprasīt zinātniekiem pārtraukt pētījumus un izslēgt iestādi no zinātnisko iestāžu reģistra.

Prezidents atzina, ka nacionālās drošības un zinātnisko pētījumu intereses var saskarties, taču valstij ir jāgarantē, ka personas, kuru tiesības ir ierobežotas, var tiesā noskaidrot, cik tas ir pamatoti, turklāt tiesību ierobežojumu likumā nevar pamatot ar pārāk abstraktu un plašu jēdzienu.
Prezidents uzsvēra, ka likuma izmaiņas zinātniekiem nedod skaidru priekšstatu par to, kas ir un kas nav drauds nacionālajai drošībai. Savukārt, ja zinātnieks pārkāpj kādas likuma normas, par to jau ir paredzēta atbildība. Saeimas atbalstītajā likuma variantā nav ievērots samērīguma princips un nav pietiekami līdzsvarotas dažādas intereses, tāpēc parlamentam likums būs jāizskata vēlreiz.

Tags

Andris Bērziņš (bijušais prezidents) Ina Druviete Izglītības un zinātnes ministrija Valsts prezidents

Comment Form