Juta Strīķe apstrīdējusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Jaroslava Streļčenoka 8. jūlija lēmumu par viņas atbrīvošanu no darba KNAB priekšnieka vietnieces korupcijas apkarošanas jautājumos amatā, pastāstīja Administratīvajā rajona tiesā.
Patlaban tiesa pieteikumu vērtē, un lieta vēl nav ierosināta.
Jau ziņots, ka Strīķe no amata atbrīvota no 8. jūlija. Satversmes aizsardzības birojs arī anulējis viņas pielaidi valsts noslēpumam, ņemot vērā to, ka viņa ir atbrīvota no amata, kas saistīts ar valsts noslēpuma izmantošanu vai tā aizsardzību.
KNAB norāda, ka lēmums par Strīķes atlaišanu pieņemts, jo viņa bez attaisnojoša iemesla ilgstošā laika periodā nav atradusies savā darba vietā.
Disciplinārlietas izmeklēšanas komisija, izvērtējot visus disciplinārlietā esošos faktus, apstākļus un pierādījumus, secinājusi, ka Strīķe bez attaisnojoša iemesla ilgstošā laika periodā nav atradusies savā darba vietā Rīgā, Brīvības ielā 104, k-2, tādējādi ilgstoši un sistemātiski pārkāpjot KNAB Darba kārtības noteikumu prasības.
Pieņemot lēmumu, komisija ņēma vērā faktu, ka Strīķe jau iepriekš saukta pie disciplināratbildības par noteikto amata pienākumu nepildīšanu.
Tāpat ziņots, ka Streļčenokam ar Strīķi ir ilgstošas nesaskaņas. Sākot ar 2013. gada augustu, pret Strīķi uz 2016. gada aprīli bija ierosinātas vismaz septiņas disciplinārlietas, ko viņa ir apstrīdējusi tiesā, jūnija vidū prezentētajā pētījumā " KNAB darba rezultāti un priekšnieka atlases process" par laika posmu no 2011.-2016. gadam secinājusi korupcijas pētniece Līga Stafecka.
2013. gada 20. decembrī un 2014. gada 14. janvārī izdotos Streļčenoka lēmumus atcēlis toreizējais premjers Valdis Dombrovskis ("Vienotība"), bet 2014. gada 7. februāra lēmumu toreizējā premjerministre Laimdota Straujuma ("Vienotība") atstājusi spēkā. Šo lēmumu Strīķe pārsūdzēja tiesā, kas viņu amatā atjaunoja.
