Saeimas deputāte Juta Strīķe (JKP) ir neapmierināta, jo, viņasprāt, Augstākas tiesas (AT) senatore Marika Senkāne, izvērtējot Ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atbilstību amatam, neesot ņēmusi vērā Valsts kontroles (VK) atzinumu par prokuratūrā konstatētajiem pārkāpumiem.
Kā paziņojumā masu medijiem raksta deputāte, Saeimas deputāti, ierosinot jautājumu par ģenerālprokurora atbilstību amata prasībām izvērtējumu, esot norādījuši "konkrētus un objektīvi pārbaudāmus pārkāpumu faktus".
Strīķe norādīja, ka Saeimas deputāti savu pieprasījumu pamatoja gan ar AT un Administratīvās apgabaltiesas spriedumos secināto, ka VK konstatēti pārkāpumi valsts budžeta izlietošanā ir pietiekams pamats, lai Saeima varētu lemt par neatkarīgas institūcijas vadītāja atbrīvošanu no amata, gan arī ar Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas jeb "Moneyval" un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojumos "konstatētajiem faktiem".
"Pieprasījumā norādītos pārkāpumu faktus neizdomāja ne Tieslietu ministrija, ne paši Saeimas deputāti. VK, vērtējot Ģenerālprokuratūras darbu, konstatēja būtiskus pārkāpumus valsts budžeta līdzekļu izlietojumā, par ko ir atbildīgs ģenerālprokurors. Ja AT senatores ieskatā Valsts kontroles konstatētie likuma pārkāpumu fakti ir nebūtiski, tad šāda situācija liek uzdot jautājumu, vai AT tiesnese nav uzņēmusies VK uzdevumus," pauda deputāte.
Strīķe arī atsaucās uz AT 2017. gada spriedumu, kurā norādīts, ka VK slēdzienu, vai rīcība ar valsts un pašvaldības mantu ir tiesiska, pareiza, ekonomiska un efektīva, nodošana tiesas pārbaudei radītu situāciju, ka AT uzņemtos VK uzdevumus.
Attiecīgi deputāte pauž viedokli, ka šādi tiekot radīts precedents, kas "var vairot nihilismu un nesodāmības sajūtu amatpersonām rīcībā ar valsts budžeta līdzekļiem".
Strīķe atzīmējusi, ka AT tiesneses veiktās pārbaudes atzinumu vēl vērtēs un par ģenerālprokurora atlaišanas pamatojumu 2019. gada 18. oktobrī lems AT plēnums.
Jau vēstīts, ka lēmumu veikt pārbaudi, vai ir pamats ģenerālprokurora atlaišanai no amata, AT priekšsēdētājs pieņēma, pamatojoties uz Prokuratūras likuma 41.3 panta otro daļu, pēc 39 Saeimas deputātu pieprasījuma. Veicot pārbaudi par pieprasījumā norādītajiem faktiem, pilnvarotā tiesnese Prokuratūras likumā paredzētos ģenerālprokurora atlaišanas pamatus nekonstatēja.
Saskaņā ar AT plēnuma reglamenta 19. punktu plēnuma sēdes, kurās tiek apspriests jautājums par ģenerālprokurora atlaišanu no amata, ir slēgtas.
Senkāne 1. oktobrī žurnālistiem stāstīja, ka nav izjutusi nekādu spiedienu, izvērtējot ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atlaišanas no amata pamatotību.
Tiesnese uzsvēra, ka savā izvērtējumā viņa ir koncentrējusies uz tiem trim aspektiem, kas bija norādīti Saeimas deputātu pieteikumā, uz kura pamata tika uzsākts šis process. Senkāne atgādināja, ka šajā pieteikumā bija pieļauts, ka Kalnmeiers esot rīkojies prettiesiski, kā arī pielaidis nolaidību, kas radījusi valstij zaudējumus, un arī zaudējis savu reputāciju. Attiecīgi senatore ir vērtējusi tikai šos faktus un nav ņēmusi vērā citus aspektus, piemēram, tos, kurus iesūtījusi sabiedrība.
Senatore norādīja, ka atzinumā pausta atziņa, ka ģenerālprokurora atbrīvošana no amata valstī ir uzskatāma par ārkārtas situāciju, tādēļ tā tiek strikti regulēta.
Senkāne domā, ka liela daļa no pārmetumiem, kas vērsti Kalnmeiera virzienā, ir "akmeņi, kas jāmet likumdevēju dārziņā".
Savukārt Kalnmeiers preses brīfingā žurnālistiem norādīja, ka tiesneses lēmumu vērtē pozitīvi un norādīja, ka viņam vēl nav bijusi iespēja iepazīties ar Senkānes veikto pārbaudi.
Ģenerālprokurors arī pauda, ka vēl aizvien uzskata, ka deputātu lēmums ierosināt pārbaudi bija politiski motivēts. Viņš uzsvēra, ka savā darbā nav pieļāvis tādus pārkāpumus, kas varētu būt par pamatu viņa atbrīvošanai no amata. "Tas, ka katra darbā var atrast trūkumus, tas ir saprotams," sacīja Kalnmeiers.
Viņš atzina, ka neizslēdz iespēju, ka arī nākotnē pret viņu kāds varētu vērsties. Ģenerālprokurors arī atzīmēja, ka viņa attiecības ar tieslietu ministru Jāni Bordānu (JKP) ir rezervētas, taču nepieciešamības gadījumā abi komunicē.
Pārbaude bija jāpabeidz līdz 16. septembrim, taču, ņemot vērā veicamās pārbaudes apjomu, kā arī nepieciešamību pārbaudīt papildu saņemtos materiālus, bija vajadzīgs ilgāks laiks nekā iepriekš noteiktais. Papildu materiāli saņemti no Tieslietu ministrijas, Saeimas deputātiem, Valsts kontroles un Ģenerālprokuratūras.
17. maijā Bordāns paziņoja, ka Tieslietu ministrija ģenerālprokurora darbībā konstatējusi pazīmes, kas liecina, ka Kalnmeiers neatbilst Prokuratūras likumā minētajam amatam izvirzītajai nevainojamas reputācijas prasībai.
Vēlāk, saņemot 39 Saeimas deputātu pieprasījumu, AT priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs ierosināja pārbaudi ģenerālprokurora Kalnmeiera atlaišanas pamatu izvērtēšanai. Pārbaudi veikt tika pilnvarota AT tiesnese Senkāne.
Pats ģenerālprokurors Kalnmeiers ir atzīmējis, ka nav pārsteigts par tieslietu ministra plānu panākt viņa atbrīvošanu no amata, jo Bordāna vadītā Jaunā konservatīvā partija (JKP) priekšvēlēšanu laikā un arī pēc tam "saukusi personas, kuras būtu jānomaina", turklāt prokuratūras lietvedībā patlaban atrodas krimināllieta pret Bordāna partijas biedru un Saeimas deputātu Juri Jurašu (JKP).
