Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietniece Juta Strīķe pārsūdzējusi amatā augstākam prokuroram lēmumu, ar kuru atteikts sākt kriminālprocesu saistībā ar, iespējams, tīšo kavēšanos izmaksāt izpeļņu par darba piespiedu kavējumu Strīķei.
Prokuratūras preses sekretāre Aiga Šēnberga teica, ka sūdzību izskatīs Īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļas virsprokurors Ingemārs Masaļskis. Sūdzība jāizskata desmit dienu laikā, taču nepieciešamības gadījumā to var pagarināt līdz 30 dienām. Jau vēstīts, ka Masaļskis darbojās komisijā, kas pagājušā gadā izvērtēja KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka darbību un tās rezultātus.
Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa 10.aprīlī atcēla KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka lēmumu par Strīķes atbrīvošanu no amata. Lai arī spriedums vēl ir pārsūdzams, Strīķe varēja jau nākamajā dienā atgriezties darbā. Tiesa arī lēma, ka KNAB Strīķei jāmaksā 5066 eiro vidējā izpeļņa par darba piespiedu kavējumu.
Strīķes advokāte iepriekš vērsās tiesā ar norādi, ka netiek pildīts spriedumā noteiktais nekavējoties izmaksāt Strīķei vidējo izpeļņu par darba piespiedu kavējumu 5066 eiro apmērā, savukārt tiesa izdeva izpildrakstu, pamatojoties uz kura sāka darboties tiesu izpildītājs. Tā rezultātā KNAB bija spiests ne tikai samaksāt Strīķei vidējo izpelņu, bet arī apmēram 1000 eiro pārskaitīt tiesu izpildītājam par viņa pakalpojumiem. Strīķe saistībā ar iespējamo kavēšanos izmaksāt kompensāciju vērsās prokuratūrā, kas sāka pārbaudi.
Prokuratūra izvērtēja Strīķes iesniegumu par tiesas sprieduma, iespējams, tīšu neizpildīšanu vai izpildes kavēšanu, un Īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļas prokurors pieņēmis lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu, jo izdarītajā nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva.
Prokuratūra savos preses paziņojumos nav minējusi plašākus argumentus, kāpēc prokuratūra atteikusies sākt kriminālprocesu par kavēšanos ar tiesas sprieduma pildīšanu. Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers iepriekš Latvijas Radio atzina - ja arī kāda kavēšanās ar tiesas sprieduma pildīšanu notikusi, tas nav bijis tīšām, tāpēc arī atteikts uzsākt kriminālprocesu par tiesas sprieduma nepildīšanu. "Spriedums ir izpildīts, un Strīķei nauda ir pārskaitīta," uzsvēra Kalnmeiers.
Strīķe lēmumu pārsūdzējusi amatā augstākam prokuroram.
Pērn Streļčenoks ierosināja divas disciplinārlietas pret savu vietnieci Strīķi. Vienā disciplinārlietā Streļčenoks viņai piemēroja rājienu, taču amatpersona to pārsūdzējusi Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā, kura Strīķes sūdzību skatīs 17.jūnijā. Otra disciplinārlieta tika izbeigta.
Pērn 20.decembrī Streļčenoks, pamatojoties uz Strīķes darbības un tās rezultātu atkārtotu novērtēšanu un ņemot vērā to, ka Strīķe nenovērsa iepriekšējā novērtēšanā norādītās nepilnības savā darbībā, par ilglaicīgiem un sistemātiskiem pārkāpumiem nolēma Strīķi kā neatbilstošu ieņemamam amatam atbrīvot no amata.
Toreizējais premjers Valdis Dombrovskis (V) 7.janvārī Streļčenoka lēmumu atcēla, taču 14.janvārī Streļčenoks Strīķi atbrīvoja atkārtoti. 21.janvārī Dombrovskis paziņoja par atkārtotu Streļčenoka rīkojuma atcelšanu un Strīķes atjaunošanu amatā. Streļčenoks 7.februārī trešo reizi uzteica darbu savai vietniecei, bet šoreiz jaunā valdības vadītāja Laimdota Straujuma (V) strīdā neiejaucās un Streļčenoka rīkojumu neatcēla.
Strīķe vērsās Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā, kura 10.aprīlī atcēla Streļčenoka lēmumu. Lai arī spriedums vēl ir pārsūdzams, Strīķe varēja jau nākamajā dienā atgriezties darbā.
