Strīķe: grozījumi Krimināllikumā veicinās koruptīvu darbību atklāšanu
Foto: F64

Atbilstoši šodien izsludinātajiem grozījumiem Krimināllikumā praktiskā ziņā būs vieglāk pierādīt koruptīvu darbību veikšanu, šodien notikušajā diskusijā uzsvēra Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietniece Juta Strīķe.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Viņa skaidroja, ka KNAB darbu korupcijas atklāšanā atvieglos tas, ka turpmāk, lai darbību atzītu par koruptīvu, nebūs jāpierāda gan kukuļa pieprasīšana, gan tā saņemšana. Būs pietiekami ar to, ka būs konstatēta kukuļa pieņemšana.

Strīķe skaidroja, ka līdzšinējā praksē nereti bija grūti pierādīt korupciju, jo dažkārt kukulis tiešā veidā netika pieprasīts vai arī no kukuļa pieprasīšanas līdz tā saņemšanai pagāja ilgs laika posms, līdz ar to bija vieglāk konstatēt kukuļa došanu, taču nebija iespējams pierādīt, ka kukulis ir ticis pieprasīts.

Kā piemēru Strīķe minēja veselības aprūpes sistēmu, kur nereti ārsts nepieprasa papildu samaksu par veikto aprūpi, taču ar savu rīcību liek to nojaust. Ārsts nepievērš uzmanību pacientam, "velk" laiku līdz operācijai, līdz cilvēks pats saprot vai arī apkārtējie viņam netieši vai tieši norāda, ka bez papildu samaksas nepieciešamo palīdzību pacients nesaņems.

Latvijas pārstāve Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupā (GRECO) Violeta Zeppa-Priedīte tāpat paskaidroja, ka šī un vēl atsevišķas normas, kuras attiecināmas uz korupcijas apkarošanu, ir saskaņota ar GRECO rekomendācijām.

Kā pozitīvu iezīmi viņa minēja arī to, ka tiek paaugstinātas un diferencētas sankcijas par koruptīvām darbībām.

Šajos grozījumos gan neesot iestrādāta GRECO rekomendācija, kurā Latvijas pārstāvji tika aicināti kriminalizēt prettiesiska labuma piedāvāšanu vai došanu valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem, kuri nav valsts amatpersonas.

Latvijas Universitātes Krimināltiesisko zinātņu katedras vadītāja Valentija Liholaja kā pozitīvu grozījumu minēja arī to, ka likumā ir diferencētas situācijas, kad kukulis tiek ņemts kā pateicība pēc veiktās darbības vai kā uzpirkšana vēl pirms veiktās vēlamās darbības.

Tai pat laikā viņa uzsvēra, ka Krimināllikumā ir grūti noteikt atšķirību starp līdzdalību vai starpniecību kukuļdošanā, tāpēc viņa ir pārliecināta, ka likumam vēl būs nepieciešama turpmāka pilnveidošana arī nākotnē.

Runājot par situāciju veselības aprūpē, Veselības ministrijas valsts sekretārs Armands Ploriņš norādīja, ka galvenais ir veidot sistēmu, kurā korupcija vispār nebūtu pieļaujama, kā arī izskaust sabiedrībā tradīciju, ka kukulis ir jādod. Ploriņš stāstīja, ka tikai 10% gadījumu slimnīcās atklāti tiek pieprasīti kukuļi par operāciju vai citu manipulāciju veikšanu, bet pārējos gadījumos cilvēki paši tāpēc, "ka tā ir pieņemts", labprātīgi ārstam papildu maksā.

Zeppa-Priedīte gan skaidroja, ka šajos gadījos ir jāizšķir, kad pacients patiesi no savas brīvas gribas vēlas pateikties, bet kad ārsts ar savu rīcību vai attieksmi ir tieši vai netieši norādījis, ka bez kukuļa savus pienākumus neveiks.

Jau ziņots, ka Saeimas apstiprinātie un Valsts prezidenta izsludinātie Grozījumi Krimināllikumā precizē normas par kukuļošanas noziegumiem. Tie nosaka, ka kriminālatbildība par kukuļdošanu privātajā sektorā (komerciālā uzpirkšana) turpmāk atbilstoši Krimināllikumam ir paredzēta neatkarīgi no tā, kam labums piedāvāts vai nodots - uzņēmuma atbildīgam vai kādā citā amatā strādājošam darbiniekam, lai viņš izdarītu vai neizdarītu kādu darbību jebkuras personas interesēs, izmantojot savas pilnvaras. Kriminālatbildība par labumu, to piedāvājuma prettiesisku pieņemšanu turpmāk ir paredzēta privātā uzņēmumā jebkurā amatā strādājošam darbiniekam, kā arī valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem, kuri nav valsts amatpersonas, arī tajos gadījumos, kad labums nav pieprasīts.

Tāpat atbildība par koruptīvām darbībām gan publiskajā, gan privātajā sektorā tiek paredzēta neatkarīgi no tā, vai darbības izdarītas vai neizdarītas labuma (kukuļa) devēja, piedāvātāja vai jebkuras citas personas interesēs un vai šie piedāvātie vai pieņemtie labumi domāti pašam saņēmējam vai jebkurai citai personai.

Grozījumi par kukuļošanu paredz piemērot lielākus naudassodus, kā arī sodu, kas saistīts ar sabiedriski derīgajiem darbiem.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form