"Streļčenoks nekad nav slēpis, ka grib mani atlaist," šādu viedokli pauda Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) korupcijas apkarošanas bloka vadītāja Juta Strīķe Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "1:1".
"Es daru visu, ko es varu. Es cenšos pildīt KNAB pienākumus, ko es spēju izdarīt, atrazdamies šādā purvā vai ķīselī," raidījumā teica Strīķe. Strīķe norādīja, ka viņai ir aizliegts ienākt KNAB kabinetos, runāt ar kolēģiem, kā arī atrasties citās telpās.
Tāpat viņa raidījumā "1:1" paziņoja, ka kopš 2015. gada 1. oktobra KNAB viņai ir pārstājis maksāt algu. Sīkāku informāciju par algas neizmaksāšanu KNAB viņai neesot sniedzis. "Cik ilgi jūs ietu uz darbu, ja jums nemaksātu neko?" uzsvēra Strīķe.
"Lai ko es nedarītu – uzreiz ir disciplinārsods," raidījumā pauda Strīķe, "Streļčenoks nekad nav slēpis, ka grib mani atlaist."
"Ir acīmredzami, ka Streļčenoka mērķis ir cīnīties nevis ar korumpantiem, bet gan ar KNAB darbiniekiem," teica Strīķe. Viņa uzsvēra, ka darbinieki, no kuriem mēģina atbrīvoties Jaroslavs Streļčenoks, esot gudrāki par viņu.
Strīķes vērtējumā, tā vietā, lai cīnītos pret korupciju, KNAB Streļčenoka vadībā tagad vēršas pret tiem, kuri ķer korumpantus, rosinot pret viņiem disciplinārlietas un dažus arī atlaižot. Šo darbinieku vietā tiekot mēģināts ielikt "hibrīdierēdņus", kuri tikai deldētu krēslus un īsti nestrādātu.
Strīķe izteicās, ka tagad par KNAB galveno korupcijas apkarotāju esot iecelts Jānis Roze, kuru neviens neesot īsti redzējis un nezinot, ko viņš dara.
Pēc Strīķes vārdiem, Streļčenoka darbošanās mērķis pašlaik esot atlaist vairākus darbiniekus, bet viņas mērķis - cīnīties par taisnīgumu.
"Ir ierēdņi, kas vēlas izdabāt Streļčenokam, lai tikai atrastos savā krēslā," apgalvoja Strīķe. Tāpat viņa uzsvēra, ka KNAB to vien dara, kā nodarbojas ar disciplinārlietām un darbinieku vajāšanu.
"Es cīnos par taisnīgumu. Ne tikai pret sevi, bet arī pret citiem," uzsvēra Strīķe.
Raidījums arī atgādināja, ka 2011. gadā tika plānots atentāts pret Strīķi. Tāpat raidījuma vadītājs Gundars Rēders viņu izjautāja par to, vai viņai nepastāv bailes par savu drošību.
Strīķe atzina, ka dažādiem cilvēkiem ir nepatika pret viņu, kas pāraug naidā. "Es ceru ka tie ir tikai emocionāli brīži, nevis kas cits," pauda Strīķe.
Strīķe raidījumā atkārtoti kritizēja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas atbalstītos KNAB likuma grozījumus, kas pavērtu plašākas pilnvaras KNAB vadītājam.
Šis Saeimas sasaukums vēl mazāk nekā visi iepriekšējie parlamenti vēlas stipru un strādājošu KNAB, kas vēršas pret augsta līmeņa korupciju, viņiem pietiek ar iestādi, kas apkopo statistikas datus un aizpilda atskaites, deputātu rīcību kritizēja Strīķe.
Korupcijas apkarotāja kritizēja, ka atbalsta augsta līmeņa korupcijas apkarošanai trūkst arī no prokuratūras, kura pēdējos gados ir izvēlējusies būt par korupcijas lietu uzraugu, nevis palīdzēt izmeklēšanā.
Strīķe pieļāva, ka prokuratūra šādu pozīciju izvēlējusies, jo tā ir vieglāk un tas ļauj izvairīties no atbildības. Turklāt situāciju vēl sliktāku padarot, piemēram, Ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera reizēm pāragrie komentāri, vēl pirms laika "pasludinot spriedumu" un norakstot kā bezcerīgas atsevišķas KNAB sāktās izmeklēšanas.
Strīķe uzsvēra, ka prokuratūrai lietu izmeklēšanā ir ļoti liela loma - tā var palīdzēt, bet var arī "norakt" lietu, nepamatoti to kavējot vai vienkārši nevēloties aktīvi iesaistīties izmeklēšanā.
Strīķe nesniedza skaidru atbildi, vai šā gada rudenī ir gatava kandidēt uz KNAB vadītāja amatu. Viņa izteicās, ka nelolo cerības iegūt Saeimas vairākumu uzticību.
Jau ziņots, ka Streļčenoks atbrīvoja Strīķi no biroja priekšnieka vietnieka amata, taču tiesa šo lēmumu atcēla. Streļčenoks 2014. gada 11. jūlijā parakstīja rīkojumu par toreizējās savas vietnieces disciplinārsodīšanu un nolēma viņu pazemināt amatā par juristi uz diviem gadiem un sešiem mēnešiem, sākot ar 2014. gada 21. jūliju. Tāpat Strīķe vairākkārt vērsusies tiesā par disciplinārsodu atcelšanu.
2015. gada februārī KNAB lūdza biroja amatpersonu un darbinieku arodbiedrībai vērtēt iespējamos Strīķes darba pārkāpumus un sniegt arodbiedrības piekrišanu izbeigt darba tiesiskās attiecības starp KNAB un Strīķi. Arodbiedrība šādam lūgumam nepiekrita. Savukārt šī gada janvārī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa skatīja lietu pēc KNAB pieteikuma par darba tiesisko attiecību izbeigšanu ar KNAB amatpersonu Jutu Strīķi.
