Foto: LETA

Teju pirms nedēļas Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa pasludināja spriedumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Jaroslava Streļčenoka vietnieces Jutas Strīķes prasībā par viņas atjaunošanu amatā. Lietas izskatīšana un sprieduma pasludināšana noritēja aiz slēgtām durvīm, lai gan viens no tiesu darba būtiskiem principiem ir tieši atklātuma princips, kas paredz, ka tiesas spriedumus un lēmumus vienmēr pasludina publiski.

No šāda viedokļa raugoties, saīsinātā sprieduma pasludināšana slēgtā sēdē var tikt vērtēta kā būtisks tiesas atklātuma principa pārkāpums, taču diez vai tas varētu būt pamats sprieduma atcelšanai, portālam "Delfi" norāda aptaujātie juristi un advokāti.

'Sargsuņi' paliek aiz durvīm

Strīķes advokāte Ilona Jirgena ceturtdien, 10.aprīlī, informēja, ka pulksten 16 gaidāms tiesas nolēmums tiesneses Mairas Griķes skatītajā, sabiedrības un mediju uzmanību jau ilgstoši saistījušajā strīdā starp Strīķi un KNAB par viņas atlaišanas pamatotību. Atspoguļot sprieduma pasludināšanu tiesā ieradās arī kupls dažādu mediju žurnālistu pulks, lai tā nodrošinātu sabiedrības tiesību īstenošanu iegūt maksimāli pilnīgu informāciju par spriedumu prāvā, kas izraisījusi plašu rezonansi gan pašmāju, gan ārvalstu sabiedrībā.

Tā kā lieta tika skatīta slēgtā sēdē, tad, saskaņā ar likumu, publiski jāpasludina tā rezolutīvā daļa, kurā tiek norādīts tiesas lemtais par prasības pilnīgu vai daļēju apmierināšanu, vai par tās pilnīgu vai daļēju noraidīšanu un sprieduma būtību, kā arī tas, kam un kādā apmērā maksājami tiesāšanās izdevumi, sprieduma labprātīgas izpildes termiņu, ja tiesa tādu noteikusi, sprieduma pārsūdzēšanas termiņu un kārtību, kā arī pilna sprieduma sastādīšanas datumu, kurā tad arī precīzi tiek norādīti tiesas apsvērumi un argumenti, pieņemot konkrētu spriedumu.

Tomēr Strīķes un KNAB strīdā cerētā sprieduma rezolutīvās daļas, jeb saīsinātā sprieduma noklausīšanās izpalika. Procesa dalībnieki, arī  Strīķes aizstāve, KNAB interešu pārstāve Ilze Jurča,  KNAB arodbiedrības pārstāve, zālē iegāja, taču mediji palika aiz slēgtām durvīm. Prese par spriedumu uzzināja pēc tā pasludināšanas no procesa dalībniekiem. Ja arī viņi būtu izvēlējušies dažkārt piekopto taktiku un atteikušies no informācijas sniegšanas medijiem, tad sabiedrība, iespējams, varētu tā arī neuzzināt, ko īsti lēmusi tiesa, jo pašai tiesai nav pienākuma sniegt informāciju par slēgtā tiesas sēdē lemto.

'Īsais spriedums' - publisks

Tieslietu ministrijā (TM) portālam "Delfi" apliecināja: atbilstoši Civilprocesa likumam (CPL) 11.panta astotajai daļai lietās, kas izskatītas slēgtā sēdē, tiesas nolēmuma rezolutīvo daļu pasludina publiski. Izņēmums, kā to paredz konkrētais likuma pants, ir lietas par adopcijas apstiprināšanu vai atcelšanu, kur nolēmumu vienmēr pasludina slēgtā sēdē.

Likums neparedz iespēju vēl kādos izņēmuma gadījumos tiesnesim noteikt rezolutīvās daļas pasludināšanu slēgtā sēdē.

TM savā skaidrojumā gan akcentē, ka tikai nolēmuma rezolutīvās daļas pasludināšana ir publiska, piebilstot, ka, atbilstoši CPL 199.pantam tiesnesis var pasludināt gan pilno spriedumu, gan saīsināto. Ja tika nolasīts pilnais spriedums, tad mediju vai citu personu klātbūtne pieļaujama tikai rezolutīvās daļas pasludināšanas brīdī. Taču TM piebilda, ka vispārīgas atbildes veidā, nezinot konkrētās lietas apstākļus, nav iespējams sniegt precīzāku atbildi. Savukārt Augstākajā tiesā (AT) portālam "Delfi" gan norādīja vēl uz kādu normu - CPL 11.panta 3.daļu, kas nosaka - pēc lietas dalībnieku motivēta lūguma vai tiesas ieskata tiesas sēdi vai tās daļu var pasludināt par slēgtu, taču no izvērstāka skaidrojuma AT atturējās.

Sargā KNAB darbinieka identitāti... Tiesnese nekomentē

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas pārstāve Līva Tutina portālam "Delfi" sacīja, ka pati tiesnese Griķe nekomentēs iemeslus, kāpēc arī sprieduma rezolutīvā daļa pasludināta slēgtā sēdē - šie apsvērumi tikšot izklāstīti motivētajā spriedumā, kas būs pieejams 24.aprīlī. Tomēr, tā kā Strīķes un KNAB strīds skatīts slēgtā sēdē, arī motivēts sprieduma teksts būs pieejams vienīgi procesa dalībniekiem.

Tutina sacīja, ka pirms sprieduma pasludināšanas ticis apspriests jautājums par sprieduma pasludināšanas publiskumu, bet lietas dalībnieki neesot cēluši iebildumus pret to, ka tas tiks pasludināts slēgtā sēdē.

Savukārt Strīķes advokāte Jirgena uzreiz pēc sprieduma pasludināšanas portālam „Delfi" sacīja, ka tiesas zālē atradies KNAB arodbiedrības pārstāvis, kurš ir arī operatīvais darbinieks, tāpēc  nolemts spriedumu pasludināt slēgtā sēdē, jo esot jāpatur slepenībā šī cilvēka identitāte.

Pēc publiski pieejamās informācijas, tiesas procesā piedalījušies Jirgena, pirmajā tiesas sēdē arī KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks, kuru vēlāk, saistībā ar viņa komandējumu, nomainījusi viņa vietniece Ilze Jurča, atzinuma sniegšanai lietā tikusi pieaicināta prokurore Liene Januševska. Kā arī KNAB darbinieku arodbiedrības pārstāve Signe Bole. Neoficiāli izskanējis, ka identitātes sargāšanas kontekstā runa bijusi tieši par Boli.

Juristi saredz pārkāpumu

Vairāki, portāla "Delfi" aptaujātie advokāti savā praksē neatceras gadījumus, kad arī sprieduma rezolutīvā daļa būtu pasludināta slēgti, norādot, ka tas ir pārkāpums no tiesneses puses, jo visos gadījumos, arī, piemēram, lietās par seksuālajiem noziegumiem, sprieduma rezultatīvo daļu drīkst klausīties ikviens interesents. Spriedumu pasludina tikai atklātā tiesas sēdē bez izņēmumiem, arī tad, ja, piemēram, kriminālprocesā ir bijis apsūdzētais vai liecinieks, kuram ir piemērota tā dēvētā aizsardzības programma.

To, ka sprieduma rezolutīvā daļa pasludināma publiski, portālam "Delfi" atzīst arī ilgstoši praktizējušie advokāti Lauris Liepa un Egīls Radziņš.

Liepas ieskatā, var būt tikai viens gadījums, kurā var pieļaut iespēju, kāpēc tiek noteikta slēgta sēde - ja tiek pasludināta izvērsta sprieduma daļa un tajā starp argumentiem ir arī ierobežotas pieejamības informācija, kuras dēļ iepriekš noteikta slēgta sēde, taču, visticamāk, tas neattieksies uz gadījumu, ja sprieduma pieejamībai tiek noteikta cita diena nekā tā, kad spriedums pasludināts.

Liepa gan atzina, ka viņa paša praksē nav bijis daudz šādu strīdu, kā konkrētā lieta, taču tiesas atklātības princips ir viens no būtiskākajiem un nozīmīgākajiem tiesu darbā un tas būtu ievērojams arī šādos strīdos.

Radziņš uzsvēra, ka jautājumā par sprieduma rezolutīvās daļas publiskumu likums neparedz iespēju šaubām un strikti noteic, ka tā pasludināma publiski. Ja būtu domāts par to, ka, piemēram, ir tādi izņēmumi kā identitātes slēpšana, tad likumdevējs būtu CPL papildinājis ar piebildi, piemēram "un cita veida gadījumos", kā tas nav šajā gadījumā.

Radziņš atzina, ka saīsinātajā spriedumā noteikti nav nekas slepenāks, nekā datos par lietas ierosināšanu. Viņš atzīmēja, ka šāda tiesneses rīcība vērtējama kā pārkāpums, taču ne tāds, kura dēļ spriedums Strīķes un KNAB strīdā par atlaišanu varētu tikt atcelts.

Ilgstošs konflikts

konflikts starp KNAB vadītāju Streļčenoku un viņa vietnieci Strīķi aizsākās jau drīz pēc Streļčenoka kļūšanas par KNAB priekšnieku.

Līdz tiesai strīds nonāca, jo Streļčenoks 7.februārī trešo reizi uzteica darbu savai vietniecei Strīķei. Pēc tam premjerministre Laimdota Straujuma ( V) paziņoja, ka rīkojums par Strīķes atbrīvošanu netiks atcelts, jo būtiski procesuāli pārkāpumi nav konstatēti. Ņemot vērā, ka starp pusēm pastāv darba tiesiskās attiecības, konflikts būtu jārisina tiesas ceļā, uzskatīja valdības vadītāja.

Pēc Centra rajona tiesas 10.aprīļa sprieduma, ar kuru Strīķes prasība pilnībā apmierināta un KNAB uzdots viņu nekavējoties atjaunot amatā, Straujuma norādīja, ka Streļčenokam tagad jāmeklē kļūdas savā attieksmē un nav izslēgts, ka varētu tikt lemts par viņa atbrīvošanu no amata. Strīķe ieradusies darbā KNAB. KNAB solījis spriedumu pārsūdzēt. 

Pirmo reizi Streļčenoks Strīķi no amata atbrīvoja pērn 20.decembrī, taču iepriekšējais premjers Valdis Dombrovskis ( V) šā gada 7.janvārī šo lēmumu atcēla. 14.janvārī Streļčenoks Strīķi atbrīvoja atkārtoti, un 21.janvārī Dombrovskis paziņoja par atkārtotu Streļčenoka rīkojuma atcelšanu un Strīķes atjaunošanu amatā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!