Strupiša kandidatūru virza Saeimā apstiprināšanai AT priekšsēdētāja amatā
Foto: LETA

Saeimas Juridiskā komisija kopsēdē ar Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisiju otrdien lēma virzīt Augstākās tiesas (AT) Civillietu departamenta priekšsēdētāju Aigaru Strupišu apstiprināšanai AT priekšsēdētāja amatā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Visi Juridiskās komisijas locekļi atbalstīja Strupiša kandidatūru. Par Strupiša kandidatūru tagad būs jālemj Saeimai plenārsēdē.

Līdzšinējais AT priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs Saeimas komisiju kopsēdē atgādināja, ka atbilstoši likumam "Par tiesu varu" tika dots ilgāk par mēnesi AT tiesnešiem pieteikt vēlamos kandidātus nākamajam AT priekšsēdētāja amatam. Līdz noteiktajam termiņam no AT tiesnešu puses tika virzīts viens kandidāts – Strupišs. Atbilstoši likumam, viņa kandidatūra tika nosūtīta Tieslietu padomei (TP) izvērtēšanai. 30. martā padomē Strupišs uzklausīts un izvērtēta viņa vīzija un redzējums par AT un TP attīstību, un lemts paust atbalstu Strupiša kandidatūrai.

Padomes lēmums nosūtīts AT plēnumam. AT plēnums pēc Strupiša uzklausīšanas un viņa redzējuma izvērtēšanas 20. aprīlī atbalstījis viņa kandidatūru.

Bičkovičs atzīmēja Strupiša pieredzi akadēmiskajā lauciņā, kā arī sešu gadu pieredzi AT tiesneša amatā, padziļināti specializējoties komerctiesībās. Bičkovičs pauda pārliecību, ka arī turpmāk Strupiša pieredze būs ļoti vērtīga. Tāpat nepilnus divus gadus Strupišs darbojas TP. Bičkovičs norādīja, ka tas nav mazsvarīgi, jo tādējādi Strupišs iepazinis arī padomes darbu, būdams AT plēnuma ievēlētais pārstāvis.

Bičkovičs piebilda, ka plēnuma lēmums bijis pietiekami stabils un nepārprotams, un aicināja Strupiša kandidatūru atbalstīt un virzīt apstiprināšanai plenārsēdē.

Pats Strupišs kopsēdes dalībniekiem atzīmēja, ka ar lielu daļu no klātesošajiem deputātiem jau iepriekš ticies un izstāstījis savu redzējumu. Īsumā Strupišs sacīja, ka viņa redzējums AT priekšsēdētāja amatā apskatāms divos virzienos. Viens virziens ir tiesas spriešanas kvalitātes uzlabošana, norādot, ka runa ir ne tikai par spriedumu kvalitāti, kas neapšaubāmi ir viens no elementiem. Strupišs skaidroja, ka jārunā ir gan par sadarbību tiesām, gan judikatūras stiprināšanu ar visiem pieejamajiem līdzekļiem, gan tiesnešu apmācību.

Tāpat ir jādomā par AT kapacitātes palielināšanu tieši ar atbalsta personālu, skaidroja Strupišs, norādot, ka tas būtu lētāk nekā palielinot tiesnešu skaitu, bet kvalitāti tādējādi varētu ļoti būtiski uzlabot. Vēl AT priekšsēdētāja amata kandidāts piebilda, ka viņš gribētu veicināt aktīvāku sadarbību starp AT departamentiem, kā arī veicināt informācijas apmaiņu un aktuālo jautājumu apspriešanu.

Kā otru būtisko darbības virzienu, Strupišs atzīmēja Tieslietu padomes darbu un tieslietu sistēmu kopumā. Runājot par padomi, Strupišs, pamatojoties uz savu pieredzi padomes darbā, atzina, ka, viņaprāt, tās kapacitāte nav pietiekama, lai runātu par aktīvu un efektīvu tieslietu sistēmas politikas veidošanu. Viņaprāt, padomei trūkst instrumentu, lai varētu šajā politikas veidošanā aktīvi iesaistīties. Strupišs paskaidroja, ka padomes lēmumi iziet caur Tieslietu ministrijas sietu. "Un tad ir tāda zināma spēle, vai izies caur to sietu Tieslietu padomes priekšlikumi vai neizies," noteica AT tiesnesis. Tāpat padomes viedokļi bieži vien netiek ņemti vērā, netiek atspēkoti un pienācīgi izdiskutēti. Līdz ar to, viņa ieskatā, jādomā par padomes kapacitātes palielināšanu.

Bičkoviča pilnvaras AT priekšsēdētāja amatā beidzas 15. jūnijā. Saskaņā ar likumu "Par tiesu varu" šajā amatā var būt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Bičkovičs par AT priekšsēdētāju tika apstiprināts 2008. gadā un atkārtoti 2015.gadā.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Ivars Bičkovičs Saeima Tieslietu ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form