Strupišs: Augstākā tiesa nespēj atrast kvalificētus juristus
Foto: DELFI

Pašlaik kvalificētu juristu apmācību Latvijā nevar būt vērtējama kā pozitīva, jau tagad Augstākā tiesa (AT), izsludinot darbinieku konkursus, nespēj atrast kvalificētus juristus, komentējot otrā valsts vienotā jurista eksāmena rezultātus, teica AT priekšsēdētājs Aigars Strupišs.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Viņš uzsver, ka vienotā juristu kvalifikācijas rezultātu vērtē kā sliktu un norāda, ka kvalifikācijas eksāmena sekmības rezultātam būtu jābūt vismaz 50%.

Savukārt bijušais Valsts policijas priekšnieks un Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes asociētais profesors Aldis Lieljuksis aģentūrai LETA norāda, ka līdz šim nav saņēmis detalizētus eksāmena rezultātus, no kuriem var secināt studiju priekšmetus un jautājumus, kurus studenti nokārtojuši nesekmīgi. Nav zināms arī ar Covid-19 saslimušo skaits eksāmena laikā, kas tāpēc nevarēja turpināt eksāmenu.

Profesors uzsver, ka pašreizējie dati ir "vidējā temperatūra", kas liecina, ka situācija nav laba. Pašlaik piecos eksāmenos ir teorētiskā un praktiskā daļa, kas tiek vērtētas atsevišķi. Tajās ietverti 14 priekšmeti, kas aptver kopumā piecus studiju gadus un, ja vienā no priekšmetiem iegūta nesekmīga atzīme vai kāzusā negatīvs rezultāts, tad viss eksāmens ir nesekmīgs.

"Lai spriestu par šī eksāmena rezultātiem, jānorāda, ka 2021.gadā Latvijā ieviestais valsts vienotais jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmens ir visai komplicēts, apjomīgs un tā vērtēšanas kārtība ir ļoti stingra," aģentūrai LETA norāda Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes prodekāne Annija Kārkliņa.

Viņa uzsver, ka eksāmena uzdevums ir pārbaudīt topošo juristu zināšanas visās tiesību nozarēs un pārliecināties, ka jurista kvalifikāciju iegūst tie maģistra programmas absolventi, kuri spēj parādīt labas teorētiskās un praktiskās zināšanas.

Kārkliņa skaidro, ka šis eksāmens aptver piecas lielas tiesību jomas - krimināltiesības un kriminālprocesa tiesības, civiltiesības, civilprocesa tiesības un komerctiesības, konstitucionālās tiesības, administratīvās tiesības un administratīvā procesa tiesības, starptautiskās un Eiropas Savienības tiesības, kā arī tiesību teoriju, tiesību filozofiju un Latvijas tiesību vēsturi.

Katrā no šīm jomām jeb nozarēm studējošajiem ir jāsniedz atbildes uz trīs konkrēti formulētiem teorijas jautājumiem un jārisina praktisko uzdevumu. Turklāt eksāmena jautājumi studējošajiem iepriekš nav zināmi un teorijas jautājumos ir aizliegta jebkāda avotu izmantošana.

Tas nozīmē, ka kopumā students valsts vienotajā eksāmenā iegūst 20 atzīmes - 15 no tām par teorijas jautājumiem un piecas par praktiskajiem uzdevumiem, un tām pilnīgi visām jābūt sekmīgām. Respektīvi vērtējums uz nevienu no jautājumiem nedrīkst būt zemāks par četrām ballēm, norāda Kārkliņa.

LU Juridiskās fakultātes studentu eksāmena kārtošanas statistikas analīze rāda, ka daudziem studentiem no 20 atzīmēm bijusi tikai viena vai divas nesekmīgas atzīmes, un līdz ar to viss eksāmens tiek uzskatīts par nenokārtotu. Šiem studentiem ir iespēja pilnveidot savas zināšanas un kārtot eksāmenu nākamajā semestrī.

"Zinot šo eksāmena stingro vērtēšanas kārtību un iepazīstoties ar savas augstskolas studējošo atzīmēm, jāsecina, ka rezultāti nemaz nav slikti," uzskata Kārkliņa.

Viņa atklāj, ka LU Juridiskā fakultātē studiju kursu laikā arī daudzi studējošie kontroldarbus nenokārto ar pirmo reizi un arī eksāmenu atkārtota kārtošana vai pat kursa atkārtota apgūšana nav nemaz tik reta parādība, tikai atšķirība ir tā, ka studiju kursa laikā ir iespēja kontroldarbu vai eksāmenu kārtot atkārtoti tajā pašā semestrī, savukārt valsts vienotajā eksāmenā šādu iespēju nav un to var izdarīt tikai nākamajā semestrī.

Tāpat Kārkliņa atgādina, ka ideja par valsts vienoto jurista kvalifikācijas eksāmenu savulaik tika aizgūta no Vācijas piemēra, un juristi ļoti labi zina, cik komplicēts ir jurista kvalifikācijas eksāmens Vācijā - arī tur šo eksāmenu ļoti daudz studējošo nenokārto ar pirmo reizi, un eksāmenā iegūto punktu skaits absolūti nav augsts. Tas motivējot topošos juristus apzinīgi studēt, lai spētu nokārtot šo eksāmenu un tas tādējādi ceļ juridiskās izglītības kvalitāti.

LU pārtāve norāda, ka stingrs eksāmens bija Tieslietu ministrijas un vadošo augstskolu apzināta izvēle - lemjot par eksāmena tiesiskā regulējuma rāmi, ļoti bieži tika atkārtots, ka topošajam juristam, lai iegūtu diplomu, savas zināšanas ir jāapliecina ar attiecīgu zināšanu svaru. Arī eksāmena darbu anonīmajā vērtēšanā komisijas locekļi, kuri pārstāv gan profesionālās organizācijas, gan augstskolas, studējošo zināšanām "nedod atlaides" un ir vienoti, ka juristu darba tirgū jānonāk zinošiem jaunajiem juristiem, bet, ja kādā jomā zināšanu pietrūkst, tiek dota iespēja tās pilnveidot un kārtot eksāmenu nākamajās kārtošanas reizēs.

Kopumā, zinot eksāmena vērtēšanas principus, LU Juridiskā fakultāte ir apmierināta ar savu studējošo sniegumu gan pērnā gada vasarā, gan šī gada janvārī kārtotajā eksāmenā, jo augstskolas studenti dominē eksāmenu nokārtojušo skaitā, un, domājams, ka ar gadiem tā rezultāti tikai uzlabosies, jo studējošie jau no pirmā kursa apzināsies šī eksāmena specifiku un nozīmīgumu.

Savukārt Baltijas Starptautiskas akadēmijas (BSA) Tiesību zinātnes virziena vadītāja Irina Cvetkova aģentūrai LETA pauda viedokli, ka šāda eksāmena kārtošana nav nepieciešama maģistru studiju līmenī, bet gan bakalaura programmas līmenī, kad studenti apgūst pamatzināšanas dažādas tiesību nozarēs.

Viņa norāda, ka par vienota jurista eksāmena ieviešanu pērn notika plašas diskusijas un vairākums no augstskolām, kurās īstenojama tiesību zinātnes profesionālā maģistra studiju programma, bija pret vienota eksāmena ievešanu vai izteica pamatotus iebildumus.

"Lai arī akadēmiķiem un profesoriem, kas izveidoja eksāmena jautājumus attiecīgajās nozarēs šķiet, ka eksāmena jautājumi nav sarežģīti, to rezultāti pierāda, ka eksāmens ir sarežģīts, gan pēc apjomā, gan pēc to īstenošanas formas," uzsver Cvetkova, papildinot, ka divu nedēļu garumā, ik pēc trim dienām, bija jākārto eksāmena daļa attiecīgajā tiesību nozarē, atbildot uz diviem teorētiskiem jautājumiem un izrisinot kāzusu. Un visvairāk problēmu studentiem ir tieši ar teorētisko jautājumu kārtošanu, bet, ja students ir spējīgs pareizi atrisināt praktisku daļu - kāzusu, tad, var secināt, ka viņam ir vajadzīgās zināšanas, lai pareizi piemērotu tiesību normas un risinātu kādu strīdu.

Tāpat viņa uzsver, ka apjomīga teorijas daudzuma apgūšana nedod garantiju praksē, ka šādi eksāmenu nokārtojušie studenti būs konkurētspējīgi un augsti profesionāli juristi.

"Ja pirmajā eksāmenā, kas notika pērnā gada vasarā, tika pausts viedoklis, ka 30% no nokārtojušiem eksāmenu bija tikai no LU, un tas pierāda, ka tieši LU nodrošina studējošiem augstu izglītības līmeni, tad otrā eksāmena rezultāti, kas notika šogad, šo pierādījumu apgāž, jo tikai 30% no LU studentiem, atkārtoti kārtojot eksāmenu, to veica sekmīgi," norāda Cvetkova.

BSA Tiesību zinātnes virziena vadītāja pauž nožēlu, ka pašlaik tiek mākslīgi samazināts juristu skaitu, bet ar to netiks panākts gaidāmais rezultāts - profesionālo juristu kompetenču un zināšanu paaugstināšanu.

Jau vēstīts, ka arī otro valsts vienoto jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmenu sekmīgi ir nokārtojusi vien trešdaļa jeb 32% studējošo.

Eksāmenu Latvijas augstskolās kārtoja 77 tiesību zinātnes studenti. Ziemas sesijā eksāmenu kārtoja studenti no piecām Latvijas augstskolām - trīs studenti no Biznesa augstskolas "Turība", viens students no Baltijas Starptautiskās akadēmijas, 50 studenti no LU, 19 studenti no Rīgas Stradiņa universitātes un četri no Rēzeknes Tehnoloģiju augstskolas.

Nākamais valsts vienotais jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmens notiks 2022.gada vasarā.

Valsts vienotā jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmena ieviešanas mērķis ir veidot juridiskās izglītības satura vienotību Latvijas augstskolās un celt tās kopējo kvalitāti Latvijā.

Arī pirmo valsts vienoto jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmenu nokārtoja 33% studējošo.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Eiropas Savienība Latvijas Universitāte LR Augstākā tiesa Rīgas Stradiņa universitāte Tieslietu ministrija Valsts policija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form