Ceturtdien, 27. maijā, valdība atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādāto informatīvo ziņojumu par valsts atbalstu studijām Latvijas augstskolās studējošiem no daudzbērnu ģimenē, taču nav panākta vienošanās par akadēmisko kritēriju noteikšanu stipendijas saņēmējiem, portālam "Delfi" uzsvēra Latvijas Studentu apvienības (LSA) pārstāve Izabella Rumkovska.
"Šis ir vēsturisks brīdis Ministru kabinetā. Līdz šim Latvija bija vienīgā valsts Ziemeļeiropā, kurā nebija pieejams atbalsts studējošajiem pēc sociāliem kritērijiem, un šodien mums ir iespēja būt lieciniekiem tam, ka pirmo reizi Latvijā tiek lemts par valsts sociāla stipendiju fonda izveidi studējošajiem no daudzbērnu ģimenēm. Latvijas Studentu apvienībai ir patiesi pagodināta par iespēju piedalīties informatīvā ziņojuma tapšanā, kas ļaus padarīt augstāko izglītību pieejamāku un LSA atbalsta stipendiju fonda izveidi jau no nākamā akadēmiskā mācību gada. Tāpat ceram uz visu iesaistīto institūciju atbalstu, normatīvo aktu izstrādē un pieņemšanā," ar Rumkovskas starpniecību pauda LSA prezidents Kristafers Zeiļuks
Jau ziņots, ka LSA izteica bažas par stipendijas pretendentiem izvirzītajiem akadēmiskajiem kritērijiem. Proti, iepriekš izskanēja, ka stipendijas saņēmējam centralizēto eksāmenu rezultāts nedrīkstēs būt zemāks par valstī vidējo, savukārt vidējais vērtējums atestātā nedrīkst būt zemāks par 6,7 ballēm.
Apvienība uzsver, ka lauku reģionos un republikas pilsētās vidusskolas absolventiem pāreja uz augstāko izglītību ir apgrūtināta.
Mazāk izteikta atšķirība ir latviešu valodas eksāmenos.
"Īpaša riska grupa ir studējošie no daudzbērnu ģimenēm. Pētījumi apstiprina, ka bieži skolēnu izglītības rezultātus ietekmē ģimenes struktūra un cilvēku skaits ģimenē, un ir novērojama korelācija starp ģimenes locekļu skaitu un skolēna mācību sasniegumiem. Jo vairāk skolēnu ir ģimenē, jo sasniegumi ir zemāki. Daudzbērnu ģimenēm ir ierobežotāki materiālie resursi ne tikai katra skolēna izglītības nodrošināšanā, piemēram, mācību materiālu, elektroierīču skaits, iespējas algot privātskolotāju u.tml., bet arī vecāku laika resursu iespējas pievērst uzmanības katram no bērniem," preses paziņojumā medjiem pauda LSA pārstāve.
Kā norāda apvienības pārstāve, arī Ministru kabinetā radās domstarpības par stipendijas pretendentiem izvirzītajiem akadēmiskajiem kritērijiem. Jāatgādina, ka otrdien, Saeimas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas sēdē Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāve Diāna Laipniece norādīja, ka studiju laikā studējošā, šīs stipedijas saņēmēja, vidējā svērtā atzīme nedrīkst būt mazāka par 7. Ceturtdien savukārt runa gāja par to, ka tā nedrīkst būt zemāka par 6,7.
"Delfi" jau rakstīja, ka pagaidām paredzēts, ka stipendiju no šī fonda varētu saņemt studējošais līdz 25 gadu vecumam no ģimenes, kas atbilst vai iepriekš atbilda daudzbērnu ģimenes definīcijai, pilna laika klātienē studē koledžas un bakalaura līmeņa studijas. Savukārt diskusijas par akadēmiskajiem kritērijiem vēl turpināsies, taču arī valdība iecerējusi šo stipendiju ieviest jau šāgada rudenī.
