Latvijas Studentu apvienība (LSA) otrdien, 3. augustā, Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), kā arī izglītības un zinātnes ministrei Anitai Muižniecei (JKP) nosūtījusi atklātu vēstuli, aicinot IZM sadarbībā ar Finanšu ministriju un nozares organizācijām meklēt līdzekļus valsts budžeta stipendiju saglabāšanai 200 eiro mēnesī rudens semestrim, portālam "Delfi" pavēstīja LSA pārstāve Izabella Rumkovska.
200 eiro stipendija palīdzētu mazināt Covid-19 krīzes izraisītās sekas un motivētu studējošos sasniegt izcilus rezultātus studijās, kā arī mazinātu finansiālo slogu studējošajiem, kas paralēli studijām strādā, norādījusi LSA.
Apvienības prezidenta Kristafera Zeiļuka parakstītajā vēstulē rakstīts, ka iepriekšējā izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska un arī IZM parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš 200 eiro stipendiju saglabāšanu noteica par vienu no prioritātēm.
Jau ziņots, ka studējošie valsts finansētajās budžeta vietās 2020./2021. mācību gadā saņēma divreiz lielāku stipendiju nekā iepriekš. Līdz šim 17 gadus stipendijas apmērs bija 99,60 eiro, bet aizvadītajā mācību gadā stipendijas apmēru dubultoja, tai sasniedzot 200 eiro mēnesī.
Tāpat stipendiju saņēmēju loks tika paplašināts par aptuveni 700 studentiem.
Pēcāk IZM pārstāvis Dmitrijs Stepanovs portālam "Delfi" norādīja, ka gaidāmajā rudens semestrī valsts budžeta stipendijas apmērs studējošajiem būs 99,60 eiro, taču ministrija 200 eiro stipendijas saglabāšanu izvirzīja par vienu no prioritātēm 2022. gada budžetam.
LSA ar bažām uztvēra šo IZM pārstāvja pausto. "Covid-19 radītā ietekme uz ekonomiku nav beigusies līdz ar ārkārtējās situācijas beigšanos. Līdz ar to LSA uzskata, ka atbalstam izcilākajiem studējošajiem 200 EUR/mēn. apmērā ir jābūt pieejamam studējošajiem jau rudens semestrī," vēstulē raksta LSA.
Apvienība aicina IZM uz tikšanos, lai pārrunātu iespēju saglabāt stipendijas apmēru.
IZM ar apvienības vēstuli ir iepazinusies un piekritusi satikties. Saruna notiks piektdien, 6. augustā pulksten 15.15, portālam "Delfi" norādīja Muižnieces padomniece komunikācijas jautājumos Ilze Krūkle.
LSA vēstulē atgādināja par apvienības pērn veiktās aptaujas rezultātiem: "12% respondentu norādīja, ka plāno pārtraukt studijas, jo vairs nevarēs segt studiju maksu vai ikdienas izdevumus, kā arī tikpat daudz studējošie plānoja doties akadēmiskajā atvaļinājumā, studijas pārtraucot uz laiku. Iepriekšējā gada laikā ir ievērojami krities arī to studējošo skaits, kas var paļauties uz vecāku un ģimenes finansiālo atbalstu. Ja iepriekšējā gadā uz atbalstu no ģimenes un/vai partnera varēja paļauties 57% studējošo, tad šobrīd tikai 43% var paļauties uz vecāku atbalstu."
Vēl LSA vērš uzmanību, ka šobrīd akadēmiskās stipendijas saņem 5% studējošie, kas studē pilna laika klātienes valsts finansētās studiju vietās. Turpretim Ziemeļvalstīs šīs stipendijas saņemot vairāk nekā puse studējošo, arī to apmērs ir lielāks – virs 3000 eiro gadā (aptuveni 300 eiro mēnesī mācību gada laikā).
Latvijā kopš 2004. gada ir notikusi gan nacionālās valūtas maiņa, gan inflācija, kas ir samazinājusi stipendijas vērtību vairāk nekā četras reizes. Ņemot vērā notikušās patēriņa cenu izmaiņas, valsts budžeta stipendijas apmēra izmaiņu neesamība proporcionāli samazina valsts budžeta stipendijas apmēra 99,6 eiro/mēnesī lomu būt par motivējošu faktoru studējošajiem, lai pilnvērtīgi veltītu savu laiku un resursus konkurētspējīgu akadēmisko sniegumu nodrošināšanai.
