LSA prezidents Edvards Ratnieks norāda, ka lēmums samazināt valsts apmaksāto studiju vietu skaitu augstskolās, kurās tiekot realizētas dublējošās programmas no šā gada 1. septembra, "nogriežot" Izglītības un zinātnes ministrijas budžetu par 600 000 latu, bet Kultūras ministrijas - par 400 000 latu, ir pretrunā ar pasākumu plānu par nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē un valdības deklarāciju.
Studenti norāda, ka Ministru Kabineta apstiprinātais pasākumu plāns nosaka "finansējuma pakāpenisku palielināšanu augstākajai izglītībai un zinātnei sākot no 2013.gada, līdz 2015.gadam sasniedzot valsts budžeta finansējumu augstākajai izglītībai attiecīgi 1,2% un kopējo finansējumu zinātnei 1,5% no iekšzemes kopprodukta, bet 2011. un 2012.gadu valsts budžetā finansējumu piešķirt ne mazāku kā 2010.gada budžetā."
"Studentu paļāvība taisnīgumam zudīs līdz ar šo lēmumu samazināt augstskolu budžeta vietu skaitu. Un rezultāts būs viens - studenti valdībai turpmāk vairs neticēs," valdības lēmumu kā aplamu vērtējis Ratnieks. Viņaprāt, budžeta vietu skaits ir "robeža, kuru politiķi nedrīkst pārkāpt".
"Valdība sākusi negodīgu spēli ar sabiedrību, ja pati neievēro savus noteiktos rāmjus un normatīvus. Vai tādā gadījuma valdībai ir tiesības pārkāpt likumu?" sašutumu paudis Ratnieks, papildus uzsverot, ka Kultūras ministrijas pārraudzībā esošajām augstskolām, kas "savā būtībā ir unikālas", līdzekļu samazinājums būs īpaši smags trieciens.
LSA norāda, ka augtākās izglītības finansēšanas kārtību un apjomus nosaka arī starptautiskie normatīvi, tajā skaitā arī Eiropas Komisijas apstiprinātā stratēģija "Europe 2020". Dokumentā izglītība virzīta kā valstiski īpaši atbalstāma joma, kas tieši ietekmē nodarbinātības rādītājus, valsts labklājību un izaugsmi. Turklāt Eiropas Savienības dalībvalstīm noteikts, ka līdz 2020.gadam 40% valsts iedzīvotāju 30-34 gadu vecumā ir jabūt ar augstāko izlītību. Bez valsts spējas un intereses rast finansējumu, lai veicinātu studentu piesaisti pašmāju augstskolām, ES izvirzītie kritēriji nav sasniedzami, šādi publiskajā telpā vairākkārt izteikušies LSA pārstāvji.
LSA nenoliedz, ka studiju programmu caurskatīšana ir nepieciešama vispārējai augstākās izglītības kvalitātes uzlabošanai, taču tas nav veicams mehāniski. LSA nepieļauj, ka programmu dublēšanos drīksstētu izmantot kā ieganstu, lai spekulētu ar finansējuma apmēriem nozarei, kuras "iztikas minimums ir sasniegts sen".
"Sabiedrībā valda mīts, ka lielais skaits sociālo zinātņu programmu tiek nepamatoti finansēts no valsts līdzekļiem. Patiesība rāda, ka šeit valsts atbalsts ir niecīgs un to apliecina ministrijai pieejamie dati! Ja valsts attieksme pret zinātnēm, kas pēta sabiedrību un valsts procesus, ir šāda, nav jabrīnās, ka latvieši notrulinās un kļūst arvien pasīvāki – sociāli, politiski un pilsoniski. Šāda rīcība pierāda valsts vadītāju nespēju pretoties ārēji noteiktām prasībām, kas liecina par politisko gļēvumu," norāda Ratnieks.
Jau vēstīts, ka valdība otrdien vienojusies par šī gada budžeta papildu 50 miljonu latu konsolidācijas pasākumiem, par kuriem saņemtas "pozitīvas indikācijas" no starptautiskajiem aizdevējiem, un jau martā Latvijā varētu ierasties aizdevēju misija. Konsolidācija galvenokārt notiks uz nodokļu palielināšanas rēķina, tai skaitā atceļot samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi dabasgāzei mājsaimniecībām, bet valsts pārvaldes izdevumu "apcirpšana" arī šoreiz būs mazāka nekā sākotnēji rosināja Finanšu ministrija (FM).
Finanšu ministrs Andris Vilks pavēstīja, ka pieaugs akcīzes nodoklis tabakai, alkoholam un benzīnam, tāpat cels izložu un azartspēļu nodokli un ieviesīs nodevu par licencēm nebanku kreditētājiem. Saskaņā ar EK prasībām arī atcels samazināto PVN likmi medicīnas iekārtām, kuras neizmanto invalīdi. Tādējādi papildu budžetā šogad pusgada laikā tiek plānoti ieņēmumi 1,2 miljonu latu, bet nākamgad gada laikā - gandrīz trīs miljonu latu apmērā.
Savukārt izdevumu samazināšanā lielāko daļu plānots ietaupīt, mazinot atalgojumu un nodarbināto skaitu valsts pārvaldē. Šogad sešos mēnešos budžetā tas ļautu ietaupīt 2,5 miljonus latu, bet nākamgad gada laikā - piecus miljonus latu.
Tostarp, valdība arī nolēma no 1.septembra samazināt valsts apmaksāto studiju vietu skaitu augstskolās, kurās studiju programmas dublējas, kas ļaus IZM ietaupīt šogad pusgada laikā ietaupīt 194 000 latu, bet Kultūras ministrijai - 132 000 latu. Nākamgad uz tā rēķina budžeta ietaupījums IZM būs 600 000 latu, bet Kultūras ministrijā - 400 000 latu.
Jau ziņots, ka koalīcija pirmdien, panākot konceptuālu vienošanos par papildus 50 miljonu latu konsolidāciju, nolēma tomēr piekāpties starptautiskajiem aizdevējiem un šī gada papildus budžeta ieņēmumu un izdevumu sabalansēšanā neieskaitīt "ēnu ekonomikas" apkarošanas rezultātus.
Starptautiskie aizdevēji pagājušā gada beigās neatzina vairākus šā gada valsts budžetā valdības plānotos un Saeimas atbalstītos ieņēmumu un izdevumu sabalansēšanas pasākumus, un pieprasīja īstenot papildu konsolidācijas pasākumus 50 miljonu apmērā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
