Par to Ratnieks pastāstījis laikrakstam "Neatkarīgā".
LSA prezidentam Ratniekam piektdien, 27.maijā, ap pulksten 22 zvanījis kāds pazīstams cilvēks no Rīgas Juridiskās augstskolas pašpārvaldes, kura vārdu laikraksts neatklāj. Zvanītājs, kura runāto, pēc Ratnieka laikrakstam teiktā, "uzcītīgi diktējis kāds cits", apgalvojis, ka Valsts prezidents nākamajā dienā gatavojas veikt "mazu apvērsumiņu" un atlaist Saeimu. Ratniekam piedāvāts uzstāties televīzijā uzreiz pēc Zatlera uzrunas. "Ideja bija tāda – jātaisa protesti un jāpadzen lielie oligarhi," piedāvājumu laikrakstam raksturoja Ratnieks.
Piedāvājums Ratniekam izteikts ne kā privātpersonai, bet gan tieši kā LSA prezidentam. Studentu līderis pārsteigts atbildējis, ka viņam neviens nav devis deleģējumu šādai rīcībai, ka viņa vadītajai organizācijai jāaizstāv studentu akadēmiskās, materiālās un kultūras intereses. Ratnieks norādījis, ka LSA vadība nedrīkst bez pilnvarojuma nodarboties ar lietām, kas ir ārpus organizācijas definētajiem mērķiem.
"Viņi teica: "Tev iedos vietu", ar ko es sapratu, ka iedos amatu. Es atbildēju, ka es tā nestrādāju. Tad man teica – mēs varētu taisīt dažādus plašus jauniešu un studentu protestus. Lai kalpotu tam mērķim, kāpēc Zatlers it kā atlaidīs Saeimu. Sorosa fonds visu nodrošinās un baros, un visu kaut ko darīs, lai tikai mēs tur ejam un protestējam," sarunas būtību laikrakstam atstāstījis Ratnieks. "Pirmajā momentā man bija šoks, ka mani mēģina nopirkt ar kaut kādiem amatiem, kaut kādu iespēju parādīties televīzijā; ka sola kaut kādus atbalstītājus no ārpuses," atzinis studentu līderis.
Pirmdienā pēc Zatlera uzrunas telefona zvans atskanējis atkal, "Neatkarīgajai" stāstījis LSA prezidents. Šoreiz zvanītājs bijis kāds Jānis no Rīgas Juridiskās augstskolas. "Viņš prasīja, vai es neesmu pārdomājis. Droši vien tas bija domāts tā – vai es tagad saprotu, ka tas, ko viņi runā, ir nopietni, pa īstam. Ka viņi nav nekādi viltvārži, ka tas, ko viņi iepriekšējā sarunā minēja, tas arī notika, līdz ar to nav nekāda pamata viņiem neticēt. Es pateicu, ka tā nav telefona saruna," stāstījis Ratnieks.
Abi norunājuši satikties nākamajā dienā kādā Doma laukuma kafejnīcā. Ņemot vērā, ka iespējami jauni pārsteigumi, Ratnieks uz šo sarunu devās bruņojies ar diktofonu un citām fiksējošām ierīcēm, ziņo laikraksts.
"Saruna bija par plašu tēmu loku. Runājām par iespējamiem jauniem politiskiem spēkiem, partiju reitingiem, par atlaisto Saeimu. Jānis teica, ka viņi mēģinās pierunāt Valsts prezidentu, lai viņš darītu vēl radikālākas lietas. Tika saukti uzvārdi, tika norādīti visu partiju, kuras pārvarējušas 5% barjeru, patiesie finansētāji," stāstījis Ratnieks.
Savu lomu pēdējā laika notikumos Jānis raksturojis ar šādiem vārdiem: "Pieslēdzos kā propagandas aparāts", jo prezidentam nav ne partijas, ne viņš var noalgot "savu Stendzenieku". Tāpat Jānis stāstīja, ka ir pielicis lielas pūles, lai pārliecinātu "Vienotības" vadītājus par atbalstu Saeimas atlaišanai: "Braucu ar taksometru no Igaunijas un visu ceļu zvanīju visiem pēc kārtas, sākot ar Dombrovska preses sekretāru, beidzot ar Āboltiņu, un skaidroju, ka tā vajag. Izklausījās tā, ka viņa sāks raudāt," stāstījis Ratnieka sarunu biedrs.
Savukārt "apvienība" (iespējams, domāta studentu apvienība) "naudiņu" var dabūt, "cik tev vajag", no [miljardiera Džordža] Sorosa vai [Krievijas bagātnieka Borisa] Berezovska, apgalvojis Jānis.
Rēķinu par kafiju Jānis no Rīgas Juridiskās augstskolas samaksājis ļoti interesanti – izvelkot ļoti lielu naudas žūksni un no tā izņemot vienu banknoti. "Acīmredzot gribēja parādīt, kā es varētu dzīvot," secinājis Ratnieks un piebilda, ka savu rēķinu apmaksājis pats ar debetkarti.
Rīgas Juridiskā augstskola (RJA) kategoriski norobežojas no Ratnieka izteikumiem publikācijā laikrakstā "Neatkarīgā". Augstskola nekad nevienam nav piedāvājusi samaksu par iesaistīšanos politiskajā procesā, teikts augstskolas paziņojumā.
Arī RJA Studentu asociācija (RJA SA) uzsver, ka tās vārdā nekad nav izteikti aicinājumi iesaistīties politiskajos procesos un laikraksta publikācijā minētais Jānis avīzē aprakstītās sarunas laikā nav ieņēmis nekādu RJA SA amatu un līdz ar to nevarēja paust RJA SA viedokli. RJA SA neuzņemas atbildību par iespējamās sarunas saturu, par kuru atbild attiecīgā persona pati. "RJA SA pārstāv savus studentus un ir apolitiska. Mēs kā organizācija neatbildam par katra studenta personīgi pausto viedokli un politiskajiem uzskatiem. Esam ieinteresēti izglītības līmeņa celšanā un tikai ar izglītību saistītajos jautājumos," norādīts asociācijas paziņojumā medijiem.
RJA SA uzskata, ka Ratnieks, sasaistot RJA SA ar politiskajiem procesiem, ir diskreditējis sevi kā neatkarīgs studentu interešu pārstāvis. "Mēs uzskatām, ka pēc šādas rīcības Edvardam Ratniekam ir jāatkāpjas no sava amata," pauž asociācija.
Valsts prezidents Valdis Zatlers atturējās vērtēt laikrakstā paustos apgalvojumus, norādot, ka "Neatkarīgās" rakstu izlasījis un tas viņam šķita ļoti samudžināts. "Man nekā kopīga ar šiem procesiem nav un nebūs," trešdien žurnālistiem sacīja prezidents.
Jau vēstīts, ka Zatlers maija beigās ārkārtas uzrunā tautai paziņoja, ka ierosina Saeimas atlaišanu, un tautas nobalsošana par šo jautājumu notiks jūlija beigās. Vēlāk Zatlers skaidroja, ka galīgo lēmumu rosināt parlamenta atlaišanu pieņēmis uzrunas dienā pēc tikšanās ar premjeru Valdi Dombrovski (V), Saeimas spīkeri Solvitu Āboltiņu (V) un ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru, jo tie nav spējuši viņam pierādīt spēju mazināt oligarhu ietekmi parlamentā un veidot plašu koalīciju, iesaistot arī apvienību "Saskaņas centrs".
Drīz pēc šī paziņojuma Saeima Zatleru nepārvēlēja amatā uz otro termiņu, priekšroku dodot piecu Zaļo un Zemnieku savienības deputātu virzītajam eksbaņķierim, ZZS deputātam Andrim Bērziņam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
