Lai arī auditā atklāti, iespējams, krimināli sodāmi Augstākās izglītības padomes (AIP) vadībā notikušā studiju programmu izvērtējuma procesa pārkāpumi, tā rezultātus tomēr daļēji varētu izmantot ar nolūku ietaupīt gan naudu, gan laiku, kas būtu vajadzīgi jauna novērtējuma organizēšanai.
Šis būs viens no iespējamiem scenārijiem, ko Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piedāvās uz nākamās nedēļas valdības sēdi. To, izklāstot auditorkompānijas "Deloitte" secinājumus par AIP paveikto un IZM asi kritizēto studiju programmu novērtējumu un iespējamos rīcības variantus, pirmdien žurnālistiem pastāstīja izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.
Iespējamas trīs tālākās rīcības. Pirmā no tām – turpināt studiju virzienu akreditāciju, tomēr izmantojot novērtējumu, neskatoties uz tā tapšanas laikā pieļautajām kļūdām un neprecizitātēm un līdz ar to rēķinoties ar vēlākiem tiesu darbiem; otrā – turpināt studiju virzienu akreditāciju, novērtējuma rezultātus pārvērtējot un izmantojot daļēji; trešā – akreditācijas procesa būtiska iekavēšana līdz ar jauna studiju programmu novērtējuma rīkošanu, pavēstīja Ķīlis.
IZM sliecoties atbalstīt otro variantu – AIP vadīto pētījumu, kura izstrāde ilgusi vairākus gadus un izmaksājusi ap miljonu latu, daļēji izmantot, jo tā rezultāti ir "sasieti" ar studiju programmu akreditācijas procesu, kas, organizējot jaunu novērtējumu, draudētu apstāties pat uz vairākiem mēnešiem, klāstīja Ķīlis un piebilda, ka tam piekrītot arī ministrijas sadarbības partneri - Vācijas Augstākās izglītības akreditācijas aģentūra ASIIN, kas piekristu pārskatīt AIP paveikto novērtējumu.
Ministrs atkārtoti atzina, ka jebkurā gadījumā par AIP vadītāja pieļautajiem pārkāpumiem, kā arī saistībā ar vairāku novērtējumā iesaistīto ekspertu veikumu vērsīsies Ģenerālprokuratūrā.
"Piemēram, interešu konflikta situācijas attiecas uz vairākām personām. (..) Es nevaru pateikt skaitu, bet tie nebūs divi vai trīs cilvēki. Tie būs gan eksperti, gan projektu vadītāji," pagaidām nekonkrēti atbildēja Ķīlis.
Izglītības ministrs izklāstīja arī dažādus aspektus saistībā ar auditā konstatētajām nelikumībām studiju programmu izvērtējumā, gan nenosaucot konkrētus iesaistīto personu vārdus un vairākkārt uzsverot, ka audita detaļas ir konfidenciālas.
Auditori secinājuši, ka vēl novērtējuma tapšanas stadijā un vēlāk tā gatavošanā un arī izpildē un uzraudzībā figurējušas vienas un tās pašas amatpersonas. Raidījums "Nekā personīga" svētdien vakarā ziņoja, ka tas lielā mērā attiecināms uz iepriekšējiem izglītības un zinātnes ministriem Baibu Rivžu, Tatjanu Koķi un Rolandu Broku (visi ZZS), kuri paši vai kuru padomnieki darbojušies arī AIP vai citās ar projekta īstenošanu saistītās struktūrās.
Rivža vēlāk pati arī vadījusi augstskolu izvērtēšanu. Turklāt auditori norāda, ka viņai ir ētiskas dabas interešu konflikts - abi ar dzīvesbiedru ir akadēmiskos profesoru amatos Latvija Lauksaimniecības universitātē.
Nepilnības konstatētas augstskolu studiju programmu vērtēšanas metodoloģijā. Tā nav bijusi apstiprināta arī pēc izvērtēšanas sākšanās, tāpat arī vietējie un ārvalstu eksperti saņēmuši atšķirīgus norādījumus - angļu versijā prasīts vērtēt 5 punktu sistēmā, bet latviešu versijā - 3 punktu sistēmā. Daļa ekspertu ziņas par pētāmajām studiju programmām saņēmuši pēdējā brīdī.
Tāpat vairākiem ekspertiem kvalifikācija vai darba pieredze nav atbildusi valdības noteikumos minētajiem kritērijiem, piemēram, kāds eksperts ar humanitāro izglītību piedalījies mašīnbūves programmu vērtēšanā, kas, pēc Ķīļa domām, "īsti adekvāti nav".
Konstatēts arī, ka ne vienmēr bijis pietiekams ekspertu skaits, bieži kolēģu vārdā parakstījušies citi, tāpat izvērtējuma laikā parakstītas arī pilnīgi tukšas lapas.
Līdz ar to secināts, ka, konstatējot šos trūkumus izvērtējumā, būtu iespējams vērsties ar zaudējumu piedziņu, prasīt disciplināru, civiltiesisku un krimināltiesisku atbildību. To Ķīlis arī apņēmies darīt.
Savukārt AIP pirmdien izplatītā paziņojumā medijiem norāda, ka IZM ar audita rezultātiem, iespējams, mēģina novērst sabiedrības uzmanību no ministrijas amatpersonu "bezprecedenta rīcības, novēlojot un neticamā veidā sarežģījot Augstskolu likumā noteikto pāreju no augstākās izglītības studiju programmu uz studiju virzienu akreditāciju".
"Pašreizējā situācija jau rada reālus draudus daudzām augstskolām un koledžām legāli īstenot starptautisku ekspertu teicami un labi novērtētas studiju programmas un izsniegt valsts atzītus diplomus. Taču par vislielākajiem IZM neizdarības ķīlniekiem kļuvuši vairāki tūkstoši augstskolu un koledžu topošo absolventu, jo ir apdraudēta viņu izglītības ieguvi oficiāli apliecinošu dokumentu – diplomu – izsniegšana," pausts AIP vēstījumā.
Turpretī Ķīlis pirmdien atkārtoti uzsvēra, ka studentu iespējas iegūt valsts apstiprinātu diplomu nav apdraudētas.
Tāpat AIP norādījusi – Ķīļa pārmetumu un šaubu cēlonis ir nespēja vai nevēlēšanās iedziļināties studiju programmu izvērtēšanas projekta mērķos, uzdevumos un kvalitātes novērtēšanas sistēmas pārejas perioda noteiktajā specifikā. Projekta rezultāti kopā ar augstskolu un koledžu komentāriem, precizējumiem un progresa ziņojumiem ir sagatavoti iesniegšanai Studiju akreditācijas komisijai, lai tā bez kavēšanās varētu sākt studiju virzienu akreditācijas procesu, paziņojusi AIP.
Jau vēstīts, ka Ķīlis jau iepriekš izteicies - AIP varētu būt viltojusi ārzemju ekspertu veikto augstskolu studiju programmu novērtējumu. Savukārt AIP vadītājs Jānis Vētra noliedza, ka AIP būtu viltojusi ekspertu vērtējuma datus par Latvijas augstskolu studiju programmu kvalitāti, un izskanējušo informāciju uzskata par nepatiesu.
Augstākās izglītības padome (AIP) izvērtēja visu Latvijas augstskolu piedāvātās studiju programmas un atzina, ka 55 no gandrīz 900 studiju programmām ir nekvalitatīvas. Savukārt IZM šī novērtējuma rezultātus apšaubīja, nodēvēja tos par nekvalitatīviem, un sāka alternatīvu studiju programmu izvērtējumu. Ministrijas pētījuma rezultāti liecināja, ka nekvalitatīvu studiju programmu kopumā ir daudz vairāk – 183.
Ministrija auditus pasūtīja, lai noskaidrotu, cik kvalitatīvs bijis AIP izvērtējums un vai tā laikā ir ievēroti normatīvie akti. Auditā bija jānoskaidro, vai darba procesā AIP rīcība nav bijusi pretrunā ar darba uzdevumu atbilstoši projekta iesniegumam un izpildes līgumam. Auditu organizēja arī, lai noskaidrotu, vai AIP studiju programmas izvērtēja pietiekami kvalitatīvi, lai varētu izdarīt projekta rezultātā norādītos secinājumus par studiju kvalitāti. Tāpat auditu rīkoja, lai izvērtētu pētījumā iesaistīto ekspertu kvalifikācijas atbilstību.
