Sudraba norāda uz valsts iestāžu neprasmi plānot finanses
Foto: LETA

Gan no nozari pārraugošajiem politiķiem, gan no iestāžu vadītājiem jāprasa atbildība par iestāžu izdevumu plānošanu, lai ikdienišķām funkcijām pēkšņi nebūtu jālūdz valdībai nauda no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, sarunā ar portālu "Delfi" uzsver valsts kontroliere Inguna Sudraba.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pēdējās nedēļās nauda no šīs budžeta programmas piešķirta gan ar 2015.gadā gaidāmās Latvijas prezidentūras Eiropas Savienībā saistītām vajadzībām, gan iekšlietu struktūru papildu izmaksām kārtības nodrošināšanai Leģionāru piemiņas dienā 16.martā, lai gan šis datums jau vairākus gadus regulāri prasa pastiprinātu policijas un robežsardzes darbu.

Sudraba atgādināja, ka jau pagājušā gada beigās Valsts kontrole (VK) norādījusi -nereti no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem nauda piešķirta "daudzām darbībām, ko tā nevarētu kvalificēt".

Ministru kabineta (MK) noteiktā kārtība par līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem nosaka: "Līdzekļus piešķir valsts pamatbudžeta apropriācijās neparedzētiem izdevumiem katastrofu un dabas stihiju seku novēršanai, to radīto zaudējumu kompensēšanai, citiem neparedzētiem gadījumiem un valstiski īpaši nozīmīgiem pasākumiem".

Sudraba uzsver, ka, veidojot budžetu, ministrijām ir jāplāno gadā paredzētās darbības. "Ja to dara vien matemātiski, saskaitot, kam naudas pietiek un kam nē, nepieprasot no iestādēm nekādus plānus un atskaites, tad rezultāts ir šāds," skaidro valsts kontroliere. Viņa stāsta, ka pērn Finanšu ministrija (FM) atbalstījusi VK pozīciju, un FM kā par budžetu atbildīgajai ministrijai būtu uz šādu principu ievērošanu jānorāda pārējām.

Šonedēļ valdība no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķīra vairāk nekā 30 000 latu Valsts administrācijas skolai (VAS), kas argumentēja, ka līdz 2015.gadam, kad Latvija kļūs par Eiropas Savienības prezidējošo valsti, nepieciešamas vērienīgas ierēdņu apmācības franču un angļu valodā, kā arī sarunu vešanas prasmē. Tieslietu ministrijas (TM) pārstāve sēdē gan iebilda, ka šis finansējuma piešķīrums neatbilst gadījumiem, kad var izmantot līdzekļus neparedzētiem gadījumiem, jo tas, ka Latvija būs ES prezidējošā valsts, bija zināms jau sen, tomēr ministri vienojās naudu VAS piešķirt.

Sudraba atgādināja, ka VK jau maijā norādījusi, ka VAS budžetā ieplānoti nepamatoti lieli pašu ieņēmumi, tāpēc neesot pārsteigums, ka tai nepietiek naudas savu funkciju segšanai, ko mēģina risināt, to piešķirot no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. "Taču šis viennozīmīgi nav gadījums, ko nevarēja paredzēt," uzsver VK vadītāja.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form