Intervijā aģentūrai LETA Sudraba kritizēja lielo informatīvo ziņojumu un koncepciju skaitu, kas tiek radītas valsts pārvaldē, jo pēc tam šie dokumenti bieži vien netiek tālāk izmantoti. Viņasprāt, tā ir bezjēdzīga rīcība.
"Pirms radīt kādu koncepciju, ir skaidri jāzina, ko tu gribi sasniegt, un koncepcija tad ir dokuments, kas ļauj apskatīt vairākus virzienus, kā uz mērķi virzīties, bet ir skaidri jāzina, ka mēs gribam uz to mērķi virzīties," sacīja valsts kontroliere.
Cilvēki, kuri ir motivēti un grib redzēt sava darba rezultātus, kas nav tikai šī uzrakstītā koncepcija, šādā sistēmā nevar ilglaicīgi pastāvēt, jo cilvēkam ir loģiski ieraudzīt sava darba rezultātu, spriež Sudraba, paskaidrojot, ka ar darba rezultātu domā to, ka idejas un priekšlikumi ir realizēti dzīvē, ka tas kaut ko pēc tam ir devis kopējam valsts, sabiedrības labumam.
Viņasprāt, tieši tas demotivē cilvēkus un ir vēl viens no iemesliem, kāpēc liela daļa cilvēku pamet darbu valsts pārvaldē - tā ir nespēja atrasties bezjēdzīgā vidē.
Sudraba arī kritizēja valsts pārvaldi, ka tā nav uz rezultātu orientēta un tajā nepastāv atbildība par rezultāta sasniegšanu. Jautāta, vai Valsts kancelejas izstrādātā cilvēkresursu koncepcija varētu mainīt situāciju valsts pārvaldē, Sudraba skaidroja, ka vispirms visam darbam ir jābūt organizētam tā, ka ir kopējas stratēģijas, izvirzītie mērķi, sasniedzamie rezultāti.
"Ar pašu cilvēkresursu procesu nevar izmainīt darba plānošanu un organizāciju valsts pārvaldē. Cilvēkresursi ir jāvirza jau izvirzītu mērķu sasniegšanai. Ja ir zināmi mērķi un sasniedzamie rezultāti, tad ar cilvēkresursu procesu saprot, kādi resursi tam ir vajadzīgi, kādas kompetences nepieciešamas, kā darbiniekus motivēt un novērtēt, kā pareizi izvirzīt uzdevumus," teica valsts kontroliere.