Ceturtdien aprit gads, kopš Saeima apstiprināja Valda Dombrovska (V) vadīto Ministru kabinetu. Šī ir jau trešā Dombrovska vadītā valdība pēc kārtas, un to veido premjera pārstāvētā ”Vienotība”, Reformu partija (RP) un Nacionālā apvienība, kā arī no RP atšķēlusies neatkarīgo deputātu grupa.
Valdības vadītāja krēslā Dombrovskis ir jau kopš 2009.gada 12.marta un jau kopš pirmās valdības apstiprināšanas nav trūcis dažnedažādu ”pareģojumu” un prognožu par valdības krišanu, tomēr Dombrovskis joprojām turpina strādāt.
Tikai dažus mēnešus pēc Dombrovska valdības apstiprināšanas 2009.gada jūnijā parādījās pirmās prognozes par tās drīzo galu. Tolaik topošais Rīgas vadītāju duets Nils Ušakovs (SC) un Ainārs Šlesers (LPP/LC) prognozēja, ka Dombrovska vadītā valdība varētu noturēties tikai līdz tā paša gada rudenim.
"Šī valdība ilgāk par rudeni neizdzīvos," žurnālistiem prognozēja Šlesers, gan norādot, ka speciāli to negāzīšot. Runājot par iespējamo rīcību pēc valdības krišanas, apvienības "Saskaņas centrs" un partijas LPP/LC pārstāvji neizslēdza, ka tad varētu runāt par turpmāku sadarbību. Savukārt Dombrovskis ar savas preses sekretāres Līgas Krapānes starpniecību tolaik aģentūrai LETA uzsvēra: "Pirms izteikt prognozes par valdības darba ilglaicīgumu un stabilitāti, nākamajiem Rīgas vadītājiem - Nilam Ušakovam un Aināram Šleseram - vispirms būtu pašiem darbos jāapliecina spēja vadīt Latvijas galvaspilsētu krīzes situācijā un tikai pēc tam jāizsaka minējumi par to, kad kritīs valdība."
Nedaudz vēlāk - 2010.gada 4.janvārī - Ušakovs savu pārliecību nebija mainījis un uzsvēra, ka Dombrovska valdība nav stabila un oktobri, kad notiks Saeimas vēlēšanas, nesagaidīs. "Valdība nevar strādāt, ja to veido 50 partijas, kuras savā starpā nespēj sadzīvot. Šaubos, ka valdība noturēsies līdz oktobrim," raidījumā ”900 sekundes" sacīja Ušakovs, pieļaujot, ka 2010.gada marts valdībai būs lūzuma punkts un tā kritīs.
Nozīmīgs satricinājums Dombrovska vadītajam pirmajam Ministru kabinetam bija Tautas partijas (TP) aiziešana no valdības 2010.gada martā, kad tā reaģēja uz premjera lēmumu neslēgt divpusēju vienošanos ar TP.
Pēc neveiksmīgām sarunām ar premjeru par divpusējas vienošanās slēgšanu, 2010.gada 17.martā TP Saeimas frakcijas un valdes kopsēdē nolēma pamest Dombrovska vadīto valdību. Darbu valdībā pārtrauca ārlietu ministrs Māris Riekstiņš, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns, tieslietu ministrs Mareks Segliņš, veselības ministre Baiba Rozentāle. Savukārt TP kultūras ministrs Ints Dālderis paziņoja, ka ministra demisijas rakstu neplāno iesniegt un ir piekritis palikt ministra amatā, kā arī izstāties no TP. Vēlāk Dālderis pievienojās Dombrovska pārstāvētajai ”Vienotībai".
Šī Tautas partijas rīcība tolaik būtiski sašķobīja valdības stabilitāti, tomēr Dombrovska vadītajai mazākuma valdībai izdevās nostrādāja līdz rudenim un kārtējām Saeimas vēlēšanām.
2010.gada novembrī eksperti un opozīcijas politiķi bija pārliecināti, ka smagākais pārbaudījums jaunās valdības stabilitātei būs nākamā gada budžeta pieņemšanas brīdis, kā arī 2011.gada pavasaris, kad sabiedrība sāks izjust pieņemto lēmumu reālo ietekmi ikdienas dzīvē. Tāpat viens no izšķirošajiem faktoriem, kas noteiks valdības ilglaicību, būšot vienprātība pašas apvienības ”Vienotība" rindās. Opozīcijas partijas ”Saskaņas centrs" līderis Jānis Urbanovičs savos vērtējumos laikrakstam ”Neatkarīgā" tolaik bija lakonisks. "Es turu īkšķus, lai Dombrovskis nenogāž pats sevi vēl līdz budžeta pieņemšanai, jo šis dokuments ir vitāli svarīgs mums visiem. Savukārt valdības krišana pēc budžeta publiskošanas būs tikai laika jautājums."
2011.gada pavasarī publiskajā telpā aizvien vairāk parādījās dažnedažādi izteikumi un minējumi par Dombrovska turpmāko premjerēšanu un iespējamām pārmaiņām valdībā. Tā piemēram, no partijas "Jaunais laiks" izslēgtais Dans Titavs savā slejā žurnālā "Kapitāls" secināja, ka raugoties uz valdību ar Dombrovski priekšgalā, šķiet, ka tā ir nogurusi un labprāt beigtu savu darbību. Titavs gan prognozēja, ka tuvākajā laikā kosmētisku pārmaiņu valdībā nebūs - ministru nomaiņa nenotiks un, iespējams, pat Linda Mūrniece (V) pārdomās un paliks iekšlietu ministres amatā.
"Drīzāk var demisionēt visa valdība, taču ne tuvāko trīs mēnešu laikā, jo, mēģinot noņemt jebkuru "Vienotības" ministru, uzreiz mainītos savstarpējās spēku attiecības, un tas var izraisīt valdības krišanu," pērnā gada pavasarī situāciju raksturo Titavs. Savukārt agrākais diplomāts un Latvijas vēstnieks vairākās Eiropas valstīs, Latvijas pārstāvis Baltijas jūras valstu padomē Valdis Krastiņš mēnesi vēlāk tajā pašā žurnālā ”Kapitāls" norāda, ka Dombrovskis sevi ir izsmēlis. ”Pēc 10.Saeimas vēlēšanām un valdības veidošanas oktobrī Dombrovskis parādīja, ka diemžēl ir sevi izsmēlis," uzskatīja Krastiņš.
Valdība uz 56 balsu "pussagruvušās koalīcijas" pamata izdzīvos labi ja līdz Ziemassvētkiem, tāpēc premjeram Dombrovskim būtu jādomā par plašāka politisko spēku spektra iesaistīšanu kopīgā darbā - tā 2011.gada oktobrī sacīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.
Šie Brigmaņa paziņojumi sekoja pēc tam, kad Valsts prezidents Andris Bērziņš nolēma uzticēt jaunās valdības veidošanu esošajam premjeram Dombrovskim, kas nozīmēja, ka ārpus valdības paliks ZZS. Valsts prezidents tolaik uzskatīja, ka ilgāka vilcināšanās valdības veidošanā var radīt nopietnu apdraudējumu darbam pie valsts budžeta un citu nozīmīgu lēmumu pieņemšanas. Līdz ar to koalīcijas modelis, ko veidotu "Vienotība", Nacionālā apvienība un Reformu partija, kā arī no tās izstājušies deputāti, ir vienīgais, kas pašlaik dod reālu iespēju izveidot valdību. Savukārt Brigmanis valdības veidošanas procesā uzsvēra, ka tas būtu nebijis precedents Latvijas vēsturē, ja premjers pie viena galda aicinātu visu partiju pārstāvjus, lai beidzot sāktu runāt par kopīgu darbu sabiedrības saliedēšanā, atmetot sarunas par pozīciju un opozīciju.
Lai gan 2011.gada oktobrī Valsts prezidents Andris Bērziņš premjera amatam nominēja Dombrovski, viņš turpināja uzsvērt, ka valsts ilgtspējīgas attīstības interešu vārdā ir jāveido pēc iespējas plaša koalīcija, nodrošinot visu Saeimā ievēlēto politisko spēku atbildību par valstī notiekošo.
Bērziņš bija skeptisks, vai koalīcija būs pietiekami stabila, ja tā principā būs atkarīga no neatkarīgo deputātu grupas, kura pirms tam bija atšķēlusies no cita koalīcija partnera Zatlera reformu partijas (ZRP). Tolaik Bērziņš sarunā ar "reformu un tiesiskuma koalīcijas" pārstāvjiem -Dombrovski, Valdi Zatleru (RP) un Raivi Dzintaru (VL-TB/LNNK) - gan saņēma apliecinājumu, ka topošās koalīcijas modelis (50+6) tiek saglabāts sākotnējā piedāvājumā un ka tā paplašināšana, iesaistot bezpartejisko, no Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) saraksta ievēlēto deputātu Jāni Dūklavu kā zemkopības ministra amata kandidātu, nav iespējama ZRP celto iebildumu dēļ.
Pērnā gada rudenī, kad valdības veidošanas sarunu kaislības sita augstu vilni, publiskajā telpā nonāca audioieraksts ar eksprezidenta un Reformu partijas līdera Valda Zatlers teikto, ka kopā ar Nacionālo apvienību veidotā valdība varētu krist 2012.gada martā, savukārt jau maijā valdība tiktu veidota ar opozīcijā esošo "Saskaņas centru" (SC).
Partija ieraksta autentiskumu nenoliedza, uzsverot, ka tās bijušas vien partijas iekšējās debates, nevis rīcības plānošana. Publiskotā uzrunas fragmenta iesākumā Zatlers uzsver, ka "mums ir uzdevums izveidot valdību", kam esot iespējami divi scenāriji, "jums patīk tas vai nepatīk". "Pirmais scenārijs ir tāds, ka mums ir nacionāļu valdība, kura krīt martā, un kā alternatīva mums pēc tam ir valdība ar "Saskaņu" maijā." Atbildot uz jautājumu, kāpēc šai valdībai būtu jākrīt, Zatlers atbildējis: "Esiet droši!"
Zatlers prognozējis, ka Latvijas valdības krišana notikšot uz Krievijas prezidenta vēlēšanu fona, proti, Krievijas prezidenta vēlēšanām sekošot krievu nacionālais pacēlums, kas tiks kurināts. "Būs vajadzīgs ārējais ienaidnieks. Nav nekas labāks kā maza fašistiska valdība, kaimiņu valdība. Esam reāli. Jā, jā, nebaidieties, nokritīs. Tā kā mēs viņu tagad taisām, nokritīs," sacījis politiķis. ZRP pārstāve Daiga Holma tolaik skaidroja, ka audioierakstā dzirdamā runa ir no tolaik topošās partijas frakcijas iekšējās apspriedes, pirms 11.Saeimas pirmās sēdes.
”Saskaņas centrs" Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins pašā 2011.gada nogalē izteica pārliecību, ka 2012.gadā pašreizējā valdība kritīs, un koalīcijā iekļausies Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kas nāks vai nu Zatlera Reformu partijas (ZRP), vai Nacionālās apvienības (NA) vietā.
Savukārt "Saskaņas centra" plānos neietilpstot iekļaušanās šajā valdības darbā, tolaik teica politiķis. "Latvijā būs cita valdība, bet intriga paliek, kuru esošo politisko spēku nomainīs ZZS. Vai nu tā būs Zatlera Reformu partija, kas ir vājākais posms koalīcijā, vai arī Nacionālā apvienība, kas ir spiesta uzvesties mērenāk, nekā gribētu, un pakļauties premjeram," vērtēja deputāts un norādīja, ka esošās koalīcijas saļodzīšanās prognozējama līdz ar budžeta grozījumu veikšanu, no kuriem izvairīties noteikti nevarēšot.
Ja šī politiķa ”prognoze" līdz gada beigām vēl var piepildīties, tad nav piepildījusies Agešina partijas biedra Andreja Klementjeva 2010.gada 4.novembrī prognozētais, ka Dombrovska jaunā valdība tās esošajā sastāvā strādās līdz 2011.gada aprīlim.
Šā gada sākumā ar jaunu sparu uzvirmoja baumas par Dombrovska it kā nogurumu un vēlmi pārcelties uz mierīgāku un labāk apmaksātu darbu kādā no ES institūcijām vai arī Eiropas Centrālās bankas vadībā. Premjers gan kārtējo reizi noraidīja runas par savu "nogurumu".
Dombrovskis pauda apņēmību turpināt iesāktos darbus un pēc pirmās jaunā gada valdības sēdes uz žurnālistu jautājumu par nogurumu bija kategorisks, uzsverot, "nē, tas neatbilst patiesībai", liecina LETA arhīvs. Dombrovskis norādīja, ka šādas dažādas prognozes jau esot pieradis dzirdēt un par to, ka viņa vadītā valdība nestrādās ilgāk par dažiem mēnešiem esot runāts jau kopš 2009.gada marta.
Šā gada martā Rīgā, biroju ēkā Dzirnavu ielā 68, kur atrodas Šķēļu ģimenei piederošā SIA "Uzņēmumu vadība un konsultācijas", vairāk nekā divas stundas notika par trim oligarhiem dēvēto Aivara Lemberga, Andra Šķēles un Aināra Šlesera tikšanās, vēstīja portāls "pietiek.com". No skatuves nogājušais Šlesers portālam klāstīja, ka tikšanās iniciators bijis viņš, jo vēlējies apspriest politisko situāciju un saprast, "cik ilgi šī valdība noturēsies".
Tas Šleseru interesējot tikai kā uzņēmēju, jo vasarā viņš plānojot pievērsties nekustamo īpašumu biznesam. Trijotne pēc viedokļu apmaiņas esot vienojusies, ka šī valdība, visticamāk, noturēsies ne ilgāk kā līdz rudenim un līdz tam laikam gaidāma politisko spēku pārgrupēšanās, kur centrālā loma būšot ekspremjera Einara Repšes un par "jaunajiem oligarhiem" dēvēto vairāku "Vienotības" lielo sponsoru nodibinātā biedrība "Latvijas attīstībai".
Šā gada 20.jūnijā demisijas rakstu iesniedza tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš, pamatojot to ar atšķirīgiem redzējumiem ebreju īpašumu restitūcijas jautājumā. Apvienība izvirzīja jaunu ministra amata kandidātu un jūlijā Saeima tieslietu ministra amatā apstiprināja Jāni Bordānu. Savukārt rudenī Nacionālā apvienība jau izvirzīja ultimātu un pieprasīja nākamā gada valsts budžetā piešķirt vairāk finansējuma demogrāfijas jautājumiem. Apvienība arī piedraudēja, ka nebalsos par valsts budžeta projektu Saeimā, kas varētu apdraudēt tā pieņemšanu, jo koalīcijas deputātu balsu skaits parlamentā ir ierobežots.
Ja budžeta projekts netiktu apstiprināts, saskaņā ar Satversmi, Dombrovska valdība kristu. Pēc vairāku nedēļu sarunām, koalīcijas partiju pārstāvji un eksperti tomēr panāca vienprātību un parakstīja vienošanos, kas nākamā gada budžetā demogrāfijas jautājumu risināšanai paredz papildu aptuveni 12 miljonus latu.
Arī pēc trešās valdības pirmā gada Dombrovskis ir apņēmības pilns turpināt iesākto un galvenos darbus nosauc Nacionālā attīstības plāna (NAP) pabeigšanu un turpināt iesākto saistībā ar eiro ieviešanu. Premjers norādījis, ka šis laika posms pagājis saspringtā darbā, kas vainagojies ar pabeigtām starptautiskā aizdevuma sarunām un straujāk augošo ekonomiku Eiropas Savienībā (ES). Tas ļāvis gan 2012.gada budžeta grozījumos, gan 2013.gada budžetā ieplānot papildus finansējuma piešķiršanu prioritārajiem pasākumiem. Kā būtiskākās jomas viņš nosaucis ekonomikas attīstību, demogrāfiskās situācijas uzlabošanu, kā arī atalgojuma palielināšanu sabiedriskajā sektorā sākot ar zemākajām algām.
Premjera video blogs par valdības paveiktajiem būtiskākajiem darbiem, kā arī video ar ministru vērtējumu par paveikto šajā laikā.