Tikai tad, kad priekšlikumi augstskolu reformai tika pirmo reizi apkopoti rakstiskā formātā, nozare sāka runāt par dialogu, portālam "Delfi", komentējot augstskolu rektoru aicinājumu uz divpusēju dialogu, sacīja Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).
"Tādēļ jautājums – ar ko šajā gadījumā tiek saprasts vārds "dialogs" – paliek atklāts," portālam "Delfi" norādīja Šuplinska.
Jau vēstīts, ka, lai gan kopumā Latvijas lielāko augstskolu rektori atbalsta nepieciešamību nozarē ieviest pārmaiņas, viņi kritizē IZM izstrādāto konceptuālo ziņojumu par augstākās izglītības pārvaldības modeļa maiņu. IZM tiek pārmests, ka apspriedes teorētiski ir notikušas, bet praktiski tajās teiktais nav sadzirdēts. Tāpat arī tiek kritizēts pats ziņojuma saturs – nav skaidrs, kur plānotajām darbībām ņemt finansējumu.
Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis norādīja, ka augstskolu vadītāju un zinātnieku prasība ir abpusēja dzirdīgs darbs pie konceptuālā ziņojuma un viņa detalizācijas. "IZM līdz šim ir tendenciozi vadījusi koncepcijas izstrādi. Prasām, lai dialogs ir abpusējs, tas nevar būt tikai vienvirziena kustība, kā tas ir bijis līdz šim," noslēdza Spārītis.
IZM ministre Ilga Šuplinska portālam "Delfi" norādīja, ka rektori, tāpat kā citi nozares pārstāvji, varēja piedalīties diskusijās un piedāvāt savus viedokļus, modeļus un scenārijus sākot ar pirmo septembra diskusiju un beidzot ar konkrētu priekšlikumu iesniegšanu, kad IZM jau bija apkopojusi pirmo konceptuālā ziņojuma versiju.
"Brīdī, kad IZM piedāvāja diskusiju ciklu [par konceptuālo ziņojumu par augstskolu pārvaldības modeļa maiņu – aut.], mēs cerējām, ka nozare nāks ar saviem priekšlikumiem, pat ar pētījumos balstītiem datiem. Tikai tad, kad priekšlikumi pirmoreiz tika apkopoti rakstiskā formātā, nozare sāka runāt par dialogu. Tādēļ jautājums – ar ko šajā gadījumā tiek saprasts vārds ''dialogs'' – paliek atklāts," norāda Šuplinska.
Diskusiju ciklā esot bijušas piecas diskusijas, kuras sākās 25. septembrī. "Ja IZM jau septembrī būtu nākusi klajā ar gatavu ziņojumu, tad gan varētu teikt, ka nebija dialoga," skaidro ministre. Reizē viņa norāda, vairāki augstskolu un universitāšu rektori piedalījās arī konceptuālā ziņojuma izstrādes procesā.
Tāpat viņa norāda, ka augstskolu likuma grozījumu izstrādes procesā sadarbība ar nozares sadarbības partneriem tiks turpināta. Tuvākajā laikā tiek plānota tikšanās arī ar Rektoru padomes vadītāju Rūtu Muktupāvelu.
"Vēlos arī vēlreiz atgādināt, ka konceptuālais ziņojums ir pamats turpmākām sarunām un izmaiņām likumdošanā. Līdzīgi centieni pārliecināt nozari par lielāku savstarpējo sadarbību un atvērtību starptautiskajām tendencēm Latvijā ilgst jau kopš iestāšanās ES," skaidroja Šuplinska.
Jau vēstīts, ka Izglītības un zinātnes (IZM) sagatavotais ziņojums pēdējās nedēļās izpelnījās nozares kritiku. Par to izteicās gan augstskolu rektori, gan nozares profesionāļi.
Kritizējot iecerētās reformas plānu, tika minēti tādi iemesli kā sasteigtība, neatrisinātās neskaidrības ap ziņojuma saturu, piemēram, kā pārmaiņas ietekmēs privātās augstskolas un kopējo Latvijas augstskolu skaitu.
Neskatoties uz vairāku sadarbības partneru iebildumiem, valdība otrdien lēma atbalstīt IZM konceptuālo ziņojumu par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu, solot pie plašākām diskusijām atgriezties brīdī, kad spriedīs par izglītības pamatnostādnēm.
IZM ieskatā, lai paaugstinātu nozares starptautisko konkurētspēju, ir nepieciešami kompleksi strukturālie risinājumi, kas balstās uz trīs pīlāriem – pārvaldība, finansējums un cilvēkresursi.
IZM vēsta, ka konceptuālais ziņojums paredz kompleksus strukturālos risinājumus augstākās izglītības un zinātnes nozares starptautiskajai konkurētspējai, fokusējoties uz pārvaldību, finansējumu un cilvēkresursiem. Konceptuālajā ziņojumā ņemti vērā visi konstruktīvie no nozares un sociālajiem partneriem saņemtie priekšlikumi.
Turpmākās rīcības plāns ietver grozījumu sagatavošanu Augstskolu likumā, paredzot tajā augstākās izglītības institūciju tipoloģiju, ārējo ekspertu iesaisti augstskolu pārvaldībā (padomju ieviešanu), kā arī citus jautājumus. Vienlaikus Pārresoru koordinācijas centrs izstrādās padomes atlases apstiprināšanas un atcelšanas kārtību valsts dibinātajās universitātēs un augstskolās, kā arī mākslas un kultūras augstskolās. To darbības uzsākšana iecerēta no 2020. gada beigām līdz 2023. gadam, skaidro IZM.
Konceptuālais ziņojums paredz ES struktūrfondu finansējuma novirzīšanu iekšējās pārvaldības modeļa maiņas ieviešanas atbalstam. IZM informēs universitātes, augstskolas un mākslas un kultūras augstskolas par finansējuma iegūšanas nosacījumiem, gatavojot grozījumus ES struktūrfondu darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt labāku pārvaldību augstākās izglītības institūcijās" īstenošanas noteikumos.
Savukārt jautājumu par koledžu lomu un vietu izglītības sistēmā plānots izvērtēt atsevišķā informatīvā ziņojumā, kuru ministrija sagatavos sadarbībā ar nozaru ministrijām, Latvijas Koledžu asociāciju, darba devēju organizācijām un citiem sociālajiem partneriem.
