Saeima ceturtdien nodeva izskatīšanai komisijās piecus likumprojektus, kas paredz nodot ebreju kopienai piecus nekustamos īpašumus.
Par īpašumu nodošanu Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei, kas pārstāv Latvijas ebreju kopienu balsoja gan koalīcijas - "Vienotības" un Zaļo un zemnieku savienības, gan opozīcijas pārstāvji - "Saskaņas", Latvijas Reģionu apvienības un partijas "No sirds Latvijai" (NSL) deputāti. Savukārt pret bija koalīcijā esošās Nacionālās apvienības (NA) deputāti. Vairāki deputāti no NA un NSL arī atturējās.
Likumprojekti paredz ebreju kopienai bez atlīdzības nodot trīs īpašumus Rīgā - Ernesta Birznieka-Upīša ielā 12, Abrenes ielā 2 un Ludzas ielā 25. Tāpat Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei bez atlīdzības plānots nodot īpašumu Jūrmalā, Kļavu ielā 13 un Kandavā, Lielā ielā 31.
Īpašumi kopienai tiek nodoti, lai mazinātu vēsturiskās netaisnīgās sekas Latvijas ebreju draudzēm un biedrībām, kas radušās nacistiskās Vācijas veiktā holokausta un Padomju okupācijas režīma darbības rezultātā Latvijas teritorijā. Kopienai tiek nodoti īpašumi, kas pirms 2.pasaules kara bija ebreju sabiedriskās un reliģiskās organizācijas īpašumā, skaidrots likumprojektos.
"Sveša manta laimi nenes," debatēs sacīja deputāts Atis Lejiņš (V), atgādinot, ka iepriekš kopienai jau atdoti trīs īpašumi un "nevienam gabals nenokrita". Tāpat viņš aicināja deputātus padomāt par "statesmanship", kas latviski nozīmētu valstsvīra vai valstssievas cienīgu rīcību "par spīti sabiedriskai domai, kas tajā laikā to neatbalsta".
Izskatīšanai komisijās arī nodots likumprojekts, kas paredz atcelt apgrūtinājumus īpašumam Skolas ielā 6, kas jau pašlaik pieder Rīgas Ebreju kopienai.
Portāla "Delfi" izpēte liecina, ka pašlaik vērtīgākais no ebrejiem piedāvātajiem īpašumiem ir ēka Ernesta Birznieka-Upīša ielā 12, kas pieder Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM). Piecstāvu ēka atrodas uz 1415 kvadrātmetrus plaša zemesgabala, liecina zemesgrāmatā pieejamā informācija.
Ministrijā portālu "Delfi" informēja, ka īpašums Ernesta Birznieka-Upīša ielā 12, Rīgā, ir nodots pārvaldīšanā Rīgas 3.arodskolai, un daļēji iznomāts. "Būve - administratīvā ēka ir ļoti labā tehniskajā stāvoklī, jo nomnieki ir veikuši kapitālo remontu," apliecināja IZM.
Saistībā ar īpašumu arī noslēgts nomas līgums par neapdzīvojamām telpām kopumā 1081,86 kvadrātmetru platībā - tās iznomātas SIA Grata līdz 2026.gada 1.jūlijam.
Savukārt pārējie četri īpašumi pašlaik netiek izmantoti un ir sliktā tehniskajā stāvoklī. Tā, piemēram, ēka Abrenes ielā 2, Rīgā, pieder Finanšu ministrijai. Zemesgrāmatas informācija liecina, ka īpašumu veido 4400 kvadrātmetrus plašs zemesgabals, uz kura atrodas skolas ēka, darbnīca, noliktava u.c..
Šī īpašuma pārvaldīšana uzticēta valsts AS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ), kuras sabiedrisko attiecību speciāliste Daiga Laukšteina portālam "Delfi" skaidroja, ka pašlaik īpašums stāv tukšs. Ēkas tehniskais stāvoklis ir slikts, un tai nepieciešami ievērojami kapitālie ieguldījumi, viņa atzina.
Par ēku Ludzas ielā 25 informācija publiskajos reģistros nav pieejama, jo, iespējams, šis īpašums nav ierakstīts zemesgrāmatā.
Jūrmalas pašvaldībai pieder kādreizējās ebreju sinagogas ēka Kļavu ielā 13, Jūrmalā, taču pilsētas dome jau atbalstījusi īpašuma nodošanu Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes īpašumā bez atlīdzības, ja Saeimā tiek skatīts attiecīgais likumprojekts.
Jūrmalas pilsētas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Zane Leite portālam "Delfi" stāstīja, ka pašlaik īpašums netiek izmantots pašvaldības funkcijām, un tajā nav izvietoti ne pašvaldības uzņēmumi, ne citas institūcijas. "Ņemot vērā nekustamā īpašuma tehnisko un fiziskā nolietojuma stāvokli un to, ka ēku rekonstrukciju izmaksu apjoms varētu būt līdzvērtīgs jaunu ēku būvniecības izmaksām, nav paredzams, ka nākotnē nekustamais īpašums varētu būt nepieciešams pašvaldības funkciju nodrošināšanai," skaidroja Leite. Zemesgrāmatā teikts, ka īpašumu veido 1163 kvadrātmetrus plašs zemesgabals, uz kura atrodas klubs, administratīva ēka un darbnīca.
Arī Kandavas pašvaldībai piederošā bijusī sinagogas ēka Kandavas centrā, kuras adrese ir Lielā iela 31, netiek apsaimniekota un ēkas tehniskais stāvoklis ir slikts, atzina pašvaldībā.
Par ebreju īpašumu restitūciju Latvijā tiek runāts jau daudzus gadus, taču līdz šim kompromisu nav izdevies panākt.
Nav izdevies vienoties par vienotu sarakstu ar nekustamajiem īpašumiem, kas līdz 1940.gada 17.jūnijam piederēja ebreju reliģiskajām un sabiedriskajām organizācijām.
Saskaņā ar Ebreju kopienas aprēķiniem kopumā būtu jāizvērtē 270 īpašumu atdošana, savukārt Tieslietu ministrijas aplēses iepriekš liecināja, ka, neskaitot jau atdotos īpašumus, kopiena varētu pretendēt vēl uz 50 īpašumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
