Salīdzinot ar 2009.gada datiem, šo slimību grupā par 28% pieaudzis pirmreizēji iegūtas invaliditātes pacientu skaits. Līdz ar to Muskuļu un skeleta sistēmas slimību (MSS) izraisīta invaliditāte ir viena no visstraujāk progresējošajām funkcionālajām saslimšanām darbspējīgo iedzīvotāju vidū, vecumā no 18 - 59 gadiem un tās ir visvairāk iedzīvotājus invalidizējošās slimības valstī.
Kā norāda Daiga Behmane, Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas vadītāja, projekta "Fit For Work" darba grupas vadītāja Latvijā , - muskuļu un skeleta sistēmas (MSS) slimības ir plaša slimību grupa ar daudzfaktoru etioloģiju, kas ietver dažādas izcelsmes balsta un kustību aparāta slimības un kuras ir lielākais invaliditātes cēlonis darba spējīgo iedzīvotāju grupā Eiropas valstīs, tajā skaitā arī Latvijā.
"Muskuļu un skeleta slimībām ir būtiska ietekme uz cilvēku individuālo produktivitāti, tās ietekmē kopējo darba tirgus kvalitāti un darba spēka produktivitāti tādējādi ietekmējot valsts ekonomiskās attīstības iespējas. Līdz šim Latvijā slimību radītajam ekonomiskajam slogam nav pievērsta atbilstoša vērība un slimību izmaksu informācija netiek apkopota, un izmantota sistēmiskā veidā sabiedrības veselības un veselības aprūpes politikas veidošanā. Fit for Work koalīcija Eiropā ir izveidota, lai vērstu politikas veidotāju uzmanību uz nepieciešamību nodrošināt iedzīvotājiem savlaicīgu slimību diagnostiku, ārstēšanu un rehabilitāciju, īpaši hronisko slimību gadījumā,"norāda Behmane.
"Projekta "Fit for Work" ietvaros Latvijā tika veikta Muskuļu un skeleta sistēmas slimību radītā ekonomiskā sloga sabiedrībai novērtējums, kas atspoguļo to, ka MSS slimību izmaksas Latvijā pārsniedz 140 miljonus EUR gadā. Lielākā izmaksu daļa (virs 30%) ir indivīda personīgās (tiešās un netiešās) izmaksas, bet otra lielāka izmaksu daļa (virs 25%) gulstas uz darba dēvēju pleciem un tās saistītas ar darbinieku pārejošo darba nespēju, darbinieku produktivitātes samazinājumu un darbinieku zaudējumiem, kas veselības aprūpes sistēmas izmaksas sastāda ap 20% - tā ir izmaksu relatīvi mazākā daļa, sociālās apdrošināšanas sistēmas izmaksas, kas ir saistītas ar pilnīgu darba spēju zudumu un invaliditātes pabalstiem sastāda ap 16%", stāsta D.Behmane.
Muskuļu un skeleta sistēmas slimības Latvijā ir viena no visbiežāk invaliditāti izraisošajām slimību grupām darbspējīgā vecumā. Tās sevī ietver vairāk nekā 200 sāpju izraisošos stāvokļus un funkcionālos traucējumus, tajā skaitā reimatoīdu artītu, ankliozējošu spondilītu,psoriātisku artrītu, muguras sāpes, traumu izraisītas sāpes un lūzumus.
Reimatoīdais artrīts (RA) ir iekaisīgā artrīta forma, kura var skart cilvēkus jebkurā vecumā. No artrīta nav pasagāts neviens, īpaši, cilvēki darbspējīgā vecumā no 25 līdz 60 gadiem.Lai gan konkrēts RA iemesls nav zināms, pētījumi liecina, ka tā ir imūnās sistēmas reakcija, kura izpaužas kā iekaisums, kurš skar locītavas un citus audus. Neārstēts artrīts laika gaitā var radīt bojājumus un spēcīgas sāpes locītvās, to deformāciju un izraisīt invaliditāti, tādējādi ierobežojot darbaspējas. Slimība var progresēt ļoti strauji, ietekmējot jebkuras ķermeņa daļas locītavas, kā arī īpaši ietekmēt sirdi, acis, plaušas, asinis un ādu. Visbiežāk artīts skar tieši rokas, pēdas un plaukstas.
Pētījumi liecina, ka darba spēju zudums iestājas 32-50% gadījumos 10 gadus pēc slimības iestāšanās, savukārt 50-90% gadījumu 30 gadus pēc slimības diagnosticēšanas.
Savukārt Ankilozējošs spondilīts ir hroniska locītavu iekaisuma slimība, kas īpaši izteikta starp mugurkaula locītavām, diskiem un skriemeļiem. Atkārtojoties iekaisumam šīs slimības saasināšanās gadījumā tiek bojāti locītavu saistaudi, kas ilgākā laika periodā var izraisīt skriemeļu saaugumus un radīt invalditāti.Īpaša vērība šīs saslimšanas laicīgai diagnosticēšanai jāpievērš jauniešiem vecumā līdz 26 gadiem. Šīs slimības izplatībā īpaša loma ir ģenētikai un katru dzimumu tā var skart savādāk, visbiežāk ar to slimo vīrieši, sievietēm saslimšanas process un slimības gaita ir vieglāka, jo novērojams ilgāks bezsimptomātiskais periods.
Turpretim Psoriātisks artrīts 80% gadījumu attīstās pēc psoriāzes parādīšanās, tāpēc ir būtiski to laikus diagnosticēt un uzsākt ārstēšanās terapiju. Psoriātisks artrīts ir locītavu iekaisuma veids, kas parasti beidzas pirkstu locītavās - iekaisušās locītavas ir jūtīgas, pietūkušas un kustību laikā sāpošas.Visbiežāk šī saslimšana attīstās jau pusaudžu gados, sievietēm tā var parādīties pēc grūtniecības vai menopauzes laikā. Lai arī psoriātisks artrīts lielākajai daļai pacientu noris labdabīgi, daļai pacientu tas var attīstīties smagākā un arvien progresējošākā artrīta formā.
"Ikvienam muskuļu un skeleta sistēmas slimību pacientam ir svarīgi savlaicīgi nokļūt pie speciālista. Tāpēc atbildīgajām institūcijām ir jādomā, kā samazināt rindas pie reimatologa, kā arī papildu jādomā par iespēju organizēt reimatologu izbraukumus uz reģioniem un mainīt pierakstu sistēmu. Ir nepieciešams piešķirt papildus finansējumu arī specifiskajām - precizējošajām analīzēm, lai saglabātu pacientu darbspējas un panāktu to ātrāku atgriešanos darbā pēc operācijām, kā arī noteiktu regulāru rehabilitācijas kursu finansēšanu no valsts puses, " stāsta Marika Karlsone, Latvijas Kaulu, locītavu un saistaudu slimnieku biedrības valdes locekle.
"Projekta Fit For Work projekta ietvaros ir sagatavoti priekšlikumi par veicamajiem pasākumiem, kas iesniegti Nacionālajam Veselības dienestam ar mērķi panākt MSS slimību savlaicīgu diagnostiku, ārstēšanas un rehabilitācijas uzsākšanu: valsts apmaksāto pakalpojumu sarakstā ietvert visas atbilstošās diagnostikas metodes, nodrošināt speciālistu izvietojumu valstī, mazināt gaidīšanas rindas uz speciālistu konsultācijām, ietvert rehabilitācijas pakalpojumus valsts apmaksāto pakalpojumu grozā u.c. Plānots, ka Latvijas prezidentūras ietvaros ar Eiropas Fit for Work koalīcijas atbalstu tiks rīkota plaša konference, kuras ietvaros plānots apspriest pasākumus, kas noteiktu veselības aprūpes sistēmu uzdevumus - uzlabot iedzīvotāju darba spējas, produktivitāti un palielināt veselīgi nodzīvotos gadus," atzīst D.Behmane.