Svētki Aglonā tuvojas kulminācijai – kas jāzina apmeklētājiem
Foto: LETA

Līdz ar sv. Meinadra dienas svinībām un Tautas krustaceļu kulminācijai tuvojas Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki. Tie ir vieni no gada lielākajiem Marijai veltītajiem katoļu baznīcas svinētajiem svētkiem, kas Latvijā visplašāk tiek svinēti Aglonā, kurp katru gadu dodas svētceļnieku grupas.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pēc slimniekiem un ģimenēm veltītajām dienām, kas šogad Aglonas bazilikā un Sakrālajā laukumā tika svinētas ceturtdien un piektdien – 11. un 12. augustā, sestdien, 13. augustā, tiks svinēti pirmā zināmā Līvzemes katoļu misionāra sv. Meinarda svētki.

Svētdien, 14. augustā, pulksten 22 paredzēts Tautas krustaceļš, ko vadīs bīskapi Jānis Bulis un Edvards Pavlovskis un kurā paredzējuši piedalīties arī Valsts prezidents Egils Levits un viņa kundze Andra Levite, liecina publiski pieejamā informācija. Tāpat Tautas krustaceļā piedalīsies Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA), informēja Saeimas Preses dienestā.

Svētki Aglonā tuvojas kulminācijai – kas jāzina apmeklētājiem
Foto: Aculiecinieka foto

Pirmdien, 15. augustā, pulksten 12 paredzēta galvenā svētku mise, ko pie pāvesta altāra svinēs pāvesta sūtnis Baltijas valstīs eb apustuliskais nuncijs, arhibīskaps Petrars Rajičs. Plašāka informācija par pasākumiem Aglonā pieejama šeit. Valsts augstākās amatpersonas paredzējušas piedalīties arī šajā dievkalpojumā.

Policija aicina parūpēties par drošību

Valsts policija aicina apmeklētājus īpaši parūpēties par savu bērnu drošību, neatstājot viņus bez uzraudzības, kā arī iepriekš pārrunājot rīcību, gadījumā, ja bērns no vecākiem tomēr nošķiras. Šādā gadījumā nekavējoties jāvēršas pēc palīdzības pie policijas vai pasākuma organizatoriem.

Tāpat aicināts parūpēties par savu mantu drošību, neatstājot bez uzraudzības somas un citas personīgās mantas. Gadījumos, ja Jūs atrodat kādas mantas, lūgums nodot tās bazilikas Informācijas centrā vai arī nodot jebkuram policijas darbiniekam. Pēc pasākuma norises beigām, atrastās mantas tiks nodotas Valsts policijas Preiļu iecirknim, Talsu ielā 2, kur īpašnieks tās varēs saņemt atpakaļ.

Svētku norises laikā virs pasākuma vietām ir aizliegts izmantot bezpilota gaisa kuģus (dronus) bez svētku organizatora un pašvaldības saskaņojuma.

Vietējos iedzīvotājus policija aicina būt saprotošiem pret dažādiem satiksmes ierobežojumiem un apgrūtinājumiem, bet visus ceļu satiksmes dalībniekus policija lūdz pārvietoties atbilstoši noteikumiem un būt tolerantiem vienam pret otru.

Mediķi skubina neaizmirst medikamentus

Savukārt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests aicina neapmeklēt pasākumu, ja ir saslimšanas pazīmes – paaugstināta ķermeņa temperatūra, klepus, iesnas u.tml., vai ja cilvēks ir Covid-19 kontaktpersona, piemēram, ir inficēts ģimenes loceklis.

Ja parādās elpceļu infekcijas pazīmes pasākumu norises vietā, tad ieteicams lietot sejas masku, iespēju robežās ievērot no citiem vismaz divu metru distanci, dodies mājās un sazināties ar savu ģimenes ārstu.

Svētki Aglonā tuvojas kulminācijai – kas jāzina apmeklētājiem
Foto: LETA

Ja cilvēks slimo ar hroniskām slimībām, jāņem līdzi izrakstītie medikamenti pietiekamā daudzumā, jālieto tos, kā noteicis ārsts. Jāievēro veselības stāvoklim atbilstošs režīms, kā arī jāizvairās no pārpūles, atvēlot laiku atpūtai un miegam.

Tāpat mediķi atgādina, ka nepieciešams vilkt piemērotu apģērbu – vieglu, gaišu, ērtu un no dabīga materiāla, kas nodrošina ķermeņa elpošanu. Nepieciešams nodrošināties, lai nesamirktu lietus gadījumā. Tāpat jāizvēlas ērtus un elpojošus apavus. Lai nepārkarstu, ieteicams izvairīties no ilgstošas uzturēšanās tiešos saules staros, kā arī izmantot galvassegu – gaišas krāsas cepuri vai lakatu.Tāpat nepieciešams nodrošināties ar dzeramo ūdeni un regulāri padzerties, bet, ja saslimšanai tās paasinājuma periodā raksturīgi samaņas traucējumi, mediķi lūdz somā vai kabatā paņemt līdzi zīmīti, kurā norādīts vārds, uzvārds un saslimšana, ar kuru slimo, piemēram, "slimoju ar cukura diabētu". Mobilajā telefonā ieraksti radinieku telefona numurus, kurus mediķi spētu identificēt un sazvanītu piederīgos, ja tas nepieciešams, piemēram, "māsa", "dēls", "tēvs" utt.

Svētki Aglonā tuvojas kulminācijai – kas jāzina apmeklētājiem
Foto: Aculiecinieka foto

Tāpat tiek ieteikts uzmanīties no indīgo kukaiņu dzēlieniem – lapsenēm, bitēm. Vēlams jau iepriekš parūpēties par medikamentiem, kas var mazināt alerģisku reakciju pēc insektu dzēlieniem.

Mediķi arī uzsver, ka visos gadījumos, kad pasliktinās veselības stāvoklis – ir izteikts vājums, apziņas traucējumi, drebuļi, caureja, slikta dūša ar vemšanu, sāpes, hronisku saslimšanu paasinājumi u.c. veselības problēmas – nepieciešams meklēt mediķu palīdzību.

Ko svin Aglonā

Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki ir vieni no gada lielākajiem Marijai veltītajiem katoļu baznīcas svinētajiem svētkiem. Tradicionāli Latvijā šie reliģiskie svētki visplašāk tiek svinēti Aglonas bazilikā, kurp katru gadu kājām dodas svētceļnieku grupas. Šie svētki ir vissenākie Jaunavas Marijas godam veltītie svētki.


Austrumu baznīcā šos svētkus svinēja jau ap 450. gadu, bet Francijā tie tika svinēti jau 6. gadsimtā. Latvijas teritorijā šo tradīciju aizsāka dominikāņu mūku ordenis, kas 1700. gadā uzbūvēja tagadējās Aglonas bazilikas priekšteci – koka dievnamu – un sāka īpašā veidā godināt dievmāti.

Aglonas bazilika jau sen kļuvusi par vienu no nozīmīgākajām svētvietām ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā. Aglonā pulcējas garīgā ceļa meklējumos esoši cilvēki no daudzām pasaules valstīm.

Ar valdības lēmumu šie svētki noteikti kā valsts nozīmes pasākums.

Aglonas bazilika ir viena no pazīstamākajām svētvietām pasaulē, Latvijas katolicisma centrs un pasaules nozīmes svētvieta.

"Basilica Minoris" – vienīgā Latvijā

Baroka stilā celtā bazilika ainavā izceļas ar 60 metrus augstiem torņiem. Bazilikas iekšpusē ir krusta velves, arkas un kolonnas, kas bagātīgi dekorētas ar rokoko stila rotājumiem. Grezni ir arī 10 mūra altāri. Bazilikā apskatāmas vairākas eļļas gleznas, kas tapušas 18. un 19. gadsimtā, kā arī dominikāņu ordeņa labvēļu un baznīcas dibinātāju Evas un Dabziboga Šostovicki portreti. Īpašas ir bazilikas ērģeles, kam ir vairāk nekā 200 gadu.

Pie Aglonas Dievmātes Brīnumu darītājas svētbildes iekārtots augšējais altāris. Zem gleznas ir redzamas daudzas votas – pateicības zīmes. Par šīs gleznas tapšanas laiku uzskatāms 17. gadsimts, kad gleznas "oriģināls" – 14. gadsimtā tapusī Traķu Brīnumdarītājas Dievmātes glezna – tika atvesta uz Latgali.

Vēsturnieks Gustavs Manteufels raksta, ka šajā laikā tika veidota svētgleznas kopija, bet "oriģināls" ticis aizvests atpakaļ uz Lietuvu. Pašu Traķu Dievmātes svētbildi 1382. gadā ķeizars Emanuēls II bija uzdāvinājis Lietuvas lielkņazam Aleksandram Vītautam, jo tieši šajā gadā Vītauts pieņēmis kristietību, raksta "Katoļu Baznīcas Vēstnesis". Aglonas Dievmātes svētgleznas autors nav zināms.

Svētki Aglonā tuvojas kulminācijai – kas jāzina apmeklētājiem
Foto: Foto: Liene Baškatova

Aglona, kā viens no baltu tautu apdzīvotiem centriem, pazīstama jau kopš 1800. – 500. gada pirms Kristus dzimšanas. Kādreiz te auga biezi egļu meži, un no egles nosaukuma Aglona arī ieguva savu vārdu (egle vietējā izrunā – agļa). Saglabājušās vēstures liecības apstiprina, ka tā jau izsenis veidojusies kā baltu cilšu – latgaļu – svētvieta.

Pirmās vēstures avotos pierakstītās ziņas par Aglonu kā piederošu jau kristīgajai kultūrvidei saistās ar 1263. gada traģiskajiem notikumiem, kad te tika nogalināts karalis Mindaugs un viņa divi dēli Ruklis un Rupeiks.

Līdz mūsdienām ir saglabājusies leģenda par karalieni Martu, kura it kā bijusi Madelānu pilskunga meita, bet Aglonas bazilikas apvidū Madelānu pilskalns ar senpilsētu kādreiz bija ievērojams politisks un saimniecisks centrs.

Atzīmējot Aglonas bazilikas 200 gadu jubileju 1980. gadā, Romas pāvests Jānis Pāvils II tai piešķīra "Basilica Minoris" titulu, kas ir "mazās bazilikas" tituls, šāds tituls Latvijā ir tikai Aglonas bazilikai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Andra Levite Aglona Egils Levits Jānis Pāvils II Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests Valsts policija Valsts prezidents Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki Aglonā
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.
Lasi vēl
 

Comment Form