Svētki Aglonā tuvojas kulminācijai – viss, kas jāzina to apmeklētājiem  (91)

Lai iztiktu bez nepatīkamiem starpgadījumiem, portāls "Delfi" aicina uzzināt svarīgākās lietas, kas būtu jāņem vērā, dodoties uz svētkiem. 

Augusts ir laiks, kad tūkstošiem svētceļnieku dodas uz Aglonu, lai piedalītos Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkos. Svētki Aglonā sākušies otrdien, 11. augustā, kad Aglonā sāka ierasties pirmie svētceļnieki. Ar Aglonas svētku programmu var iepazīties šeit.

Pirmā svētceļotāju grupa šogad uz Aglonu izgāja 27.jūlijā no Liepājas.

Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki ir vieni no gada lielākajiem Marijai veltītajiem svētkiem. Tradicionāli Latvijā šie reliģiskie svētki visplašāk tiek svinēti Aglonas bazilikā, kurp katru gadu kājām dodas svētceļnieku grupas no Latvijas un citām valstīm. Svētku galvenajā dievkalpojumā 15.augustā tradicionāli piedalās arī augstākās valsts amatpersonas.

Dievmātes debesīs uzņemšanas svētki ir vissenākie Jaunavas Marijas godam veltītie svētki. Austrumu baznīcā šos svētkus svinēja jau ap 450.gadu, bet Francijā svētki tika svinēti jau 6.gadsimtā. Latvijas teritorijā šo svētku svinēšanas tradīciju aizsāka dominikāņu mūku ordenis, kas 1700.gadā uzbūvēja tagadējās Aglonas bazilikas priekšteci - koka dievnamu un sāka īpašā veidā godināt dievmāti.

Aglonas bazilika jau sen kļuvusi par vienu no nozīmīgākajām svētvietām ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā. Aglonā pulcējas garīgā ceļa meklējumos esoši cilvēki no daudzām pasaules valstīm.

Šie svētki katru gadu pulcē tūkstošiem katoļu un citu konfesiju ticīgo gan no Latvijas, gan citām valstīm. Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki atzīti par valsts nozīmes pasākumu, un tiem tiek piešķirti līdzekļi arī no valsts budžeta.

Aglonas bazilika uzņem ikvienu, kas ir ieradies, lai aizlūgtu par sevi vai saviem tuviniekiem pie Aglonas Brīnumdarītājas Dievmātes svētgleznas.

Aglonas bazilika ir viena no pazīstamākajām svētvietām pasaulē, Latvijas katolicisma centrs un pasaules nozīmes svētvieta.

Lieliskā, baroka stilā celtā bazilika, ainavā izceļas ar 60 metrus augstiem torņiem. Bazilikas iekšpusē ir krusta velves, arkas un kolonnas, kas bagātīgi dekorētas ar rokoko stila rotājumiem. Grezni ir arī 10 mūra altāri. Bazilikā apskatāmas vairākas eļļas gleznas, kas tapušas 18. un 19. gadsimtā, kā arī dominikāņu ordeņa labvēļu un baznīcas dibinātāju Evas un Dabziboga Šostovicki portreti. 

Pie Aglonas Dievmātes Brīnumu darītājas svētbildes iekārtots augšējais altāris. Zem gleznas ir redzamas daudzas votas - pateicības zīmes. Īpašas ir bazilikas ērģeles, kam ir jau vairāk nekā 200 gadu.

Par šīs gleznas tapšanas laiku uzskatāms 17. gadsimts, kad gleznas "oriģināls" - 14. gs. tapusī Traķu Brīnumdarītājas Dievmātes glezna - tika atvesta uz Latgali. Vēsturnieks Gustavs Manteufels raksta, ka šajā laikā tika veidota svētgleznas kopija, bet "oriģināls" ticis aizvests atpakaļ uz Lietuvu. Pašu Traķu Dievmātes svētbildi 1382. gadā ķeizars Emanuēls II bija uzdāvinājis Lietuvas lielkņazam Aleksandram Vītautam, jo tieši šajā gadā Vītauts pieņēmis kristietību, raksta "Katoļu Baznīcas Vēstnesis".  Aglonas Dievmātes svētgleznas autors nav zināms.

Aglona, kā viens no baltu tautu apdzīvotiem centriem, pazīstama jau kopš 1800. - 500. gada pirms Kristus dzimšanas. Kādreiz te auga biezi egļu meži, un no egles nosaukuma Aglona arī ieguva savu vārdu (egle vietējā izrunā - agļa). Saglabājušās vēstures liecības apstiprina, ka tā jau izsenis veidojusies kā baltu cilšu - latgaļu - svētvieta. 

Pirmo vēstures avotos pierakstīto ziņu par Aglonu kā piederošu jau kristīgajai kultūrvidei varētu minēt 1263. gada traģiskos notikumus, kad te tika nogalināts karalis Mindaugs ar saviem diviem dēliem Rukli un Rupeiki. Līdz mūsdienām ir saglabājusies leģenda par karalieni Martu, kura it kā bijusi Madelānu pilskunga meita, bet Aglonas bazilikas apvidū Madelānu pilskalns ar senpilsētu kādreiz bija ievērojams politisks un saimniecisks centrs.

Atzīmējot Aglonas bazilikas 200 gadu jubileju 1980. gadā, Romas pāvests Jānis Pāvils II tai piešķīra "Basilica Minoris" titulu, kas ir "mazās bazilikas" tituls, šāds tituls Latvijā ir tikai Aglonas bazilikai. 

Svētceļojums un piedalīšanās krustaceļā ļauj cilvēkam sastapt pašam sevi, portālam "Delfi" savulaik atzina medicīnas un teoloģijas zinātņu doktors, Lugano Teoloģijas fakultātes profesors priesteris Andris Marija Jerumanis. Arī paši svētceļnieki savu pieredzi raksturojuši dažādi, sakot, ka Ceļā katrs mācās pieņemt to, kā ir - lietu, sauli un karstumu, noberztos papēžus, pieņemt ceļa biedrus, dzīvošanas apstākļus. 

Jerumanis norāda, ka ir nepieciešams uzdot jautājumu, ko svētceļojums nozīmē mūsu garīgajā dzīvē. Cilvēki tajā dodas, meklējot ko vairāk, jo, lai gan visi dzīvojam patērētāju sabiedrībā, mēs "nedzīvojam no maizes vien", bet esam arī garīgas būtnes un mums ir svarīgas garīgās vērtības.

Došanās svētceļojumā ļauj atcerēties, ka viss ir pārejošs, kā arī aizdomāties par savu valsti, jo valsts, kurā pazūd garīgās vērtības, pazūd pati. Tie, kuri uz Aglonu dodas kājām, ir pārsvarā mūsu laikmeta cilvēki, jaunieši, kuri meklē ko vairāk, nekā sabiedrība viņiem var dot.

Viņš atzīmē, ka, dodoties svētceļojumā, cilvēks atstāj visu ikdienišķo, un viņš nevar neizvēlēties domāt, nevar neizvēlēties ieiet savas sirds dziļumos. Fiziski cilvēks iet uz Aglonu, bet īstenībā - viņš ieiet savas sirds dziļumos. Arī Aglona un tās apkārtne ir skaista, vēsturiska vieta, kur cilvēks nevar nedomāt un nevar nenodoties apcerei.

Viņš atgādina, ka tieši Aglona PSRS laikā bijusi faktiski vienīgā no vietām, kas saturējusi kopā cilvēkus, jo laikā, kad reliģija bija aizliegta, svētceļojumi uz Aglonas svētvietu turpinājās. Tā ir vieta, kur cilvēki guva spēku izturēt šos laikus, kad reliģijas brīvība nepastāvēja. Arī šobrīd, laikā, kad sabiedrība grimst bezcerībā, Aglona ir cerības avots.

Aglonas būtiskā loma ir saistīta ar Latvijas un Latgales garīgo dzīvi, jo Latgalei bijusi svarīga loma Latvijas valstiskās neatkarības pasludināšanā. Tāpat to var saistīt arī ar nacionālo identitāti, kad cilvēki, iestājoties pret kolonizāciju, paturēja saiti ar savu pagātni - tas bija nacionālās identitātes vienotības princips, kurā cilvēki "rada spēku noturēties".

Tiem, kuri nebūs devušies uz Aglonu ar kājām, vai braukuši svētceļojumā ar velosipēdiem, jeb kādu citu transportlīdzekli, būs nodrošināti papildu autobusi, portālu "Delfi" informēja SIA "Autotransporta direkcijā". Ceturtdien, piektdien un sestdien no Rīgas uz Aglonu tiks ne tikai norīkoti papildu autobusi, bet arī pagarināti esošie autobusu maršruti.

Tiks pagarināts maršruts Rīga-Preiļi un norīkoti papildu autobusa reisi, lai iedzīvotājiem šajās dienās būtu iespēja nokļūt uz Aglonu un pēc svētkiem - atpakaļ uz Rīgu.

Ceturtdien, piektdien un sestdien autobusa maršruts Rīga-Preiļi tiks pagarināts līdz Aglonai, un attiecīgais autobuss no Rīgas izbrauks pulksten 10:25, bet no virzienā no Aglonas uz Rīgu - pulksten 16:30. Savukārt sestdien tiks norīkots papildu autobusa reiss; no Rīgas autobuss izbrauks pulksten 6:40, bet virzienā no Aglonas uz Rīgu tas uzsāks ceļu pulksten 15:40.

Tāpat ceturtdien un piektdien "Pasažieru vilciens" pagarinās vilciena maršrutu Rīga-Daugavpils, lai iedzīvotājiem ir iespēja tikt līdz Aglonai, bet pēc svētkiem - atpakaļ uz Rīgu. Piektdien attiecīgais vilciens no Rīgas dzelzceļa stacijas izbrauks pulksten 13:01, bet no Daugavpils uz Aglonu - pulksten 16:58. Savukārt sestdien vilciens no Aglonas izbrauks pulksten 16:00, bet no Daugavpils uz Rīgu - pulksten 17:20.

Tāpat, lai pasažieriem būtu iespēja tikt no Aglonas stacijas līdz svētku norises vietai un otrādi, tiks nodrošināti vilciena kustības sarakstam pielāgoti autobusi. Piektdien no Aglonas stacijas līdz pieturvietai Aglona autobuss pasažierus vedīs pulksten 17:40 un 17:45. Savukārt 15. augustā autobuss virzienā uz Aglonas staciju izbrauks pulksten 14:30.

Kā informē VAS "Latvijas Valsts ceļi", lai nodrošinātu Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētku dalībnieku drošību, sākot no trešdienas līdz sestdienas pulksten 18:00, tiks slēgta tranzītsatiksme pa vairākiem valsts autoceļiem Aglonas apkaimē:

Kā apbraucamos ceļus ieteicams izmantot:

Uz satiksmes autobusiem šie ierobežojumi neattieksies.

Ņemot vērā, ka Āfrikas cūku mēris vēl nav izskausts, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicina svētku dalībniekus izturēties atbildīgi: pēc pastaigas pa mežu, vēlams notīrīt vai noskalot apavus, bet vislabāk - mežā nedoties vispār; pamanot beigtu meža cūku, nekavējoties ziņot Pārtikas un veterinārajam dienestam.

PVD atgādina, ka Āfrikas cūku mēris neapdraud cilvēku veselību, taču ir nāvējošs mājas un meža cūkām, tāpēc cilvēkiem, kuri dodas uz un no teritorijas, kurā slimība konstatēta, jādara viss, lai slimību nepārvadātu uz citiem Latvijas reģioniem.

Tāpat dienests iesaka pārtikas produktus, it īpaši cūkgaļu un tās izstrādājumus, iegādāties tikai legālās tirdzniecības vietās un vēlams - izlietot turpat uz vietas Aglonā; iegādājoties pārtiku, pārliecināties, ka tirdzniecības vietā tā ir uzglabāta atbilstošā temperatūrā un derīguma termiņš tai nav beidzies.

Lai gan vairāk nekā 100 Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķi un pirmās palīdzības sniedzēji nodrošinās medicīnisko palīdzību Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētku apmeklētājiem Aglonā, dienesta ir sagatavojis ieteikumus, kurus ņemt vērā, lai izvairītos no mediķu apmeklēšanas.

Mediķi atgādina, ka svētku apmeklētājiem jānodrošinās ar dzeramo ūdeni un trauku, ko uzpildīt ūdens ņemšanas vietās Bazilikas teritorijā. Tāpat mediķi aicina izvēlēties vieglu, gaišu, ērtu un no dabīga materiāla, kas nodrošina ķermeņa elpošanu; vilkt galvassegu - gaišas krāsas cepuri vai lakatu.

Jāuzmanās no indīgo kukaiņu dzēlieniem - lapsenēm, bitēm. Vēlams jau iepriekš parūpēties par medikamentiem, kas var mazināt alerģisku reakciju pēc insektu dzēlieniem. Tāpat jāuzmanās no ērcēm. Uz gaišas krāsas apģērba ērces ir vieglāk pamanīt un savlaicīgi notraukt, atgādina mediķi.

Tāpat tiek aicināts nodrošināties ar plāksteriem, pārsējiem un izrakstītajiem medikamentiem pietiekamā daudzumā.

Visos gadījumos, kad pasliktinās veselības stāvoklis - ir izteikts vājums, apziņas traucējumi, drebuļi, caureja, slikta dūša ar vemšanu, sāpes, hronisku saslimšanu paasinājumi un citas veselības problēmas - jāmeklē mediķu palīdzība. Mediķu posteņi tiks izvietoti visā Aglonas bazilikas teritorijā. Medicīnisko palīdzību varēs saņemt, vēršoties pie pirmās palīdzības sniedzējiem, ātrās palīdzības mašīnās vai medicīniskajās teltīs.

Kā liecina NMPD informācija, iepriekšējos gados Aglonas svētku laikā cilvēki visbiežāk pēc palīdzības vērsušies ar sirds un asinsvadu slimību paasinājumiem, locītavu sastiepumiem, ādas noberzumiem, fizisku spēku izsīkumu, galvassāpēm, gremošanas trakta darbības traucējumiem, kā arī ar alerģisku reakciju pēc insektu dzēlieniem.

Sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu tiks izveidots laistīšanas punkts, kurš domāts apmeklētāju atvēsināšanai karstajā laikā. Tas atradīsies netālu no Bazilikas teritorijas - Ciriša ielā 1B pie dzīvojamajām mājām.