SC Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins portālam "Delfi" trešdien norādīja, ka SC savus grozījumus likumā par svētku, atceres un atzīmējamām dienām varētu iesniegt Saeimas prezidijā ceturtdien, jo "mēs īpaši nesteidzamies", tāpēc parlamentam par tiem būtu jālemj tikai nākamnedēļ. Viņš norādīja, ka SC gaidījis, kad šādus grozījumus iesniegs ZRP vai ZZS, kuras pārstāvji to publiski solījuši pēc valodas referenduma, taču, tā kā tas neesot noticis, nolēma iesniegt savu priekšlikumu.
"Vienotības" frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis portālam "Delfi" atkārtoti uzsvēra, ka "Vienotība" SC priekšlikumu neatbalstīs, jo likumā jau šobrīd noteikts: "Pareizticīgie, vecticībnieki un pie citām konfesijām piederošie ticīgie Lieldienas, Vasarsvētkus un Ziemassvētkus atzīmē šo konfesiju noteiktajās dienās." Atzīmēt svētkus nevienam nav liegts, bet, nosakot brīvdienu, nākotnē svētku dienas būtu jānosaka arī, piemēram, ebreju un musulmaņu garīgajos svētkos vai pareizticīgo Lieldienās, norādīja Zaķis.
Viņš arī pauda pārliecību, ka "Vienotības" frakcija šo priekšlikumu neatbalstīs. Aleksejs Loskutovs (V) gan portālam "Delfi" sacīja, ka viņš kā pareizticīgais gatavs šo ierosinājumu atbalstīt, ko Zaķis vēlāk komentēja šādi – ja kāds no deputātiem uzstās, ka noraidošs balsojums būtu pret viņa ticību, viņš varēs balsot pēc saviem uzskatiem.
Nacionālās apvienības VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs un Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Raivis Dzintars portālam "Delfi" sacīja, ka frakcija SC priekšlikumu neatbalstītu, jo brīvdienu nevarot būt "bezgalīgi daudz", jo tas rada papildu izmaksas valsts budžetam. Tomēr, ja nepieciešama viena papildu brīvdiena, kas veicinātu sabiedrības saliedēšanu, VL-TB/LNNK būtu gatava rosināt to noteikt 11.novembrī – Lāčplēša dienā. "Šī diena tiešām varētu vienot sabiedrību, jo SC piedāvājums tikai vēl vairāk to šķeļ," sacīja Dzinatars.
ZZS priekšsēdētājs un Saeimas deputāts Raimonds Vējonis portālam "Delfi" sacīja, ka frakcijā par šo jautājumu, visticamāk, būtu brīvais balsojums, taču kopumā noskaņa esot šo priekšlikumu atbalstīt. Viņš norādīja, ka pats personīgi gatavs balsot par brīvdienu pareizticīgo Ziemassvētkos, un pieļāva, ka līdzīgi varētu rīkoties arī no Latgales ievēlētie deputāti. Viens no tiem – Rihards Eigims – portālam "Delfi" gan sacīja, ka vēl nezinot, kā rīkotos šādā balsojumā, jo vispirms tas jāapspriež ar frakcijas kolēģiem.
Savukārt ZRP trešdien frakcijas sēdē izlēma līdz nākamajai pirmdienai izstrādāt grozījumus Darba likumā, ko piedāvātu koalīcijas sadarbības padomē. Ja ZRP alternatīvais priekšlikums - piedāvāt vienu īpašu brīvu dienu, kuru varētu izmantot pēc katra darbinieka reliģiskajiem vai ģimenes ieskatiem – koalīcijā negūs atbalstu, ZRP nākamnedēļ lems, kā rīkoties ar, visticamāk, Saeimas darba kārtībā tobrīd nonākušo SC priekšlikumu, portālam "Delfi" sacīja ZRP deputāte Inese Lībiņa-Egnere.
Lībiņa-Egnere skaidroja, ka saskaņā ar ZRP ierosinājumu, piemēram, pareizticīgie un vecticībnieki šo dienu varētu izmantot 7.janvārī, savukārt katoļi – 15.augustā, bet jūdaisma ticīgi - savos reliģiskajos svētkos. Katram tādējādi tiktu nodrošināta brīva iespēja svinēt sev nozīmīgu svētku dienu, un arī no darba devēju viedokļa nebūtu tik sarežģīti nodrošināt nepārtrauktu darba ritmu, jo, piemēram, par šo svētku dienu varētu vienoties, noslēdzot darba līgumu, vēstīts ZRP izplatītajā skaidrojumā.
ZRP arī atzīst, ka jau šobrīd likumā noteikts, ka pie citām konfesijām piederošie ticīgie Lieldienas, Vasarsvētkus un Ziemassvētkus atzīmē šo konfesiju noteiktajās dienās. "Šādā veidā valsts jau šobrīd ir izcēlusi šo svētku nozīmi, ņemot vērā ievērojamo Latvijā dzīvojošo pareizticīgo un vecticībnieku skaitu. Vienlaikus šī norma ir ļoti neskaidra un grūti piemērojama. Tādēļ nepieciešams risinājums, lai katrs cilvēks varētu pilntiesīgi svinēt sev nozīmīgus svētkus," norāda ZRP.
ZRP pieļauj, ka tā varētu izvērtēt arī Valsts prezidenta Andra Bērziņa pausto atbalstu pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētku noteikšanai par svētku dienu. "Izvērtējot abus šos priekšlikumus, būs iespējams rast dažādām reliģiskām konfesijām, Latvijā dzīvojošajām mazākumtautībām, kā arī darba devējiem atbalstāmāko risinājumu. Uzskatām, ka šis ierosinājums ir plaši jāizdiskutē ar dažādām sabiedrības grupām, t.sk., mazākumtautību pārstāvjiem un reliģisko konfesiju vadītājiem," norāda ZRP.
Lībiņa-Egnere portālam "Delfi" arī uzsvēra, ka nebūtu pareizi saistīt nupat notikušo valodas referendumu un sabiedrības daļas vēlmi pēc brīvdienas sev nozīmīgā dienā. "Mēs negribam, lai šīs lietas tiktu saistītas un 7.janvāris tiktu saukts par Lindermana Ziemassvētkiem," alternatīvo priekšlikumu skaidroja deputāte.
Jau vēstīts, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš personīgi uzskata, ka pareizticīgo Ziemassvētki būtu nosakāmi par svētku dienu, un arī premjers Valdis Dombrovskis (V) pret šo ideju nav tik kategoriski noraidošs kā vairāki vadoši viņa partijas biedri, un uzskata, ka vispirms šis jautājums būtu pamatīgi jāizdiskutē.
SC frakcija ir iesniegusi Saeimā priekšlikumus grozījumiem likumā par svētku, atceres un atzīmējamām dienām, rosinot noteikt pareizticīgo Ziemassvētkus 7.janvārī par svētku dienu. "Pareizticīgo ziemassvētku oficiālā atzīšana nav etnisks vai lingvistisks jautājums, jo pareizticīgajās draudzēs ir gan latvieši, gan krievi, gan citu tautību pārstāvji, tomēr šo svētku oficiāla atzīšana kļūtu par ļoti svarīgu pozitīvu signālu tieši krieviski runājošiem Latvijas iedzīvotājiem, kas vairākumā ir pareizticīgie vai vecticībnieki," uzskata SC līderis Nils Ušakovs.
Saeimas opozīcija ierosinājumu noteikt pareizticīgo Ziemassvētkus par svētku dienu izsaka gandrīz katru gadu, un līdz šim valdošais vairākums šo priekšlikumu allaž ir noraidījis.
Pēc sestdien notikušā "valodas referenduma" svētku dienas statusa piešķiršanu pareizticīgo Ziemassvētkiem kā vienu no sabiedrības saliedēšanas pasākumiem minēja Zatlera Reformu partijas līderis Valdis Zatlers, savukārt Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa šo ideju nosauca par "absurdu".