Svinības pulksten 9 sākās ar ekumenisku dievkalpojumu Rīgas sv. Jēkaba katedrālē, kurā piedalījās augstākās amatpersonas.
Pulksten 12 Saeima sanāca uz svinīgo sēdi. Uzrunu sēdē teica Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA).
Sēdē tradicionāli aicināts piedalīties Valsts prezidents, bijušie Valsts prezidenti, bijušie Saeimas priekšsēdētāji, Ministru kabineta locekļi, Augstākās padomes deputāti, kuri balsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, ārvalstu diplomātiskais korpuss un starptautisko organizāciju pārstāvniecību vadītāji Latvijā.
Pulksten 12.30 Saeimas priekšsēdētāja teica tradicionālo tostu, bet pulksten 13 Saeimas nama pagalmā plānota tradicionālā kopīgā fotografēšanās par godu Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienai.
4. maijā paredzēta arī virkne citu svinīgu pasākumu, kuros piedalīsies Saeimas deputāti, tostarp pulksten 14 paredzēta svinīgā ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa, kur pulcēsies arī tautastērpu gājiena "Uzvelc savu tautastērpu par godu Latvijai" dalībnieki.
Pulksten 14.45 Saeimas Viesu zālē plānoti Baltā galdauta svētki ar Augstākās padomes deputātiem.
Visas dienas garumā tāpat paredzēti dažādi pasākumi un koncerti.
4. maijā tiek atzīmēta Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas gadadiena.
1990. gada 4. maijā 134 no 201 Augstākās padomes deputāta pieņēma deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu". Augstākā padome noteica valsts varas "de facto" atjaunošanai pārejas periodu, kas beidzās ar Latvijas Republikas 5. Saeimas sasaukšanu.
1990. gada 4. maijā visu dienu pie parlamenta ēkas stāvēja cilvēku tūkstoši, kas sekoja līdzi balsojumam. Deputāti, kas pēc balsojuma par Latvijas neatkarības atjaunošanu devās uz mītiņu Daugavmalā, tika sveikti ar ziediem un skaļām gavilēm. Komunisti un interfrontieši, kas atteicās piedalīties balsošanā, parlamenta namu atstāja pa sētas durvīm.
Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs nosūtīja vēstījumu PSRS prezidentam Mihailam Gorbačovam, kurā teikts, ka Latvijas Republika sāk pārejas periodu. Šāds vēstījums tika nosūtīts arī pasaules valstu valdībām un PSRS tautām un demokrātiskajām kustībām.
