Līdz ar to Dumpeniekam un Maļinovskai piespriests Ls 2100 naudas sods, bet Medinai - Ls 1750 naudas sods.
Tiesa spriedumā norādīja, ka Maļinovskas darbībās saskatāmas arī pilnvaru pārsniegšanas pazīmes, taču, tā kā prokuratūra šādu apsūdzību nav cēlusi, arī tiesa nevar pasliktināt tiesājamā stāvokli un lemt par notiesāšanu par citu noziegumu, nekā minēts apsūdzībā.
Šādu pat viedokli - ka apsūdzībai būtu bijis jābūt smagākai, tiesa izteica par Andrim Dumpeniekam celto apsūdzību. Tiesa arī norādīja, ka tā nevar lietu sūtīt papildizmeklēšanai, ja to nelūdz prokurors.
Vērtējot tiesājamo nodarījumus, tiesa uzsvēra, ka Maļinovskas darbības bija vērstas nevis uz Latvijas valsts, bet gan "SwemBalt AB" tiesību aizstāvību, ļaujot prasītājam gūt apmierinājumu starptautiskajā šķīrējtiesā. Tiesa uzskata, ka Maļinovskas darbības, nepievēršot uzmanību starptautiskajā tiesā iesniegtajai prasībai pret Latviju, radījušas būtisku kaitējumu valsts pārvaldes iekārtai, jo Ministru kabinetam tika liegta iespēja aizstāvēt arbitrāžas procesā savu pozīciju.
Tāpat tiesa uzskata, ka Maļinovska sniegusi nepatiesu informāciju Ārlietu ministrijas (ĀM) vadībai, ne reizi vien norādot atskaitēs par vadības līguma uzdevumu izpildi, ka dokumenti par arbitrāžas procesu nodoti Rīgas domes juristiem, ka Rīgas dome gatava slēgt mierizlīgumu uz jau gatavo dokumentus par zemes gabala piešķiršanu zviedru firmai.
No lietas materiālos atrodamās bijušā Rīgas mēra Andra Ārgaļa vēstules prokuratūrai tiesa konstatējusi, ka Rīgas dome neko nav darījusi, lai slēgtu mierizlīgumu ar "SwemBalt". Vienīgais cilvēks, ar ko Maļinovska bija kontaktējusies no Rīgas domes, bija advokāts Raimonds Eihvalds, kuram dome turklāt nebija devusi pilnvarojumu kārtot ar sagriezto kuģi saistītus jautājumus.
Vienlaikus tiesa spriedumā norādīja, ka Maļinovskas raksturojums no ĀM ir, "maigi izsakoties", tikai un vienīgi pozitīvs. Varot secināt, ka "Maļinovska ir izcila un īpaša personība", kas ne vien strādā ĀM, bet arī lasa lekcijas, kurās piedalās pat Augstākās tiesas tiesneši. Tiesa piebilda, ka Maļinovska turklāt pārstāv starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās iestādi - Ministru kabinetu, par kura interešu aizskaršanu viņa apsūdzēta.
Analizējot Mārim Purgailim celto apsūdzību, tiesa uzsvēra, ka nav pierādīta viņa nevērība, ne pildot Rīgas domes priekšsēdētāja, ne Rīgas ostas valdes priekšsēdētāja pienākumus. Tiesa neuzskatīja par nevērību faktu, ka "SwemBalt" rakstītu vēstuli ar pretenzijām par kuģa pārvietošanu uz citu piestātni Purgailis nodeva izskatīšanai ostas pārvaldniekam Gunāram Rosam.
Apsūdzībā bija minēts, ka Purgailis ar savām darbībām radījis iemeslu zviedru firmai vērsties starptautiskajā arbitrāžas tiesā, taču pēc tiesas domām strīdu izšķiršana šķīrējtiesā nav ļaunums, bet gan normāla kārtību strīdu izšķiršanai demokrātiskā sabiedrībā.
Tiesa skaidroja, ka saskaņā ar Latvijā spēkā esošajiem likumiem, ja persona sūdzējusies par kādas institūcijas rīcību un nav bijusi apmierināta ar tās atbildi, tad šai personai nevis atkārtoti jāvēršas šajā institūcijā, bet gan jāmeklē risinājums citā, piemēram, tiesas ceļā. Līdz ar to firma "SwemBalt" nav ievērojusi Latvijā pastāvošo kārtību, vairākkārt sūdzoties Rīgas domei par tās nu jau bijušā priekšsēdētāja Andra Teikmaņa uzskatu, ka zemes nomas līgums ar "SwemBalt" ir nelikumīgs.
Analizējot Lailai Medinai celto apsūdzību, tiesa uzsvēra, ka viņas pienākumos ietilpa kuģa "Sedebalt" izsoles likumības pārbaude, taču viņa neko nedarīja, lai pārliecinātos, ka izsole norit saskaņā ar likumu. Pēc tiesas domām, Medina zināja, ka šis kuģis nav bezīpašnieka manta. Vienlaikus tiesa izslēdza no apsūdzības punktu, ka Medina ar savām darbībām radījusi būtisku kaitējumu valstij, jo tas neesot pierādīts.
Tiesa atzina, ka Dumpenieks ir pārkāpis dienesta pilnvaras gan ievietojot avīzē sludinājumu par kuģa īpašnieku meklēšanu, gan par kuģa izsoli, kā arī parakstot rīkojumu par izsoles komisijas izveidošanu. Izanalizējot Latvijas likumus, tiesa nonāca pie secinājuma, ka kuģis nebija vraks, tas ir - tiesai neesot pamata to neatzīt par kuģošanas līdzekli. Savukārt saskaņā ar Jūrniecības noteikumiem kuģis ir jebkurš kuģošanas līdzeklis, izņemot airu laivu.
Tiesa uzskata, ka nav būtiski, kurš sastādīja sludinājuma par kuģa pārdošanu tekstu, svarīgi ir tas, ka Dumpenieks ievietoja šo sludinājumu laikrakstā Jūras administrācijas vārdā, kaut gan administrācija šādas pilnvaras viņam nebija piešķīrusi.
Attaisnojot Dumpenieku apsūdzībā par nolaidību, tiesa uzsvēra, ka viņš ir nepamatoti apsūdzēts, jo nav konstatēts noziedzīga nodarījuma sastāvs.
Šo tiesas spriedumu desmit dienu laikā var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.
Kā ziņots, Medinai, Purgailim un Maļinovskai prokurors lūdza piespriest naudas sodu 30 minimālo mēnešalgu apmērā, bet Dumpeniekam - 60 minimālo mēnešalgu apmērā. Advokāti lūdza tiesājamos attaisnot.
Dumpenieks bija apsūdzēts pēc Latvijas Kriminālkodeksa (KK) 162.1.panta 1.daļas par varas un dienesta pilnvaru pārsniegšanu un 163.panta par nolaidību. Apsūdzībā par nolaidību viņš tika attaisnots.
Medina un Purgailis bija apsūdzēti pēc KK 163.panta par nolaidību, bet Maļinovska - pēc Krimināllikuma 319.panta 1.daļas par valsts amatpersonas bezdarbību.
Apsūdzētie savu vainu neatzīst.