Tā ir kaitniecība - Līvānu novada domes vadītājs skarbs par skolu slēgšanu
Foto: LETA

Tā ir kaitniecība – šādiem vārdiem pēc Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtījuma veikto pētījumu par skolu tīkla optimizāciju raksturo Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Viņaprāt, pētījums veikts pasūtītāja interesēs un ar nolūku veidot pārliecību, ka skolu slēgšana laukos ir atbalstāma.

"Kas naudu dod, tā arī uztaisa. Potē, ka tas [skolu slēgšana] ir pareizi," trešdien sarunā ar žurnālistiem sacīja Vaivods. Viņš atzīmēja, ka dzīves gaitā redzējis, kā strādā ideoloģija un kā var virzīt sabiedrības domu.

Vaivods pauda bažas, ka, slēdzot skolas reģionos, ģimenes ar bērniem pārcelsies vai nu uz Rīgu un Pierīgu, vai arī dosies uz ārzemēm. Par skolu tīkla optimizācijas pētījumu Vaivods bija skarbs – viņaprāt, tas pat speciāli veidots tāds, lai cilvēki ātrāk aizbrauktu projām no reģioniem un vieglāk būtu pārvaldīt valsti. Taču iztukšoti reģioni nozīmē iekšējās problēmas, arī ar valsts drošību saistītus riskus, brīdināja pašvaldības vadītājs.

"Izslaucīsim inteliģenci," par skolu slēgšanas rezultātiem reģionos brīdināja Līvānu novada domes priekšsēdētājs.

Pašvaldības vadītājs kritizēja mehānisko pieeju skolu tīkla optimizācijas pētījuma priekšlikumos. Līvanu novadā atbilstoši pētījumam no četrām vidusskolām paliktu tikai viena, taču netiek ņemts vērā, ka viena no šīm mācību iestādēm ir ar krievu mācībvalodu, viena - vakara maiņu vidusskola.

Turklāt pētījumā par izglītības iestāžu tīklu ieteikts Līvānu novadā Rudzātu vidusskolu reorganizēt par sākumskolu, lai arī šajā skolā obligāto centralizēto eksāmenu indekss ir starp augstākajiem valstī mazo lauku skolu vidū – 63,9% un strādā gados jauni skolotāji.

Līvānu novada domes priekšsēdētājs uzsvēra, ka viņa vadītāja pašvaldībā nekas netiek mākslīgi saglabāts vai uzturēts, piemēram, nākamgad tiks slēgta Sutru sākumskola.

Gan Vaivods, gan Reģionālo attīstības centru apvienības valdes priekšsēdētājs, Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis, domājot par skolu tīklu, mudina izvērtēt situāciju katrā novadā. "Neviens neapšauba, ka atsevišķas skolas nav loģiskas dotajos apstākļos. Par to neviens nestrīdas. Bet par katru skolu jālemj individuāli, nevis jāskatās ekseļa tabulās. Jāvērtē, vai vispār ir ceļš, kā kaut kur nokļūt. Jāvērtē, kas notiks ar vietējo sabiedrību. Ja to atrisinās, tad neviena pašvaldība neiebildīs. Bet esam pret grāmatvedisku, pret rēķinvedisku slēgšanu," uzsvēra Valkas novada domes priekšsēdētājs.

Abi pašvaldību vadītāji pārliecināti, ka galvenajam argumentam, domājot par skolu tīklu, jābūt kvalitātes kritērijiem, savukārt skolēnu skaits ir tikai pēc tam.

Kraukļa vadītajā pašvaldībā sarunās ar ģimenēm noskaidrots, ka būtisks īpatsvars skolēnu vecāku izvēlējušies dzīvot laukos nevis tādēļ, ka nebūtu citu iespēju, bet tāpēc, ka vēlas šo dzīvesveidu. "Viņi vēlas, lai bērni, kamēr ir mazi, arī būtu laucinieki, pēc skolas nonāktu mājās, iepazītu lauku vidi," sacīja Krauklis.

Pēc viņa teiktā, vecākiem ir bažas, ka pārtrūks bērnu saikne ar vidi, ja tos jau no 6.klases vedīs mācīties uz pilsētu. "Būsim izaudzinājuši vēl vienu kosmopolītu, pasaules pilsoni, kurš varbūt vispār nedzīvos Latvijā. Tas ir jautājums, kādu mēs gribam redzēt Latviju. Vai tādu, kur laukos dzīvo pensionāri un daži lielsaimnieki, vai arī tādu, kur laukos dzīvo pietiekams skaits iedzīvotāju spēka gados, kas uztur kultūras dzīvi, dzied korī, folkloras kopā, dejo deju kolektīvā," situāciju raksturoja Krauklis.

"Skolu tīkla sakārtošana, skolu tīklu sakārtošanu... Būsim godīgi – tas nozīmē ļoti daudzu pagastu kā pilnvērtīgas dzīvesvietas likvidēšanu," par skolu slēgšanas riskiem brīdināja Valkas novada priekšsēdētājs. Viņš uzvēra, ka vismaz 1.-4.klašu grupā skolēnu skaits nedrīkst būt vienīgais kritērijs skolas pastāvēšanai, jo šajā posmā izglītošanos var nodrošināt arī ar 2,5 skolotāju likmēm.

Krauklis atzina, ka Valkas novads metīsies konkurences cīņā par citu novadu bērnu piesaistīšanu savai vidusskolai. Piemēram, tiks celta jauna dienesta viesnīca, kā arī iecerēts atvērt klasi ar specializāciju programmēšanā. Pagaidām gan šo ieceri kavē finansējuma trūkums, jo, kā atzina Valkas novada priekšsēdētājs, pat slikts programmētājs pelna vairāk nekā pašvaldības vadītājs, un šādos apstākļos atrast pedagogu šajā jomā ir sarežģīti.

Saeima trešdien grozīja Izglītības likumu, paredzot iespēju valdībai noteikt minimālo skolēnu skaitu vidusskolas klasēs. Tas ir jau kompromiss salīdzinājumā ar sākotnējo Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvājumu valdībai ļaut noteikt pieļaujamo skolēnu skaitu visos vispārējās izglītības posmos.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Izglītības un zinātnes ministrija Līvānu novada dome Valkas novads Vents Armands Krauklis
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form