ASV pirmdien aicināja Krieviju atteikties no negatīvās nostājas pret Baltijas valstu iestāšanos NATO un Eiropas Savienībā.
"Jautājums ir, vai pēcpadomju Krievija, kuras politiskā sistēma veidojas vēlēšanu procesā, mainīs arī savu valsts drošības koncepciju," uzrunājot Baltijas valstu ievērojamākos diplomātus un politiķus, norādīja Talbots.
Lekcija notika Tallinas centrā "Sakala" un bija veltīta bijušā ASV vēstnieka Igaunijā Roberta Freizera piemiņai. Freizers, kurš bija pirmais ASV vēstnieks Igaunijā pēc tās neatkarības atjaunošanas, 1995.gadā gāja bojā autokatastrofā Bosnijā un Hercegovinā.
Talbots lekcijā "Atgriešanās mājās Baltijā" ("A Baltic Homecoming") runāja arī par Igaunijas vietu Eiropā, Baltijas valstu starptautiskajiem sakariem, situāciju Čečenijā un citiem Eiropas drošības jautājumiem.
"Mēs ceram, ka Krievija sāks.. uzskatīt šo reģionu nevis par nocietinātu robežu, bet par vārtiem. Nevis par buferzonu pret iebrucējiem, kuru vairs nav, bet par tirdzniecības ceļu. Baltijas valstu liktenis ir precīzs visa kontinenta likteņa rādītājs," uzsvēra Talbots.
"Mēs būsim [sekmīgi izturējuši pārbaudi], kad.. Igaunija, Latvija un Lietuva būs kļuvušas par drošām, stabilām un plaukstošām demokrātiskām valstīm, kas būs integrējušās visās eiroatlantiskās kopienas struktūrās," teica ASV valsts sekretāres vietnieks.
"Tā dēļ, ko jūs jau esat paveikuši, ko darāt patlaban un ko turpināt darīt, mēs ne tikai paturam durvis atvērtas, bet esam apņēmušies radīt apstākļus, kas jums un jūsu Baltijas kaimiņiem ļaus pārkāpt šim slieksnim," viņš teica.
Taču Talbots arī uzsvēra, ka no Baltijas iestāšanās ES un NATO ieguvējas būtu visas reģiona valstis, jo tas būtu labākais garantijas veids tam, ka šis reģions nekad vairs nekļūs par zonu, kuras drošība un stabilitāte ir apdraudēta.
Talbots atzinīgi novērtēja uz rietumiem un reformu īstenošanu orientētās Baltijas valstis par straujo attīstības tempu, kādu šīs valstis sasniegušas pēc neatkarības atgūšanas, un norādīja, ka tās nedrīkst ciest tikai savas delikātās ģeopolitiskās situācijas dēļ.
ASV ārlietu politika joprojām seko pamatprincipam, ka valstij nedrīkst liegt priekšrocības tās vēsturisko un ģoegrāfisko apstākļu dēļ, sacīja Talbots.
Viņš arī uzsvēra, ka Krievijai jāatsakās no novecojušajiem padomju laika uzskatiem, ka citas valsts drošības nostiprināšana nozīmē draudus Krievijas drošībai.
Talbots arī pauda atbalstu ciešākai Baltijas valstu, ziemeļvalstu un Krievijas ekonomiskajai sadarbībai, norādot, ka tā palīdzēs stiprināt drošību.