Jauna rekreācijas, izklaides un izglītības centra būvniecības iecere Talsos kļuvusi par svaigāko strīdus objektu Talsu novada domes gaiteņos. Lai gan iecerei kopumā domē ir atbalsts, multifunkcionālās slidotavu un peldbaseinu apvienojošas ēkas būvniecību par vairākiem gadiem varētu attālināt novada domnieku nespēja vienoties par halles atrašanās vietu.
Magnēts iebraucējiem un vietējo pieturēšanai
"Talsos var pastaigāt stundu, bet ko atbraucējam darīt divas trīs stundas vai veselu dienu?" retoriski vaicā uzņēmējs un multifunkcionālās halles tapšanai izveidotās darba grupas pārstāvis Kaspars Eihe. Darba grupa, kas apvieno gan deputātus, gan vairākus uzņēmējus, kā arī citus aktīvistus, uzskata, ka deviņu pakalnu un divu ezeru pilsētā ar gleznainu ainavu diemžēl ir par maz, lai pievilinātu cilvēkus.
Eihe atzīmē pozitīvos piemērus citviet – "Lielo Dzintaru", kas iedvesa jaunu elpu "Liepājas metalurga" un citu rūpniecisko milžu pamestajā ostas pilsētā, kā arī koncertzāli un citus objektus Cēsīs, kas pilsētu padarījuši tik pievilcīgu, ka uz to pārceļas jaunas ģimenes no citurienes. Tieši Cēsis Eihe min kā spilgtāko paraugu veiksmīgai cilvēku piesaistei ilgākai laika pavadīšanai pilsētā.
Multifunkcionālās halles ierosmi talsenieki nav pagrābuši no zila gaisa. Pilsētā gadu desmitiem pastāv slidotava, kas ne tikai sniegusi iespēju jauniešiem slidot skolu sporta stundās un pārējiem brīvdienās, bet arī devusi vairākus Latvijas hokeja izlases spēlētājus, taču tehniski un funkcionāli vairs neatbilst mūsdienu prasībām.
Arī pilsētas peldbaseina būvniecības ideja gaisā virmo vairāk nekā desmit gadus, taču līdz šim citas prioritātes to pastūmušas tālāk. Turklāt tie, kas spēj, jau tagad dodas uz baseiniem ārpus pilsētas – uz netālo Laidzi vai pat stundas brauciena attālumā esošo Kuldīgu, kurā peldbaseinu atklāja 2017. gadā.
Multifunkcionālās celtnes ieceres pirmā vizualizācija:
Ap to laiku, kad Kuldīga ieguva savu baseinu, Talsu domnieki, bērnu vecāki, sportisti un citi entuziasti vienojās, ka abas lielās ieceres – baseinu un slidotavu jāapvieno zem viena jumta, tā mazinot to būvniecības un uzturēšanas izmaksas. Idejas virzītāji cer, ka Talsi multifunkcionālo centru veidos arī kā rekreācijas un rehabilitācijas centru, kurā, piemēram, rīkot nacionāla un starptautiska līmeņa nometnes, tādējādi pašam objektam, kā arī pilsētai piesaistot vairāk cilvēku vasaras sezonā, kad vietējo peldēt un slidotgribētāju varētu būt mazāk.
Novada iedzīvotāju vidū iecerei arī esot liels atbalsts. "Pagājušajā gadā par šo tēmu veidojām aptauju. Saņēmām vairāk nekā 500 atbildes, kas ir ļoti, ļoti daudz, salīdzinot ar citām, kurās ierasti piedalās ap simts dalībnieku," stāsta laikraksta "Talsu Vēstis" žurnāliste Mārīte Raks-Lasmane, "šis jautājums vietējos patiesi uztrauc, un lielākā daļa uzskata, ka tādu halli vajag."
Lielākais klupšanas akmens – strīds par vietu
Speciālistu viedoklis ir uzkrāts divu gadu garumā, esam sagatavojušies metu konkursam, un tagad ir izdevīgākais brīdis, jo ir tāda kā pauze starp diviem ES fondu plānošanas periodiem, kas ierasti nozīmējot arī projektēšanas un būvniecības cenu samazināšanos, skaidro Talsu novada Attīstības plānošanas un projektu vadības nodaļas vadītāja Jolanta Skujeniece. Sagatavošanās darbus darba grupa uzskata par pabeigtiem, un jau ceturtdien, 16. janvārī, gaidāms domes balsojums par būvniecības vietu.
Tikai apstiprinošs lēmums pašvaldībai ļaus izsludināt metu konkursu, izstrādāt tehniski ekonomisko pamatojumu, kā arī būvprojektu. Tam savukārt sekos nākamais solis – līdzekļu piesaiste. Talsu multifunkcionālās halles gadījumā, ņemot vērā, ka pašvaldībai faktiski kredītu ņemšanas iespēju nav, par vienīgo iespējamo scenāriju izvēlēta privātā un publiskā partnerība, ko par pareizu atzinusi gan Finanšu ministrija, gan Centrālo finanšu līgumu aģentūra, raksta "Talsu Vēstis".
Zemes gabals Ezera ielā 26:
Tomēr tas, vai tiks degta zaļā gaisma meta konkursam un tālākiem soļiem, izšķirsies ceturtdien. Darba grupa uzskata, ka viņu balsojumam domes sēdē virzītā multifunkcionālā centra būvniecības vieta – plašs pašvaldības zemes pleķis Ezera ielā 26, kurā būtu vieta gan pašai aptuveni 6000 līdz 7000 m2 lielajai ēkai, gan tai atbilstošam automašīnu stāvlaukumam, – ir mērķim piemērota. Lai gan darba grupā ir domnieki no dažādām partijām, vienprātība šajā jautājumā nevalda.
Piemēram, deputāte Inga Gluzda, atzīmējot, ka šaubās, ka šobrīd pašvaldība šādu daudzmiljonu projektu vispār var atļauties, kritiska ir arī pret darba grupas izvēlēto vietu, tās vietā iesakot privātu apbūves gabalu citā pilsētas malā pie Sauleskalna estrādes. Jautāta, vai zemes iegāde vēl vairāk nepalielinās izmaksas, viņa "Delfi" atzīmē, ka pat dažu simtu tūkstošu sadārdzinājums uz kopējo projektu izmaksu fona nekas neesot.
Gluzda arī uzstājusi, ka jābūt vismaz izvēlei starp diviem zemes gabaliem. Kompromisam ceturtdienas balsojumā iekļauts arī pašvaldības zemes gabals Ezera ielā 7 Dzirnavkalna pakājē, uz kura atrodas Talsu tirgus, kā arī tam pieguļoša teritorija. Šis zemes gabals gan atrodas Talsu pilsētas vēsturiskajā centrā un līdz ar to pirms būvniecības ieceri būtu jāapstiprina arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai.
Zemes gabals Ezera ielā 7:
Tikmēr atsevišķi domnieki, kuru vidū ir arī bijušais Talsu mērs Edgars Zelderis ("Mēs – Talsiem un novadam"), iestājas par lielās ēkas būvniecību tuvāk "panīkušajai Talsu vecpilsētai", lai to atdzīvinātu. Viņš "Delfi" norāda, ka neiestājas par kādu konkrētu būvniecības vietu, taču domes sēdēs būvniecībai iepriekš piedāvājis kādam Izraēlas pilsonim piederošu pļavu Lielajā ielā 22.
Darba grupas pārstāvju teikto, ka, pēc speciālistu domām, būvniecību šajā dūksnainajā pļavā sadārdzinātu gan pašas zemes iegāde, gan augstais gruntsūdens līmenis, to padarot par dārgāko no piedāvātajiem variantiem, Zelderi līdz šim nav pārliecinājis. Turklāt zemes īpašnieks darba grupas pārstāvjiem telefoniski noraidījis ieinteresētību pārdot pļavu, bet Zelderis tam vēlējies redzēt rakstisku apliecinājumu, iepriekš rakstīja "Talsu Vēstis".
Zemes gabals Lielajā ielā 22:
Viņš "Delfi" skaidro, ka darba grupas divu gadu darbu vērtē kā neprofesionālu, piebilstot, ka pret projektu, kura realizācijas termiņš būs pieci līdz septiņi gadi, bet izmaksas varētu sasniegt pat 15 miljonus, nedrīkst izturēties pavirši un populistiski.
Savukārt domei atbalstot Zeldera piedāvāto variantu, pašvaldībai būtu vajadzīgs laiks zemes gabala iegādei un attiecīgi nākamā soļa speršanai, jo tā metu konkursu nevar rīkot privātīpašumā.
Ja ceturtdien darba grupas izvēlētā multifunkcionālā centra būvniecības vieta tiks noraidīta, būvniecības ieceres virzība apstāsies, lēš Skujeniece. Viņa skaidro, ka pat pozitīva lēmuma gadījumā projektēšana un būvniecība prasītu gadus. Arī Eihe "Delfi" norāda, ka negatīva balsojuma gadījumā šajā domes sasaukumā apstiprināt jaunas vietas izvēli, visticamāk, nevarētu, un, ņemot vērā gaidāmo novadu reformu, tas talsenieku sapni par multifunkcionāla cilvēku magnēta būvniecību atvirzīs vēl tālākā nākotnē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
