Talsu traģēdijā 1997.gadā cietušā Ginta Ručevska un viņa mātes Mairas Sniķeres advokāts Aldis Gobzems pirmdien vērsies ar iesniegumu pie Ministru prezidenta Aigara Kalvīša (TP), iekšlietu ministra Ivara Godmaņa (LPP/LC) un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka Ainara Penča, lūdzot nepārsūdzēt pirmdien pasludināto spriedumu prasībā par traģēdijas radītā morālā kaitējuma kompensēšanu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Rīgas apgabaltiesa piedzina kopumā 120 000 latu kompensāciju par traģēdijas nodarīto morālo kaitējumu, kā arī 11 234 latu zaudējumus. Kopumā prasītāji no valsts lūdza piedzīt 400 000 latu kompensāciju.

Gobzems iesniegumā valsts amatpersonām norādījis, ka spriedums ir būtisks ne tikai viņa klientu, bet arī visas sabiedrības interesēm kopumā. Ar šodien piedzīto summu daļēji tiek kompensētas ciešanas, ko viņiem nodarījusi traģēdija.

Tas, vai spriedumu pārsūdzēs Ručevskis un Sniķere, būšot atkarīgs no tā, vai to darīs Latvijas valsts.

Kā norāda Gobzems, tiesas procesa laikā viņam radies priekšstats, ka joprojām tiek īstenota tāda pat pozīcija kā padomju laikos, proti, ka valsts ne pie kā nav vainīga, bet atbildīgas ir konkrētas amatpersonas.

Šāda attieksme, pēc Gobzema teiktā, mazina uzticību valstij. Ja valsts izlemtu nepārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas spriedumu, tā būtu gan drosmīga, gan atbildīga rīcība, sacīja Gobzems, norādot, ka aicina piekāpties otru strīdā iesaistīto pusi.

Pēc viņa teiktā, sprieduma pārsūdzēšana no valsts puses varētu tikt vērtēta kā nekorekta rīcība, jo valsts zaudējusi tiesas procesā, kurā tai neesot bijis nekādu argumentu, lai pamatotu, ka tā nav vainīga traģēdijā. Sprieduma pārsūdzēšana varētu tikt vērtēta arī kā laika novilcināšanas veids, jo, visticamāk, arī otrās instances spriedums varētu būt labvēlīgs prasītājiem.

Advokāts aicina valsti "spert soli pretim" prasītājiem un piekāpties. Ja valsts izmantos savas tiesības un spriedumu pārsūdzēs, tad arī prasītāji esot gatavi turpināt tiesāties.

Pirmdien pasludināto spriedumu 20 dienu laikā no 22.oktobra būs iespējams pārsūdzēt Augstākajā tiesā.

Ručevskis no valsts lūdza piedzīt 350 000 latu kompensāciju, bet viņa mātes prasītās kompensācijas apjoms bija 50 000 latu.

Tāpat tika prasīts atlīdzināt 12 041 lata ārstēšanās izdevumus. Pēc Gobzema teiktā, tā ir tikai maza daļa no tās summas, kas samaksāta par ārstēšanos, jo Ručevskim ir veiktas arī vairākas operācijas ārzemēs un ir palikušas neatgriezeniskas veselības problēmas.

Gobzems iepriekš sacīja, ka prasība atšķiras no pārējām, jo tā iesniegta pret Latvijas valsti, nevis VUGD vai Iekšlietu ministriju (IeM).

Rīgas apgabaltiesa ir saņēmusi 11 prasības pret VUGD un IeM par morālā kaitējuma piedziņu saistībā ar tā saucamo Talsu traģēdiju.

1997.gada 28.jūnijā Talsos Iekšlietu ministrijas rīkotajos svētkos, 19 metru augstumā lūstot un krītot autopacēlāja grozam, dzīvību zaudēja deviņi bērni.

Pacēlājs bija novietots uz automašīnas KAMAZ bāzes, šoferu uzdevums bija pacelt gaisā bākugunis, kas būtu kā simboliska svētku lāpa. Taču pacēlājs tika izmantots pavisam citiem mērķiem - tā grozā ļāva iekāpt cilvēkiem, un grozs tika pacelts apmēram 30 metru augstumā, lai iekāpušie varētu aplūkot pilsētas panorāmu.

Instrukcija paredzēja, ka grozā drīkst atrasties ne vairāk kā četri pieauguši cilvēki, bet liktenīgajā brīdī tajā atradās 22 cilvēki, no kuriem vairākums bija bērni. Pacēlāja strēle neizturēja slodzi, un cilvēki nokrita uz asfalta.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form