Tapis Saeimas paziņojums par latviešu valodas valstisko lomu; parlamentā varētu nolasīt ceturtdien
Foto: Saeimas administrācija

Saeimas plenārsēdē ceturtdien varētu nolasīt ziņojumu par latviešu valodas valstisko lomu, kurā pausts parlamenta aicinājums visiem valsts pilsoņiem 18.februārī piedalīties referendumā un atbalstīt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, liecina sēdes darba kārtība.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Tomēr vēl nevar zināt, vai šo patstāvīgo priekšlikumu ceturtdien izskatīs, pastāstīja Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš.

Atbilstoši Saeimas Kārtības rullim sēdes vadītājam jāvaicā, vai ir iebildumi par priekšlikuma iekļaušanu darba kārtībā. Ja iebildumu nav, to iekļauj plenārsēdes darba kārtības beigās. Savukārt, ja kaut viens deputāts pret to iebilst, Saeimai jālemj par patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā. Ja Saeima patstāvīgo priekšlikumu neiekļauj Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā un nav neviena priekšlikuma par tā nodošanu Saeimas komisijai, tas uzskatāms par noraidītu.

Sagatavotā paziņojuma projektā teikts – Saeima apstiprina, ka latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda ir ietverta Satversmes kodolā un ir viens no Latvijas valsts konstitucionālās iekārtas virsprincipiem. Tajā arī uzsvērts, ka latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda ir nedalāmi saistīta ar Latvijas valstisko identitāti, Latvijas valsts būtību, tās izveidošanas un pastāvēšanas jēgu, kā arī atgādināts, ka Latvija ir vienīgā vieta pasaulē, kur iespējama latviešu kultūras un valodas pastāvēšana un attīstība.

Ziņojumā pausta pārliecība, ka latviešu valodai kā visu valsts iedzīvotāju kopīgajai valodai ir būtiska nozīme demokrātiskās līdzdalības un saliedētas sabiedrības nodrošināšanai Latvijā, kā arī atgādināts, ka Latvijas valsts ir izveidota latviešu nācijas pašnoteikšanās ceļā un Latvijas valsts pienākums ir pastāvīgi nodrošināt latviešu nācijas, valodas un kultūras ilgtspēju un vēlreiz apstiprina, ka Latvijas valsts garantē visu Latvijas mazākumtautību tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību.

Saeima atgādina, ka Eiropas Savienība, respektējot dalībvalstu identitāti, balstās tādās vērtībās kā cilvēka cieņa, brīvība, demokrātija, vienlīdzība, tiesiskums un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības, un ka šīs vērtības ir arī Latvijas kā Eiropas nacionālas un demokrātiskas valsts vērtības; norāda, ka ikviens Saeimas deputāts ir zvērējis (svinīgi solījies) stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu.

Ņemot vērā šos apsvērumus, ziņojumā pausts aicinājums visiem Latvijas pilsoņiem piedalīties 18.februāra tautas nobalsošanā un atbalstīt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Tāpat tiks izteikts aicinājums visus Latvijas iedzīvotājus un to apvienības sadarboties Latvijas valstiskuma nostiprināšanā un sabiedrības saliedēšanā, nosodīt jebkāda veida nacionālā naida un neiecietības sludināšanu.

Parlamentārieši ar paziņojumu arī aicinās valsts institūcijas aktīvi īstenot sabiedrības saliedēšanas politiku, popularizēt latviešu valodu un paplašināt tās apgūšanas iespējas; veicināt uzticēšanos starp sabiedrības grupām, starp iedzīvotājiem un valsti; informēt visus Latvijas iedzīvotājus par Latvijas valstiskuma tiesiskajiem, politiskajiem un vēsturiskajiem pamatiem un pilsoņu demokrātiskās līdzdalības iespējām.

Jau vēstīts, ka koalīcija iepriekš vienojusies izstrādāt Saeimas paziņojumu par latviešu valodas statusu, taču atsevišķas finansētas referenduma kampaņas nebūs. Premjers Valdis Dombrovskis iepriekš žurnālistiem sacīja, ka vienošanās par kampaņu pirms referenduma jau iepriekš koalīcijā nav panākta, līdz ar to kampaņa netiks rīkota.

"Kopīgs koalīcijas paziņojums jau ir bijis decembrī, un pēc būtības šis paziņojums ir spēkā. Vēl aizvien ir spēkā visu koalīcijas partiju aicinājums visiem Latvijas pilsoņiem piedalīties referendumā un balsot pret krievu valodu kā otro valsts valodu. Mēs zinām, ka ļoti līdzīgu paziņojumu izplatījusi arī Zaļo un zemnieku savienība. Tā ka no šā viedokļa šis paziņojums ir spēkā," uzsvēra premjers.

Ziņots arī, ka 18.februārī notiks referendums par Satversmes grozījumiem, kas paredz krievu valodai piešķirt valsts valodas statusu. Lai grozījumi stātos spēkā, par tiem jānobalso vismaz 771 350 pilsoņiem. Gatavību balsot par krievu valodu kā otru valsts valodu pauduši arī vairāki "Saskaņas centra" (SC) politiķi, tostarp SC Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs un Rīgas mērs Nils Ušakovs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Valodas referendums
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form