Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts apņēmies sagatavot jaunu plānu, lai peļņā aizbraukušie Latvijas iedzīvotāju atgrieztos mājās. Šī projekta komandu Ekonomikas ministrijas (EM) vadībā plānots izveidot līdz jūlija beigām, savukārt pašu plānu sagatavos līdz šā gada beigām, tam paredzot gan ilgtermiņa uzdevumus, gan tūlīt īstenojamus pasākumus.
Ministrs norāda, ka, aktualizējoties darbaspēka trūkuma problēmām, līdz šim diskusijās kā iespējamo risinājumu minēja imigrāciju – darbaspēka piesaistīšanu no citām valstīm. Savukārt reemigrācija, neskatoties uz lielo no Latvijas aizbraukušo iedzīvotāju skaitu (10 gadu periodā – 213 tūkstoši), nav nopietni aplūkota.
"Tomēr tieši aizbraukušo iedzīvotāju atgriešanās Latvijā jābūt mūsu pirmajai un galvenajai atbildei uz darba tirgus un attiecīgi arī mūsu ekonomikas attīstības izaicinājumiem. Turklāt emigrējušo iedzīvotāju atgriešanās Latvijā ir ne vien ekonomisks, bet arī valsts nācijas ilgtermiņa pastāvēšanas jautājums. Latvijas valstspiederīgajiem visā pasaulē ir jādod skaidrs vēstījums, ka nākotne ir Latvijā. Mums ir jāizstrādā reemigrācijas atbalsta pasākumu plāns ar skaidriem pasākumiem, to īstenošanai nepieciešamajiem līdzekļiem, atbildīgajiem un laika grafiku," uzsver Pavļuts.
Viņš norāda, ka demogrāfiskās tendences liecina, ka Latvijā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits samazināsies. Savukārt darba tirgus prognozes rāda, ka, turpinoties ekonomikas attīstībai un pārorientācijai uz eksportspējīgajām nozarēm, līdz ar strukturālā bezdarba problēmām var veidoties arī darbaspēka deficīts. Šie jautājumi jau patlaban ir aktuāli vairākās nozarēs, piemēram, metālapstrādē, IT, būvniecība u.c.
"Jāņem vērā, ka jaunas darbavietas Latvijā veidosies pakāpeniski un attiecīgi arī esošo bezdarbnieku un emigrējušo iedzīvotāju integrācija darba tirgū iespējama tikai ilgākā laika periodā. Tāpēc vienlaikus jāstrādā arī produktivitātes un konkurētspējas, kas ļautu celt darbinieku atalgojuma līmeni," uzsver ministrs.
Darbavietas pieejamība lielai daļai aizbraukušo nebūs vienīgais stimuls atgriezties Latvijā, tāpēc ir jāpieaug arī algām, un tas ir katras nozares produktivitātes pieauguma jautājums. Uzņēmumiem ir jāturpina pilnveidot, modernizēt savu ražošanu un pakalpojumu sniegšanu, lai virzītos uz augstākas pievienotās vērtības preču ražošanu, un attiecīgi varētu celt algas darbiniekiem, nevis konkurētspēju noturēt uz salīdzinoši zemu algu rēķina, ir pārliecināts Pavļuts.
Emigrācija ir saistīta ar daudzām problēmām - darbavietas, mājokļu politika, uzņēmējdarbības iespējas, sociālā sistēma, reģionālā attīstība, identitāte, kultūra, infrastruktūra, izglītības sistēma, attiecības ar diasporu utt., tāpēc plāna izstrādes komandā būs jāstrādā nozaru ministriju, kā arī nevalstiskā sektora pārstāvjiem no uzņēmēju un ārvalstu latviešu organizācijām.
Jau ziņots, ka pirms 11 Saeimas vēlēšanām politiķi klāstīja, ka peļņā aizbraukušo tautiešu atgriešanos dzimtenē var veicināt ar saiknes uzturēšanu, dubultpilsonības ieviešanu ārzemēs dzimušajiem Latvijas pilsoņu bērniem, daži min arī atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai tiem, kas atgriezušies dzimtenē.
Pēdējos gados arī valdībā skatīti dažādi ziņojumi un plāni aizbraukušo tautiešu atgriešanai atpakaļ dzimtenē.
Tomēr šobrīd gan nevienā plānošanas dokumentā nav konkrēti definēta reemigrācijas politika. Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnēs 2012. – 2018.gadam gan ir ietverts rīcības virziens "Nacionālā identitāte: valoda un kultūrtelpa", kur tostarp kā mērķi definēti nostiprināt latviešu valodas prasmes ārzemēs dzīvojošiem latviešiem, mazākumtautībām, nepilsoņiem, jaunajiem imigrantiem, kā arī nostiprināt ārzemēs dzīvojošo latviešu latvisko identitāti un piederību Latvijai. Taču, kā redzams, tas nozīmē rūpes par nacionālo identitāti, valodu, kultūru vietā, kur tautieši dzīvo, bet nekādā veidā nerunā par viņu atgriešanu dzimtenē, portālu "Delfi" informēja Pārresoru koordinācijas centra pārstāve Dace Apsīte-Plezere.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
