Otrdien, 2. martā, pēc tam, kad valdība vienojās uzdot ekspertiem nedēļas laikā sagatavot iespējamos ierobežojumu variantus, lai novērstu Covid-19 jauno paveidu izplatību un saslimstības trešo vilni, Ministru prezidents un veselības ministrs atzīst, ka šoreiz pie ierobežojumu veidošanas strādās plašāks ekspertu un pētnieku loks, kā arī sabiedrība tiks tiem labāk sagatavota.
Preses konferencē pēc Ministru kabineta un Krīzes vadības kopsēdes Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pavēstīja, ka sēdē ļoti plaši apskatīja kopējo situāciju ar pandēmiju no dažādiem aspektiem.
"Sēdē bija vairāk un dažādāki zinātnieki nekā līdz šim, un to vērtēju ļoti pozitīvi, valdībai šādā veidā piesaistot arvien plašāku kompetentu cilvēku loku, kas var palīdzēt valdībai izanalizēt situāciju un piedāvāt rīcības variantus," teica Kariņš pēc sēdes, kurā nonācis līdz skarbiem secinājumiem.
"Diemžēl Latvijā saslimstības līmenis salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm joprojām ir ļoti augsts. Arī diemžēl slimnīcās ir krīzes situācija, un tas nozīmē, ka vairums slimnīcu joprojām nespēj piedāvāt pilnu pakalpojumu klāstu un ir spiestas atteikt zināmus pakalpojumus, lai pietiktu resursu Covid-19 pacientiem. Guvām apstiprinājumu no mūsu zinātniekiem, ka jaunais vīrusa celms Latvijā turpina izplatīties un ir izplatījies pa visiem Latvijas reģioniem. Tas viss padara sabiedrības un valdības darbu nedaudz sarežģītāku," atzina Ministru prezidents.
Viņš uzsvēra, ka ir trīs mērķi. "Mēs gribam darīt visu, lai novērstu trešo vilni Latvijā, jo redzam, ka tā notiek šobrīd Igaunijā, tā ir noticis Īrijā, Lielbritānijā, arī Lietuvā. Mēs gribam samazināt kopējo saslimstības līmeni, un tas pirmais mērķis ir 200 gadījumu uz 100 tūkstošiem divu nedēļu laikā. Mēs jau ātrāk gribam tikt pie kaut cik normālas sadzīves un ikdienas. Viens no svarīgiem elementiem ir vakcinācija, bet, kamēr noris vakcinācija un piegādes kavējas, mums kopīgiem spēkiem ir jāpārkārto sava darbība un ierobežojumi, lai sasniegtu kopīgos mērķus," uzsvēra Kariņš.
Tādēļ valdība uzdeva Operatīvās vadības grupai, kurā strādā ministriju pārstāvji un citi pieaicinātie eksperti, piedāvāt valdībai vismaz divus rīcības variantus, kā varētu pārkārtot ierobežojumus, lai sasniegtu kopējo mērķi – novērst trešo vilni, samazināt kopējo saslimstību un pēc iespējas ātrāk tikt pie normālākas sadzīves. "Šonedēļ lemšanas nebūs, šodien notiek apspriešana un tā saucamā "septiņreiz mērīšana", un mēs sagaidām, ka nākamnedēļ ekspertu grupa varēs piedāvāt valdībai variantus, no kuriem valdība varētu izvēlēties, kas būtu pareizākais ceļš valstij un sabiedrībai kopumā," skaidroja Kariņš.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) žurnālistiem uzsvēra galvenās ekspertu atziņas un ieteikumus – situācija ir stabila, bet tā nav laba ziņa, jo stabilitāte ir pie ļoti augsta saslimstības līmeņa. Saslimstības līmenis mazliet krīt, bet par lēnu, lai varētu skaidri ieraudzīt to dienu, kad varētu spert platākus soļus, lai ļautu cilvēkiem brīvāk darboties, atvērt veikalus, atļaut sporta nodarbības iekštelpās, atzina ministrs.
"Jāsaka, ka mums ir parādījušies būtiski šķēršļi – saslimstības līmenis ne tikai nekrītas, bet mūsu pētnieki, ģenētikas un laboratoriju speciālisti ir nākuši pie valdības ar pārliecinošu brīdinājuma ziņu, ka līdzīgi kā citās Eiropas valstīs šobrīd arī Latvijā ir droši pierādījumi tam, ka vīrusa jaunie, pamatā Lielbritānijas paveidi, ir sasnieguši Latviju un izplatās pietiekami lielā apmērā. Ja iepriekšējās nedēļās runājām par to brīdinājuma formā, tad tagad esam guvuši pārliecinošus pierādījumus. Ar divām dažādām zinātniskām metodēm – sekvenēšanu un tūlītējam testēšanas metodēm – pārliecinoši konstatēts, ka jauno vīrusa paveidu izplatība pārsniedz 5% no visiem pozitīvajiem Covid-19 gadījumiem. Un tas ir brīdis, kad atbilstoši jau iepriekš valdībā pieņemtiem lēmumiem valdībai ir jāskandina trauksmes zvani, jābrīdina sabiedrība par nenovēršamu trešo vilini un jāveic nopietni apsteidzoši pasākumi," norādīja Pavļuts.
Viņš uzsvēra, ka tas ir svarīgi, jo, "ja ļausim vīrusa jaunajiem paveidiem ieskrieties un pārņemt Latvijas sabiedrību, izspiežot veco vīrusu, ar kuru esam pieraduši cīnīties un kura darbības izplatību spējam puslīdz kontrolēt, tad šis jaunais paveids ar lielāku lipīgumu un lielāku izplatību ir mums nopietns drauds. Mēs redzam, ka Igaunijā notiek ļoti straujš slimības uzliesmojums, un valdībai ir milzīgs izaicinājums, ko darīt. Tas ir nopietns brīdinājums lēmumu pieņēmējiem Latvijā, tāpēc tuvākajās dienās speciālistiem no dažādiem dienestiem un ministrijām ir kopīgi jāstrādā, lai rastu rīcības scenārijus, ko apspriest valdībā, ar valdības partneriem, nevalstiskajām organizācijām, pētniekiem un nonāktu pie labākā risinājuma".
"Mūsu mērķis un visu kopīgs uzdevums ir nepieļaut jaunu saslimstības vilni gan to cilvēku dēļ, kuri var saslimt un nomirt, gan tādēļ, ka jo augstāk vilnis kāptu, jo tālāks ceļš būs kāpjams lejā, lai nonāktu līdz vēlamajam mērķim, lai varētu atbrīvot nozares no dažādiem ierobežojumiem," brīdināja ministrs.
Vēl ir laiks
Valdība rīcības variantus vērtēs nākamnedēļ, bet jau pagājušā nedēļā valdības sēdē tika runāts par jaunu celmu plašāku izplatību, tādēļ portāls "Delfi" jautāja Kariņam un Pavļutam, kāpēc pie jaunajiem, stingrākajiem ierobežojumiem darbs notiek vairākas nedēļas, ja jau pagājušā nedēļā par to sāka runāt, bet lēmums tiks pieņemts ne ātrāk kā 9. martā.
Kariņš atbildēja, ka ir jau zināms, ka Ministru kabineta līmenī ir bijuši dažādi viedokļi par to, ko vajadzētu vai nevajadzētu darīt.
"Mēs šonedēļ pavadījām diezgan daudz laika, noskaidrojot, kādi ir faktiskie apstākļi. Mūsu eksperti ir strādājuši un līdz šim nav varējuši vienoties, kas būtu pareizākais rīcības modelis. Šodien uzdevām viņiem izstrādāt vairākus variantus, lai Ministru kabinets varētu izvēlēties, kurš ir pareizākais. Domāju, ka mēs visi un visa valdība būtu laimīgi, ja mums jau šodien būtu skaidri un līdz galam izstrādāti rīcības varianti. Mums svarīgākais ir ne tikai apvienot Ministru kabinetu, kas ir nepieciešams pats par sevi, bet ka mēs gūstam arī plašākas sabiedrības atbalstu un izpratni par to, kas ir jādara un kāpēc tas jādara," uzsvēra valdības vadītājs.
"Rītdien mēs ar vairākiem ministriem piedalīsimies Stratēģiskās vadības grupā, kurā ir sociālie partneri, zinātnieki, nevalstiskās organizācijas, un mēs arī ar viņiem runāsim par to, kas ir pareizais virziens un kādus apsvērumus viņi piedāvā valdībai un ekspertiem. Tātad šis process nav tikai vienas valdības process, tas faktiski ir visas sabiedrības process, un domāju, ka valdībā līdz šim esošie dažādie uzskati ir atspulgs tam, ka sabiedrībā ir dažādi uzskati par to, ko vajag vai nevajag darīt. Pats svarīgākais ir vienoties un saprast, kādi ir tie apstākļi. Mēs tagad no vairākiem zinātniekiem gūstam apstiprinājumu, ka šis jaunais celms patiešām izplatās. Mums ir piemēri – Lielbritānija, Īrija – tam, kas notiek sabiedrībā tad, ja to neņem vērā un ierobežojumi ir atcelti. Tur ir graujošas sekas ekonomikā, saslimstībā, mirstībā. Tātad ir skaidrs, ko mums nevajag darīt, bet nav līdz galam izstrādāts, ko mums vajadzētu darīt, jo arī mūsu valstī apstākļi ir nedaudz citādi nekā citās valstīs. Mums ir svarīgi ne tikai ap turpmāko rīcību apvienot valdību, bet arī pēc iespējas lielāku sabiedrības daļu," taktiku skaidroja Kariņš.
Pavļuts teica, ka viņam ir jāatzīst, ka pēdējās nedēļās galvenais diskusiju virziens valdībā, sabiedrībā un plašsaziņas līdzekļos ir bijis par to, kādā tempā un secībā mēs varam atļauties samazināt drošības prasības un kādā ātrumā ļaut nozarēm darboties drošos apstākļos.
"Mēs esam lēmuši gan par skolu reģionālo pieeju, gan par skaistumkopšanas darbības atjaunošanu stingros drošības apstākļos, gan jaunām prasībām veikalos. Šajos apstākļos, kad situācija mainās un mums ir pierādījumi, ka mūs ir sasnieguši jaunie vīrusa paveidi, situācija mainās un mainās arī valdības darba uzdevumi. Faktiski mums ir jārunā par apsteidzošu, nopietnāku rīcību, un tā ir būtiska izmaiņa, tas ir pagrieziens," teica veselības ministrs.
"Jāsaka, ka valdība līdz šim iepriekšējās nedēļās atsevišķās reizēs ir jau rīkojusies neprognozējami. Mēs esam diezgan īsā laika posmā mainījuši savus lēmumus. Sabiedrībai un arī valdības locekļiem nav bijis pietiekami laika, lai šīs izmaiņas izskaidrotu. Šajā gadījumā, ņemot vērā, ka pieņemamie lēmumi ir būtiski un ļoti nopietnā veidā skars visu Latvijas sabiedrību, un mēs to apzināmies, ir nepieciešams gan dialogs valdībā, gan starp ministrijām, ar nevalstisko sektoru un visu sabiedrību. Mūsu speciālisti, raugoties uz citu valstu pieredzi, ir liecinājuši, ka no tā brīža, kad jaunie vīrusa paveidi pārvar nosacīto 5% robežu, ir zināms laiks – trīs nedēļas vai varbūt nedaudz vairāk – kamēr vīruss uzrāda augšupejošu tendenci. Līdz ar to mums ir zināms ierobežots laiks pieņemt kvalitatīvus lēmumus, un tas ir tas, ko mums šajā gadījumā vajadzētu izdarīt. Gan pieņemt kvalitatīvus lēmumus, gan izmantot ierobežoto laiku, lai veidotu labu saziņu ar sabiedrību un pārliecinātos par to, ka šādiem valdības lēmumiem būtu pietiekams atbalsts," teica ministrs.
Sarunā ar žurnālistiem Pavļuts gan atturējās prognozēt, kas tieši tiks piedāvāts un ieviests, jo to visu vēl vērtēs un par to lems visa valdība kopā.
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs par iespējamiem ietekmīgākajiem ierobežojumiem sacīja, ka epidemioloģiskā nostāja nemainās un, pirmkārt, ir svarīgi, lai ierobežojumi un drošības prasības tiktu ievērotas.
"Ja netiks ievērots, tad tas nesekmēs efektivitāti. Otrkārt, ir svarīgi atcerēties, kā šī slimība izplatās, un tas ir pie tuviem cilvēku kontaktiem. Tuvākie cilvēku kontakti ir darba vietās un mājsaimniecībās. Ar mājsaimniecībām un ģimenes kontaktiem grūti kaut ko izdarīt, bet vairākas valstis pielieto citu, ekonomiski ne tik sāpīgu metodi – ierobežo dažādu mājsaimniecību tikšanās, privātus pasākumus. Redzam, ka darba vietas ir nozīmīgs faktors, kur izplatās slimība, tajā skaitā ārstniecības iestādes, sociālās aprūpes centri. Mēs ierosinām, ka tam vajag vairāk pievērst uzmanību, jo maksimāli distancēts darbs ir ļoti būtisks, kā arī darba devējs var izvērtēt, ko var izdarīt darba vietās, lai cilvēki nepulcētos. Mums nav pietiekamas informācijas, lai novērtētu, kā darba vietās tiek ievēroti ieteiktās drošības prasības. Darba vietas ir būtiska joma, kur varētu panākt labāku infekcijas izplatības kontroli," skaidroja Perevoščikovs.
Kariņš par iespējamu ražojošu rūpnīcu slēgšanu sacīja, ka nevienā vietā nav bijusi runa par to, ka Latvijā slēgtu ražojošus uzņēmumus.
Lai nešķirotu pacientus
Valdības sēdē Perevoščikovs ieteica, ka, lai īstermiņā samazinātu Covid-19 izplatības riskus, būtu jāpastiprina nosacījumi strādāt attālināti. Tas nozīmētu, ka maksimāli visi biroju darbinieki strādā attālināti, bet klātienē darbojas tikai būtiskākie ražošanas uzņēmumi, kurus identificē Ekonomikas un Zemkopības ministrija.
Ražošanas uzņēmumos un organizācijās maksimāli būtu jāierobežo cilvēku skaits, kas telpās uzturas vienlaicīgi. Strādājošos kolektīvos, kur nevar nodrošināt distancēšanos, jāveic darbinieku plānveida testēšana.
Tāpat būtu jāievieš pasākumi, kas novērš kontaktēšanos un pārvietošanos ārpus darba laika. Jāveic arī noteikto piesardzības un drošības pasākumu ieviešanas efektīva kontrole. Tiktu sniegti tikai vitāli nepieciešamie pakalpojumi. Tāpat nepieciešami plaši komunikācijas atbalsta pasākumi darba devējiem un iedzīvotājiem.
Valsts kanceleja norāda, ka Starpinstitūciju darbības koordinācijas grupai līdz 9. marta Ministru kabineta ārkārtas sēdei irjāsagatavo divas alternatīvas pieejas Covid-19 pandēmijas pārvaldībai.
Viena no tām jābalstaveselības nozares speciālistu viedoklī par veiksmīgāko infekcijas ierobežošanu sabiedrības veselības interesēs. Savukārt otrā pieejā jāapkopo dažādu nozaru intereses atsākt darbību klātienē, pēc iespējas ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības.
Abām pieejām jāpiedāvā arī prognoze par to ietekmi uz saslimstības iespējamo attīstību.
Gadu pēc tam, kad Latvijā atklāja pirmo Covid-19 inficēto, epidemioloģiskā situācija ir trausla. Divu nedēļu kumulatīvais saslimstības rādītājs ir ap 500 jauniem gadījumiem uz 100 tūkstošiem cilvēku.
Pēdējās nedēļas laikā secināts, ka vismaz 5 % gadījumos inficēšanās ir notikusi ar jauno, daudz lipīgāko, Covid-19 paveidu.
Veselības aprūpes nozarē jau kopš 2020. gada 10. decembra ir spēkā ārkārtas stāvoklis, lai nodrošinātu Covid-19 pacientu aprūpi, ierobežojot plānveida veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu.
Lai gan pagaidām ir aizņemti aptuveni 60% Covid-19 pacientu aprūpei pielāgoto gultu, veselības aprūpes sistēma ir gatava uzsākt pacientu šķirošanu, ja trešajā vilnī saslimstība būs tik strauja, ka iespējas nodrošināt pacientu aprūpi ārstniecības iestādēs būs izsmeltas.
