Augusts ar nepatīkamām ziņām iesācies kādam Dzirciema ielā Rīgā dzīvojošam vīrietim – apsaimniekotājs "uz savu galvu" samazinājis mājai karstā ūdens temperatūru, to saucot par eksperimentu. Veselības inspekcija (VI) brīdina, ka tam var būt nepatīkamas sekas, savukārt Rīgas namu pārvaldnieks aicina cilvēkus domāt par citiem taupības pasākumiem.
Dzirciema ielas 89. un 91. namu apsaimnieko dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība "Lielupe-21". Kā vēsta tur dzīvojošais vīrietis, piektdien, 29. jūlijā, pie durvīm izlikts paziņojums par karstā ūdens temperatūras samazināšanu – no 1. augusta tas būs vien 50 grādus silts.
Savukārt eksperimentālā nolūkā būs arī "ekonomisko stundu režīms" – laikā no pulksten 13 līdz pulksten 17 un no pulksten 1 līdz pulksten 4 ūdens būs 40 grādus silts, bet laikā no pulksten 17 līdz pulksten 1 un no pulksten 4 līdz pulksten 13 – 50 grādus silts.
Neapmierinātais vīrietis norāda, ka šāds lēmums pieņemts bez iepriekšēja brīdinājuma un kopīga balsojuma, tāpat nav zināmi finansiālie ieguvumi – cik daudz iedzīvotāji šādi var ietaupīt, kā arī nav noteikts eksperimenta ilgums.
"Saprotama ir esošā enerģētikas stāvoklis, bet tas nav iemesls eksperimentēt ar iedzīvotāju veselību viņiem par to nezinot agrāk un bez viņu piekrišanas, kā arī neziņojot par iespējamajiem riskiem," pauž vīrietis.
Portālam "Delfi" otrdien ar apsaimniekotāju neizdevās sazināties.
RNP: Aicinām veikt citus pasākumus
Atļauto siltā ūdens temperatūru nosaka Ministru kabineta noteikumi, tāpēc pārvaldnieks nav tiesīgs rīkoties patvaļīgi, nosakot to zemāku par 55 grādiem.
Rīgas namu pārvaldnieks (RNP), kas ir lielākais namu apsaimniekotājs galvaspilsētā, mudina iedzīvotājus domāt par citiem legāliem veidiem, kā samazināt siltumenerģijas patēriņu – logu nomaiņa, bēniņu, jumta, fasādes siltināšana, alokatori utt. vai arī atslēgt centralizēto ūdens uzsildīšanu (veidojot individuālu siltā ūdens sagatavošanas infrastruktūŗu dzīvokļos).
Par to var lemt dzīvokļu īpašnieki, pieņemot kopības lēmumu ar balsu vairākumu, taču līdz šim RNP tādus nav saņēmis.
VI: Var radīt riskus veselībai
Nemierā ar situāciju ir Veselības inspekcija, kas apsaimniekotājus mudina nodrošināt karstā ūdens temperatūru virs 55 grādiem, jo pazemināta temperatūra centrālajās ūdensapgādes sistēmās var izraisīt saslimšanu ar leģionelozi jeb leģionāru slimību.
Inspekcijā uzsver, ka ir būtiski karstā ūdens temperatūru virs 55 grādiem uzturēt pastāvīgi, vietā, kur karstais ūdens tiek sadalīts mājai, un nepieļaut tā samazināšanu arī periodiski – tieši no 37 līdz 42 grādiem silts ūdens rada vislielāko inficēšanās bīstamību. Savukārt risks savairoties legionellām būtiski pieaug, ja ūdens temperatūra nokrītas zem 50 grādiem vairāk kā divas stundas diennakts laikā.
Legionella baktērijas var izraisīt infekcijas slimību, kas izpaužas kā plaušu karsonis. Paaugstināts risks saslimt ar legionelozi ir cilvēkiem ar hroniskām plaušu slimībām un novājinātu imūnsistēmu, kā arī bijušiem vai esošiem smēķētājiem un cilvēkiem pēc 50 gadiem.
Veselības inspekcija vērš uzmanību, ka legionellu baktēriju vairošanos būtiski veicina organisko vielu klātbūtne ūdenī, slikta ūdens cirkulācija, nepietiekama ūdens attīrīšana un dezinfekcija, kā arī paaugstināta dzelzs koncentrācija, ciets ūdens un mikrobioloģiskais piesārņojums.
Tā kā legionellu baktērijas dzīvo dabas ūdeņos, tās pilnībā iznīcināt ūdensapgādes sistēmā praktiski nav iespējams, bet var novērst to pārmērīgu savairošanos. Bioplēves veidošanās novēršanas un samazināšanas pasākumi ūdensapgādes sistēmās ir ļoti būtiski legionellu baktēriju ierobežošanai, tomēr tehniski vienkāršākais paņēmiens ir pastāvīgi augstas karstā ūdens temperatūras uzturēšana sistēmā.
Inspekcija norāda, ka ar legionelozi nevar saslimt ūdeni dzerot vai mazgājoties vannā. Saslimšana iespējama ieelpojot mikroskopiskus inficētā ūdens pilienus, un visbiežāk tas notiek dušā vai burbuļvannā.
Saslimšanu ar legionelozi Latvijā monitorē Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC). Katrs legionelozes saslimšanas gadījums tiek pakļauts epidemioloģiskajai izmeklēšanai, kas ietver inficēšanās apstākļu noskaidrošanu, tai skaitā arī ūdens paraugu laboratorisko izmeklēšanu iespējamās inficēšanās vietās, piemēram, inficētās personas dzīvesvietā vai darba vietā.
Ja legionelozes izraisošā baktērija tiek atklāta ūdens paraugos, ēkas īpašnieks vai pārvaldnieks tiek brīdināts par nepieciešamību organizēt dezinfekcijas pasākumus, lai iznīcinātu baktēriju ūdensvada sistēmā, kā arī brīdināt infekcijas skartās ēkas iedzīvotājus. SPKC organizē profilakses un pretepidēmijas pasākumus infekcijas slimību perēkļos.
Par katru šādu gadījumu SPKC informē VI, kura kontrolē ierosināto pasākumu izpildi.
SPKC epidemioloģiskās uzraudzības dati uzrāda, pēdējos gados Latvijā tika konstatēti ap 30 legionelozes saslimšanas gadījumiem gadā.
