Foto: PantherMedia/Scanpix
Aizbildinoties ar naudas trūkumu, Jēkabpils reģionālajā slimnīcā pacientus piesien pie gultām, atklājis Latvijas Televīzijas raidījums "de facto". Slimnīcā skaidro, ka tai neesot pietiekoši daudz medmāsu un viņu palīgu, kas varētu uzmanīt sirgstošos.

Neatliekamā medicīniskā palīdzība 15. marta rītā no mājām Kokneses novadā 86 gadus veco Malvīni Bilinsku nogādāja Jēkabpils Reģionālajā slimnīcā. Viņa piedzīvoja insultu. Stāvoklis bija smags. Taču tas, kas izbrīnīja tuviniekus, bija kas cits. Katru reizi, kad viņi ieradās apciemot Malvīni, viņa bijusi piesieta pie gultas.

Medicīniski to sauc citos vārdos – par fizisku fiksāciju.
Visbiežāk šādi savalda pacientus psihoneiroloģiskajās slimnīcās. Tāpēc tuviniekiem bija nesaprotams, kāpēc šāds līdzeklis izvēlēts insulta slimniecei.

"Četras dienas viņa nogulēja piesieta. Mēs to visi redzējām, jo mēs viens pēc otra gājām viņu apciemot. Visu laiku karājās vai nu auduma strēmeles, vai arī viņa tika piesieta pie gultas," šokēts par notikušo ir Malvīnes mazdēls Ainārs Krastiņš.

Tuvinieki vairākkārt atraisījuši Malvīni no šīm saitēm. Tāpat vaicājuši slimnīcā strādājošajiem, kāpēc tas tiek darīts? Medmāsas parasti atbildējušas, ka paciente bijusi nemierīga. Taču neesot ieminējušās par to, ka būtu nepieciešams, lai kāds no piederīgajiem uzmanītu sirgstošo.

"Ja es būtu zinājusi, ka tik traki ir, ja viņi būtu zvanījuši, es noteikti būtu aizbraukusi un mammīti pieskatījusi, kaut ko domājuši. Netika ne zvanīts, nekā," pauž pacientes meita Smaida Bērziņa.

Četras dienas pēc ievietošanas slimnīcā Malvīne nomira.

Par notikušo tuvinieki lūdza paskaidrojumus slimnīcas vadībai. Atbilde par to, kāpēc sirmgalve tikusi piesieta gultai, viņus šokēja: "Ņemot vērā to, ka slimnīcā pēdējā laikā nonāk pārsvarā smagi pacienti, kuriem lielai daļai ir nepieciešama gandrīz nepārtraukta personāla uzraudzība, ar esošo māsu palīgu skaitu nodaļā, šo uzraudzību visiem pacientiem diemžēl nodrošināt nevaram."

Jēkabpils reģionālās slimnīcas direktors iespējamo pārkāpumu nesaredz. Viņš skaidro, ka fiziskā fiksācija nepieciešama, lai pacients nesavainotu ne sevi, ne citus palātā esošos. Medmāsu un māsu palīgu skaits, kas varētu uzmanīt sirgstošos, ir nepietiekams. Līdz ar to piesiešana gultai ir vienīgais veids, kā pasargāt pacientus no papildu traumām.

"Diemžēl jāsaka, ka tas jau pēdējā laikā kļūst aizvien biežāk," atklāj Jēkabpils reģionālās slimnīcas direktors Ivars Zvīdris.

Viņš norāda, ka proporcija starp slimniekiem un kopējiem ir nesalīdzināma. Zvīdris sūdzas, ka arī speciālās fiziskās fiksācijas saites neesot lētas un maksājot ap 580 eiro. Taču nereti tās pacienti paši sabojā un nākas izlīdzēties ar vienkāršākiem materiāliem.

Taču gultām piesien ne tikai spēcīgā alkohola reibumā esošos, arī tos, kuriem dažādu iemeslu dēļ iestājies akūts apjukuma stāvoklis.

Ekspertu viedokļi par fizisko fiksāciju krasi atšķiras. Vieni uzskata, ka šādu lēmumu jāļauj pieņemt tuviniekiem, citi – ka tas ir klajš cilvēktiesību pārkāpums.

Atšķirīgie viedokļi apstiprina to, ka valstī nav vienota regulējuma attiecībā uz to, kādos gadījumos fiziskā fiksācija ir atļauta.

Iespējams, Malvīnes gadījums būs tas, kas atbildīgajai ministrijai liks ātrāk šo procesu sakārtot.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!